Выбрать главу

- Tas, ka viņi atradušies tur vienā un tajā pašā laikā, vēl nepierāda, ka viņi izplānojuši šo sazvērestību, vai ne, aģente?

- Nē, jums taisnība, - Naomi pamāja. - Tas to nepierāda. Pierādījums ir tāds, ka Dīters Tibo patiesība ir vārds, zem kura slēpās izbijis Serbijas militarists, kurš tika apsūdzēts masu slepkavībās kara laikā. Viņš ir tiešā veidā saistīts ar Glasmenu un Donovana slepkavībām. Manuprāt, pietiks ar to, ka mēs sasaistīsim viņu ar Hasani, pateicoties naudas plūsmai, kas tika izmantota Donovana piekukuļošanai, un pec tam sasaistīsim Hasani ar al Baširu, izmantojot ierakstīto telefona sarunu un globālo akciju pārdošanu, kas tam sekoja. Ar to vajadzētu pietikt, lai uzsāktu pilnīgu izmeklēšanu, departamenta vadītāja kungs. Taču laika kļūst aizvien mazāk. Es neesmu šurp atnākusi tikai tāpēc.

Tomass Kītons ar žestu norādīja, lai viņa turpina.

Naomi dziļi ievilka elpu.

- Hasani šobrīd atrodas Savienotajās Valstīs. Viņš pie-

dalās Reynolds Reid valdes sēdē pirms ikgadējās akcionāru sapulces. Ir skaidrs, ka viņš ir noorganizējis liela mēroga starptautisku sazvērestību, izraisot Savienoto Valstu banku sabrukumu, kā rezultātā visa pasaulē izcēlās panika, kas ir izmaksājusi miljardus, ja lēšam zaudēto tiro vērtību, un personiskas grūtības.

Heistingss ierunājās no savas vietas uz dīvāna:

- Hasani un al Baširs nesagrāva šīs bankas, aģente Blūma. Un jūs aizmirstat dažus sīkumus, tādus kā zemstan-darta aizdevumu sistēmas sabrukums, hipotekārās kreditēšanas krahs, nodrošinātie paradi, reitingu aģentūru apjukums...

- Nē, ser, jums ir taisnība, taču viņi acīmredzot to visu paātrināja. Tas ir tads pats uzbrukums Savienotajām Valstīm kā lidmašīnas ietriekšanās tieši Kapitolija kupolā. Nemaz nerunājot par to, - Naomi turpināja, atkal pievērsdamās Kītonam, - ka vismaz astoņi nevainīgi cilvēki, jādomā, ir nogalināti gan šeit, gan Apvienotajā Karalistē.

Kitona seja sastinga.

- Es nespēju salikt visu kopā. Nesaprotu, kāpēc tas viss tika darīts un kurš bija ieguvējs no notikušā. Iespējams, ir iesaistīti arī citi cilvēki, kuri pagaidām nav identificēti. Taču te bija sazvērestība, ser, pilnīgi noteikti. Sazvērestība, lai destabilizētu Savienoto Valstu ekonomiku, izmantojot finanšu sistēmas vājās vietas. Hasani ir nepieciešams aizturēt - jau šodien pat. Viņam jāliek atbildēt par savām aktivitātēm šīs sazvērestības ietvaros. Ja viņš butu atvedis šurp bumbu, jūs tūlīt pat zvanītu Federālajam izmeklēšanas birojam. Šis nav mazsvarīgāk par bumbu, un tas ir nodarījis vairāk kaitējuma nekā jebkāds spridzeklis. Man nebūtu gribējies izlauzties līdz jums šādā veidā, ser.

- Un iemesls, - Kītons apjautājās, - kāpēc jūs nerīkojaties ierastajā veidā... kāds tas ir?

- Jūs pieminējāt Londonu, sekretāra kungs. Jūs zināt, kas tur notika. Nez kādā veidā mēs tikām apsteigti gan Tibo, gan al Bašira gadījumā, pirms paguvām viņus aizturēt. Divas dienas iepriekš Tibo tika nogalināts Serbijā. Tas izskatījās pēc atriebības par viņa kara noziegumiem. Taču par to neviens neko nezināja, ser. Un neviens nezināja, ka viņš ir atgriezies savā dzimtajā ciematā. Es nezinu, kurš ir šis cilvēks, - Naomi turpināja. - Pieņemu, ka Hasani, kurš slēpj pēdas. Taču tikai saujiņa cilvēku zināja, ka mēs esam sasaistījuši kopa Tibo un Hasani. Ņemot to vērā, es negribēju riskēt un ļaut ziņām par Hasani nonākt nepareizajās rokās. Uzskatīju, ka man javēršas tieši pie jums, ser. Ceru, ka jūs saprotat.

Tomasa Kitona žoklis saspringa, un viņš dzedri paraudzījās uz Miču Heistingsu. Jurists atbildēja viņam ar tikpat noraizējušos skatienu.

- Ļoti nopietns jautājums, - viņš noteica, pagriežoties pret Naomi. - Jums bija pilnīga taisnība, nākot taisnā ceļā pie manis, aģente Blūma.

Astoņdesmit otrā nodaļa

Piters Saimonss šķirstīja Wall Street Journal, sēdēdams uzņēmuma Maybach aizmugurējā sēdekli. Šobrīd automobilis brauca pa Rūzvelta šoseju. Pulksten pusdeviņos viņam bija paredzētas brokastis ar Ņujorkas Federālo rezervju bankas vadītāju viņu centrālajā birojā Libertijstrītā. Līdz ar augstākā ešelona vadītājiem no Goldman Sachs, Citibank un Black-stone, visietekmīgākajiem finanšu dūžiem. Valdībai vajadzēja reaģēt uz aizvien dziļāko Volstrītas krīzi, izstrādāt plānu, kā saturēt sistēmu kopā. Un ar ko gan labāk apspriesties, ja ne ar tiem cilvēkiem, kuri bija visvairāk atbildīgi par tās pagrūšanu bezdibenī? Vēsturiskā Vašingtona sēžu zāle Federālo rezervju bankas trīspadsmitajā stāvā bija trīsstāvu mājas augstumā un pilnīgi bez logiem. Gluži burtiskā nozīmē - lai viss tajā runātais paliktu aiz slēgtām durvīm.

Piters Saimonss zināja, ka nav jābūt ģēnijam, lai varētu to visu paredzēt. Tieši ģēniji bija atbildīgi par visu šo jucekli. Gadiem ilgi pasaule bija ieaijāta miegā, pateicoties indīgai kredītu un parādu dubultdozai. Bankas, reitingu aģentūras, valdības institūcijas, kuru uzdevums bija visu saturēt. Pat apdrošināšanas aģenti, kuri bija izstrādājuši logaritmiskas shēmas, lai kompensētu riskus, kā to bija izdarījis uzņēmums AIG. Sistēma bija izrūsējusi, sapuvusi pašā serdē. Un, lai arī vairums to nesaprata, pilnīgi gatava šādai situācijai. Noteikumu mīkstināšana bija ļāvusi bankām paaugstināt kredītpleca proporciju pret kapitālu attiecībā

četrdesmit pret vienu. Reitingu aģentūras iekasēja komisijas naudu no tām pašām firmām, kuras tām vajadzēja sīki pārbaudīt. Tirdzniecības apjomus noteica atvasinātie finanšu instrumenti un kredītsaistību neizpildes kompensācijas darījumi, kurus neviens īsti nesaprata. Hipotekārās kreditēšanas tirgus bija sarucis līdz nulles līmenim. Visa šī sistēma netraucēti aizvijās augšup pa spirāli, sagādājot rekord-augstu peļņu visiem. Līdz tas viss sabruka.

Līdz tas vairs nenotika. Līdz vējš mainījās. Nē, Saimonss zināja, ka nevajadzēja būt ģēnijam. Viņš neapšaubāmi tāds nebija. Vajadzēja tikai but gatavam kaut ko darīt šajā sakarībā. Pielūkot, lai tevi neaizpūstu vētra.

Un Saimonss nekad nebija piederējis pie tiem, kurus spēj nobīdīt malā neliela vēja virziena maiņa. Viņa tēvs bija vidusmēra tirgotājs Filadelfijas priekšpilsētā, un jau no paša sākuma Pīters sapņoja par kaut ko augstāku. Viņš bija viens no labākajiem skrējējiem vidusskolas laika, kur viņa rekords četrsimt jardu distancē bija palicis nepārspēts. Tagad skolas stadions bija nosaukts viņa vārdā. Jeilā viņu uzaicināja pievienoties ekskluzīvajam "Galvaskausa klubam". Diena, kad tas notika, vēl aizvien bija viena no tām, ar ko viņš visvairāk lepojās. Tas bija padarījis viņa uzkāpšanu līdz Vol-strītas virsotnēm teju vai pašsaprotamu. Atvērtas durvis pie pareizajām kontaktpersonām. Augšā allaž atradās kada roka, kas viņu vadīja. Neviens nestrādāja smagāk par Sai-monsu. Viņš zināja, ka nav nekāds ģēnijs. Un viņam nebija radurakstu, kas nobruģētu ceļu.

Vispirms viņš kļuva par tirdzniecības nodaļas vadītāju Reynolds Reid, kad tā vēl bija mierīga, uz privātpersonu apkalpošanu orientēta institūcija. Tad viņš tika iecelts par obligāciju daļas vadītāju; deviņdesmitajos gados tās piedzīvoja popularitātes uzplaukumu. Viņš pārveidoja firmu no mierīga, vecmodīga brokeru uzņēmuma par jauna parauga

investīciju banku, kas ieņēma vienu no vadošajām pozīcijām pasaulē. Viņš bija uz viļņa, kas aiznesa viņu līdz pat virsotnēm. Taču zīmes kļuva acīmredzamas - kad visi pārējie sāka dramatizēt situāciju, viņš negrasījās pieļaut lejupslīdi kopā ar tiem. Tā bija atšķirība starp Pīteru Saimonsu un viņa daudzajiem kolēģiem. Pat tiem, kuri pēc piecpadsmit minūtēm gatavojās sēsties pie viena galda ar viņu un pļāpāt par to, kā pareizi stūrēt kuģi šajā vētrā.