Ienāca un izgāja.
Naomi skatiens pievērsās Haukam. Viņš tajā saskatīja to pašu satraukumu, kāds bija pārņēmis pašu.
Tas nedrīkstēja notikt vēl vienu reizi!
Naomi metas skriešus. Pārējie sekoja. Viņi aši šķērsoja garo gaiteni un nogriezās ap stūri, kur atradās apartamenti.
Uz koka dubultdurvīm bija skaitlis 1201.
Naomi pieklauvēja.
- Hasani kungs! Te aģente Naomi Blūma no Savienoto Valstu finanšu departamenta. Atveriet, lūdzu, durvis.
Atbildes nebija.
Viņa pieklauvēja vēlreiz, šoreiz spēcīgāk.
- Hasani kungs! Te Savienoto Valstu finanšu departaments. Lūdzu, atveriet durvis.
Viņi gaidīja atkal. Nekādas atbildes. Hauks redzēja, ka Naomi sāk manāmi nervozēt.
Viņa sajūtas bija līdzīgas.
Iejaucās Brūni.
- Hasani kungs, šis ir mūsu pēdējais uzaicinājums. Te Federālais izmeklēšanas birojs. Ludzu, atveriet durvis. Mums ir valsts izdots orderis, kas jums liek doties mums līdzi nacionālās drošības jautājumā. Ja mēs neizdzirdēsim atbildi, būsim spiesti paši iekļūt iekšā.
Viņi nogaidīja vēl dažas sekundes. No apartamentiem nenāca ne skaņas. Brūni pamāja viesnīcas pārvaldniekam, kurš ar raižpilnu sejas izteiksmi panācās uz priekšu un ievietoja atvērumā elektronisko slēdzeni. Nozibēja zaļa gaisma, un atskanēja klikšķis. Pārvaldnieks nospieda rokturi un atvēra durvis, pats pakāpdamies sānis.
Brūni un abi aģenti pacēla ieročus augstāk.
- Hasani kungs, mēs nākam iekšā...
Durvis atsitās pret kaut ko cietu.
Izskatīdamies noraizējies, Brūni atbalstījās pret tām ar plecu un atspieda vaļā. Vajadzēja tikai mirkli, lai saprastu, ka kaut kas nepavisam nav kārtībā.
Spēcīgs miesassargs tumšā uzvalkā gulēja uz muguras uz dārga Austrumu paklāja.
Uz vīrieša baltā krekla rēgojās divi tumši asiņu plankumi.
Hauka sirds pamira.
Naomi nomurmināja:
- Ak nē, nē, nē, nē.... - un, ieskriedama iekšā, uzsauca: - Hasani kungs!
Aiz priekštelpas bija plaša un moderna dzīvojamā istaba. Gar sienu stiepās ar aizkariem rotātu logu rinda ar skatu uz Parka avēniju. Tālāk bija liela ēdamistaba un virtuve.
- Hasani kungs! - Naomi vēlreiz iesaucās. Nu jau visi bija nolaiduši ieročus.
Aģentu pulciņš apstaigāja telpas, un pec mirkļa no visām istabām atskanēja saucieni par to, ka tur neviena nav.
Hauks apsteidza Naomi un iegāja guļamistaba. Viņš uzmanīgi iegāja iekšā, turēdams sev priekšā pistoli, taču nolaida to, ieraugot, kas tur atrodas.
- Viņš ir šeit.
/
Gultā bija atlaidies apmēram sešdesmit gadus vecs vīrietis, ģērbies baltā frotē halātā, ar sirmu bārdu un lasām-brillēm uz pieres. Viņam uz krūtīm bija izklāts laikraksts, it kā viņš būtu tikai iesnaudies.
Pieres vidū rēgojās koši sarkans caurums.
Naomi un pārējie aģenti ieskrēja iekšā. Naomi apstājās, itin kā kāds neredzams spēks būtu apturējis viņu pussolī, un sašļukusi noraudzījās uz gultu. Viņas pirksti savilkās dūrē, lūpas cieši sakniebās, bet acīs iezibējās dusmas un samulsums.
Tad Naomi sejā parādījās sapratne.
- Saimonss? - Hauks iejautājās.
- Nē. - Naomi papurināja galvu. - Augstāk par Sai-monsu. - Viņa novērsa skatienu no Hasani un pievērsās Haukam. - Es zinu, kas notiek, Taj.
Viņš pamāja.
- Es tāpat.
Astoņdesmit sestā nodaļa
Piters Saimonss priecājās.
Ikgadējā akcionāru pilnsapulce izrādījās bērnu spēle. Viņš bija nostājies divu tūkstošu noraizējušos akcionāru priekšā lielajā sēžu zālē un parādījis uz milzīga ekrāna sev virs galvas un uz globusa, kā Reynolds Reid var kļūt pat vienu no ieguvējiem šajos grūtajos laikos.
Viņš atzina, ka akciju cenas ir kritušās. Bija cietis viss finanšu sektors.
Ja, bija gaidāma miljardiem dolāru lielu vērtību norakstīšana. Valdība bija piedāvājusi iespējamu glābšanas plānu cietušajām bankām. Iespējams, ka viņu uzņēmums tajā piedalīsies. Tā viņš pavēstīja akcionāriem.
Piedalīsies?
Saimonsam nācās savaldīties, lai nesāktu skaļi smieties. Ši bija lielākā zelta bedre uzņēmuma vēsturē. Un viņš bija sēdējis pie galda bridi, kad tas tika izplānots, Saimonss ar tīksmi domāja. Taču, protams, viņš nevarēja to izpaust.
Un tomēr viņš paziņoja, ka uzņēmums ir stabils. Tas negrasījās kļūt par kārtējo upuri, Saimonss apņēmīgi noteica. Tas bija atbrīvojies no sliktajām pozīcijām ilgi pirms saviem konkurentiem, tādiem kā Wertheimer Grant vai Citibank, vai Merrill Lynch. Tā bilance pašos pamatos bija stabila.
Piedevām viņš paziņoja, ka visi notikušie nemieri uzņēmumam ir nākuši par labu. Valde nupat apstiprinājusi viņu piedāvājumu iegādāties vienu no lielākajiem hipotekāro kredītu uzņēmumiem, kas nesen bija bankrotējis. Tas bija ari uzpircis atsevišķus Wertheimer Grant aktīvus, pec kuriem jau sen tīkoja. Tas nupat bija izteicis piedāvājumu par divdesmit procentu kapitāldaļu iegādi Holandes bankā AVO, un šis fakts nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas F.iropā. Nesen tas bija izveidojis jaunas un nozīmīgas biznesa līnijas Tuvajos un Vidējos Austrumos.
Bez šaubām, viņš sacīja, uzņēmums bija saņēmis ari triecienus. Tomēr viņi bija pietiekoši spēcīgi, lai pārciestu vētru. Ne tikai pārciestu, Saimonss paziņoja, bet ari iznāktu no tās vēl spēcīgāki un labāk sagatavojušies.
Ļaužu pilnā zāle atbildēja ar ovācijām, kājās stāvot.
Nu, pēc vairākām stundām, atgriezies savā birojā četrdesmit trešaja stāvā, Saimonss klausījās notikumu atreferējumu CNBC un Fox Business. Komentāros tika teikts, ka Reynolds Reid esot atradies unikālā situācijā, lai izmantotu krīzi savā labā. Pat ja viņiem vajadzētu valdības naudu, tas tikai nostiprinātu uzņēmuma rezerves. Wertheimer Grant un Bees ton Holloway bija vēsture. Merrill Lynch un Lehman Brothers, šķiet, bija gatavi viņiem pievienoties.
Akciju cenas stundas laikā bija pieaugušas teju par divdesmit procentiem.
Apmierinātais Saimonss atzvila krēslā un paņēma cigāru. Viņš bija padarījis savu darbu. To, kas viņam bija jāizdara. Ainava viņam apkārt bija noskaidrojusies. Jā, vēl bija gaidāms viens vai divi nemierīgi gadi. Nedrošība. Jā, arī viņu pašu rezultāti šobrīd nebija spīdoši. Darba vietu zudums. Apjomu mazināšanās. Tā visa bija tikai statistika. Tikai atlūzas, viņš prātoja, kuras aiznes pārmaiņu vētras spēks.
Bet, kad vētra beidzot norimsies, kurš gūs peļņu no atlēciena? Kurš, pateicoties nebeidzamajam valdības finansējumam un savām ciešajām attiecībām ar Federālo rezervju banku, kļūs par uzvarētāju šajā jaunajā pasaulē? Atbalsta programmas vadītājs bija agrāk strādājis Reynolds Reid. Ņujorkas Federālo rezervju bankas prezidents gadiem ilgi bija viņu fiksētā ienākuma ieguldījumu daļas vadītājs. Tas atkal bija tāpat kā ar elitāro studentu klubu. Nevajag atstāt visu valdības ziņā, Saimonss domāja, lepni smīkņādams.
Mēs esam tā sasodītā valdība.
Sēkla bija labi iesēta.
Harolds Molinari, Saimonsa finanšu direktors, piezvanīja, sacīdams, ka gribot parunāt par Volstrītas reakciju. Saimonss nospieda pogu, lai viņu ielaistu. Vēlāk bija paredzētas partneru vakariņas restorānā Cipriani, jā, atpakaļceļš būs ilgs. Kāpiens būs grūts. Taču Pīters Saimonss bija izdarījis visu vajadzīgo, lai uzvarētu.
Viņš nebija nevienu iegāzis.
Kabineta durvis atvērās. Saimonss ekspansīvi apmetās riņķī, gaidīdams, ka ieraudzīs priekā starojošo finanšu direktoru.