- Es zinu.
Viņi iegāja atpakaļ mājā. Greznais mājoklis bija iekārtots, naudu nežēlojot. Skaisti griestu rotājumi. Izrakstīti paklāji. Lakoti senlaicīgi galdiņi. Ikviena telpa kaut ko liecināja par ģimeni, kura tikko bija pazudusi. Naomi visu laiku skatījās pulkstenī, zvanīja centrālei, cerēdama, ka viņi būs kaut ko uzzinājuši.
Izskatījās, ka automašīna ir izkūpējusi gaisā.
Drīzāk izmisuma nekā citu iemeslu dēļ viņi abi sāka pārmokiet māju. Otra stāva ēdamistabu ar skatu uz parku. Tai līdzās atradās moderna bibliotēkas istaba. Milzīgs Sony televizors iebūvēts starp riekstkoka grāmatplauktiem. Atgādinājumi par ģimeni bija visur - fotogrāfijas, drēbes, kuras viņi bija nolēmuši neņemt līdzi, bērnu spēles un rotaļlietas.
Kamēr Hauks sarunājās ar vienu no inspektoriem, Naomi atrada investīciju pārvaldnieka kabinetu. Lielais ķirškoka rakstāmgalds bija apkrauts ar fondu prospektiem, veciem Financial Times un Forbes izdevumiem. Kaudzēm gada pārskatu un analītiķu viedokļu. Naomi iekļuva viņa stacionārajā datorā. Parole bija vienkārša - Šēra. Viss saturs lielākoties bija personisks. Privātā pastkastīte un dažādas investīciju vietnes. Viņa atvēra al Bašira nesenos meklējumus Google. Vīna veikali, ceļojumu aģentūras. Viss pilnīgi likumīgs. Naomi vīlusies atkāpās no rakstāmgalda.
Jebkādi pierādījumi pret Hasani, kas varēja atrasties al Bašira rīcībā, bija nozuduši līdz ar viņa klēpjdatoru.
Nu jau bija pagājusi stunda. Naomi pārmeklēja atvilktnes, lai sameklētu kādu zibatmiņu vai ko citu, kur al Baširs būtu varējis ielādēt informāciju.
Nekā. Naomi sirds sāpīgi iepukstējās, atskāršot, ka nu vairs tikpat kā nav nekādu cerību. Izmisumā viņa sāka šķirstīt uz galda sakrautās papīru kaudzes.
Atkal nekā.
Nekā saistībā ar Tibo vai Hasani, vai Ascot. Nekā par Do-novanu vai Glasmenu. Vai par al Bašira saistību ar šo lietu.
Viņa atstūma krēslu tālāk no rakstāmgalda, nespēdama valdīt dusmas. Viņa bija gandrīz panākusi apsūdzības izvirzīšanu pret Hasani - al Baširs tikpat kā bija visu atzinis! Bet kā lai tagad liek viņam atbildēt par visu izdarīto? Seši cilvēki bija miruši. Iespējams, drīz sarakstam varēs pievienot arī al Baširus. Vēl nekad agrāk Naomi nebija tik ļoti kaut ko vēlējusies pierādīt kā Hasani vainu. Viņa juta tādu pašu apņēmību un aizrautību kā toreiz, kad bija ieraudzījusi slimnīcā brāli pēc kāju zaudēšanas un nākamajā dienā pieteikusies dienestā.
Sameklē kaut ko, Naomi. Sameklē kaut ko! Tam jābūt tepat...
Pēc dažām stundām Lielbritānijas valdības aģenti izpētīs ikvienu šīs telpas kvadrātcentimetru. Ikvienu RAM atmiņas drusciņu al Baširu datoros. Naomi piecēlās un sāka staigāt pa istabu. Tas ir tepat. Viņas asinis kūsaja vainas apziņā. Tā bija viņas lieta. Viņa bija visu pārraudzījusi no paša sākuma. Nu viņa bija visu salaidusi grīstē. Naomi nevēlējās to zaudēt. Ne jau tagad.
Viņa pamanīja uz paklāja bērnu transformers Naomi to skumji pacēla. Turot rotaļlietu rokā, viņai prātā zibēja neskaitāmi scenāriji. Neatrazdama nekādu atbildi, viņa atslīga uz al Bašira dīvāna.
Naomi novietoja rotaļlietu uz žurnālu galdiņa.
Kaut kas piesaistīja viņas uzmanību.
Tas uzreiz iedarbojās, izšķiļot cerības dzirksteli un liekot iekšeji iedegties. Tas nevar būt!
Naomi pastiepa roku. Uz stikla virsmas atradās kaudzīte ar mākslas albumiem un grāmatām. Viena bija no jaunā Teita muzeja. Otra vēstīja par Gogēna un Pikaso darbu izstādi pirms pāris gadiem. Naomi to bija redzējusi Vašingtonā.
Taču viņas skatienu gluži kā magnēts bija piesaistījusi trešā grāmata zem pirmajām divām.
Var gan.
Naomi izņēma to no kaudzes. Tā bija ceļojuma rokasgrāmata par kādu galamērķi, kuru al Baširi, iespējams, reiz bija apmeklējuši.
Tikai šo galamērķi viņa bija redzējusi vēl pirms divām dienām.
Tas bija minēts uz pacēlāja biļetes Dānijā Tibo mājā. Ser-bijā.
Naomi pievērsās grāmatas vākam. Sniegota kalnu virsotne dzintaraini zeltainas gaismas pielietā ielejā. Та nevarēja būt sagadīšanās! Šajā posmā vairs nebija nekādu sagadīšanos. Sirds sāka pukstēt kā neprātīga. Viņa bija to atradusi. Bija atradusi viņus vienojošo posmu.
Gštāde.
Septiņdesmit ceturtā nodaļa
Naomi ar neuzkrītošu žestu paaicināja Hauku iekšā, aizvērdama aiz viņa durvis. Viņa parādīja tam savu atradumu.
- Pirms divām dienām, - viņa paskaidroja. Naomi balss bija pieklusināta, tomēr uzlādēta ar jaunām emocijām. - Tibo lauku mājā. Es nedomāju, ka tas kaut ko nozīmētu. Tikai kārtējā lieta, kam es uzdūros, pētot viņa mantas. Pacēlāja biļete. - Naomi acis iezibējās. - Gštādē.
- Labi. - Hauks pamāja, paņemdams grāmatu un aplūkodams vāku.
- Tas ir slēpošanas kūrorts, - Naomi paskaidroja. - Šveicē.
- Es zinu, ka tas ir slēpošanas kūrorts, - Hauks atbildēja.
- Piedod. Taču paskaties, kas tur ir iekšā.
Hauks pāršķīra spīdīgās lapas. Albums bija pilns ar slēpošanas trašu, gleznaina ciemata, sniega pārklātu kalnu attēliem ziemā un vasarā. Iekšpusē viņš ieraudzīja grāmatzīmi. Lapas vienā pusē bija aprakstīta viena no kūrorta bīstamākajām trasēm, bet otrajā bija ievietota fotogrāfija ar skaistiem cilvēkiem dārgos slēpošanas kostīmos, kuri bija sapulcējušies uz moderna restorāna terases augstu kalnos.
Restorāns Christina.
Malā kāds bija uzšņāpis pāris vārdus. Iespējams, al Ba-širs. Hauks mēģināja tos salasīt.
- Tur rakstīts "Gštādes banda", - noteica Naomi, kura jau bija to izdarījusi.
- Gštādes banda?
- Tur kaut kas ir noticis. - Naomi acis mirdzēja. - Tā nav tikai tūristu rokasgrāmata. Tur ir gan Tibo, gan al Ba-širs. Tā nevar būt tikai sagadīšanās. Esmu gatava saderēt, ka arī Hasani ir atradies Gštādē.
Hauks palūkojās uz grāmatu. Viņš arī domāja tapat. Sirdī kaut kas sakustējās.
- Mums ir jānoskaidro, kad al Baširs varējis tur atrasties, un jāuzzina, vai Hasani tur bijis tajā pašā laikā.
- Mēs varam izdarīt ko labāku, - Naomi sacīja. - Uz pa-cēlāja biļetēm ir norādīts datums.
- Ja vien tās ir mūsu rīcībā, - Hauks piekrita.
- Ir. Manā fotoaparātā. - Viņas sejā parādījās smaids. - Es tur nofotografēju itin visu.
Nu Naomi sejā bija parādījusies jauna apņēmība. Ja viņi varētu pierādīt, ka visi tur atradušies vienā laikā, tad varbūt atrastos iemesls vērsties pret Hasani. Viņu butu grūti piespiest pie sienas; var gadīties, ka viņu sargātu Bahrei-nas vai Apvienoto Arābu Emiratu valdība. Taču nekā labāka viņiem nebija.
- Varam izsekot līdzi viņa maršrutam ar emigrācijas dienestu palīdzību, - Naomi sacīja. - Ar kredītkaršu izrakstu palīdzību.
Viņai bija taisnība. Tā nekādā gadījumā nevarēja but tikai sagadīšanās. Tur kaut kas bija noticis. Tibo un al Bašira starpā. Un varbūt ar Hasani līdzdalību. Hauks palūkojās uz uzšņāpto piezīmi lapas malā. Tā bija pasvītrota. Arī viņu pārņēma optimisma uzplūds.
Gštādes banda.
- Kurš par to zināja? - viņš jautāja Naomi. - Es runāju par al Bašira aizbraukšanas gatavošanu.
Viņa paraustīja plecus.
- Gevins Tollers no izlūkdienesta. Linda Maksvela, mana kontaktpersona no Valsts kases. Acīmredzot informācija tika nodota policijai.
- Kas vēl? - Hauks jautāja, cieši uzlūkodams Naomi. Viņš runāja par Savienotajām Valstīm.
- Robs Vaits, mans priekšnieks. Esmu pārliecināta, ka viņš ziņoja augstākstāvošajiem. Ko tu īsti gribi teikt, Taj?
- Es nezinu, ko gribu teikt. Tikai... kāds zināja, ka Tibo ir Kostavičs un atrodas Novi Pazarā, ko mēs noskaidrojām tikai nejauši. Un tagad al Baširs... Man ir ierosinājums, Naomi. Patiesībā tas nav tikai ierosinājums, bet gan gājiens, kas varētu izrādīties pietiekoši gudrs, lai ļautu mums palikt pie dzīvības.