Hauks uzlika kaudzītei virsū pēdējo fotogrāfiju.
Valsts finanšu departamenta vadītāja seja noraustījās.
- Jūs, Kītona kungs. - Kītona četrdesmit gadus ilgā karjera sašķēlās vienā mirklī, viņa necaursitamo bruņu vairogs ieplaisāja. - Jūs bijāt tas, kas visu to uzsāka. Banku glābšanas plāns. Tieši to jūs gatavojāties darīt. Nodrošināt izdzīvojušos, lai viņi varētu savākt laupījumu. Jums bija vara...
- Vara. - Kītona balss dobji noskanēja vestibilā. - Ko gan jūs zināt par varu, aģente Blūma, savā mazajā kabinetā, kur visam ir jāatbilst jūsu melnbaltajam pasaules redzējumam? Agrāk vara bija vardarbības blakusprodukts. Apvērsumi, zemessardze. Sīki kukuļi. Aploksnītes, kas piebāztas ar simt dolāru naudaszīmēm, ārzonas konti... Taču tagad vara, īsta vara, aģente Blūma, - Kītona skatiens ieurbās viņā, - slēpjas politikā. Sapratnē, ka tas, kas notur sistēmu pie dzīvības, ir tas, kas nāk par labu visiem. Ja Volstrīta bankrotē, mēs visi bankrotējam! Vai jūs saprotat? Tieši to mēs darām, aģente Blūma, mēs - Reynolds Reid. Mēs uzturam mašinēriju pie dzīvības. Regulatori, akadēmiski argumenti, likumdošana - tie ir tikai uzslāņojumi zobratos, kas to bremzē. Kādam ir jāliek ritentiņiem griezties tālāk. Kadam ir jāuzrauga risks. Tas bija kļuvis nekontrolējams. Varēja sabrukt mums visiem par sliktu. Uzskatiet tos par profilakses darbiem, aģente Blūma, ja šī koncepcija darbojas. Uz kādu laiku to vajadzēja vienkārši izslēgt.
- Četri nevainīgi cilvēki ir miruši, - Hauks noteica, lūkodamies viņam acīs. - Vēl četri ir pazuduši, ieskaitot bērnus. Nemaz nerunājot par tiem miljoniem ļaužu, kuru ietaupījumi ir izkūpējuši gaisā vai kuri ir zaudējuši darbu.
- Mēs glābām pasauli, - finanšu departamenta vadītājs sacīja, pat nedomādams atvainoties. - Mēs to pasargājām no sabrukšanas. Man nebija nekāda sakara ar šīm slepkavībām. Šis O'Tūls vai kā nu sauca to izpildītāju... es nekad neesmu viņu redzējis vai runājis ar viņu.
- Jums taisnība, neesat vis, - Hauks piekrītoši pamāja. Viņa skatiens pievērsās Heistingsam. - Taču jūsu galvenais juriskonsults gan ir.
Miča Heistingsa acis iepletās.
- Kad jūs strādājāt Pasaules ekonomikas foruma padomē, pirms Valsts finanšu departamenta, Džeks O'Tūls bija jūsu apsardzes vienībā Irākā. Vai nav tiesa, Heistingsa kungs?
Galvenais juriskonsults skaļi nokremšļojās, sakārtodams savas acenes metāla ietvaros.
- Nevaru atminēties...
- Kā jūs domājat, vai tad, kad mēs pieprasīsim jūsu mobilā telefona sarunu izdrukas un tajās būs redzams, ka jūs esat zvanījis uz tām vietām, kur, pēc mūsu ziņām, atradies O'Tūls, jūs spēsiet to atminēties? - Hauks izņēma kaut ko no kabatas. Tas bija O'Tūla telefons. - Varbūt uz šo pašu telefonu? Vai varētu but tā, ka zvanu reģistrs Waldorf Astoria viesnīcā, kur šodien tika nogalināts Hasani, uzrādīs savienojumu, kas aizvedīs pie jums? Nevajag justies tik ļoti pārsteigtam, - Hauks sacīja Kītonam. - Jūs informējāt savu draugu Hasani par aģentes Blūmas rīcību, bet jūsu uzticamajam juriskonsultam Heistingsa kungam uz rokām ir īstas asinis.
Kitons satvēra juristu aiz rokas.
- Nesaki ne vārda, Mič! Esmu nostrādājis četrdesmit gadu valsts un privātajā sektorā, aģente Blūma. Vai es esmu vai neesmu bijis Gštādē, vai Mičs ir vai nav pārcenties, aizstāvot mūsu intereses... Mēs redzēsim, kurp tas aizvedīs. Bet, kas attiecas uz jums, tad varat būt droša, ka šī izmeklēšana ir beigusies.
- Tas var gadīties, ser, - Naomi sacīja. - Tomēr baidos, ka cita tikai tagad sākas.
Trīs vīrieši smilškrāsas un brūnos uzvalkos parādījās vestibila viņiem aiz muguras. Viņi visi bija no Entonija Brūni finanšu terorisma apkarošanas vienības.
- Ser, mans vārds ir Ralfs Velss. Esmu F1B vecākais reģionālais direktors, un, pildot Savienoto Valstu prezidenta lēmumu šajā jautājuma, esmu saņēmis tiesas orderi par jūsu personisko dokumentu, datoru un mobilā telefona pārmeklēšanu, lai atrastu informāciju saistībā ar noziedzīgu investīciju baņķieru sazvērestību, kuras mērķis ir apkrāpt Savienoto Valstu valdību.
- Ko?! - Finanšu departamenta vadītājs izskatījās tā, it kā viņu varētu ķert trieka. Kītons paķēra dokumentu, un viņa žoklis atkārās. Tad viņš paspēra soli atpakaļ un atslīga pret marmora sienu.
- Runājot par šo izmeklēšanu, ser, - Naomi teica, nolūkodamās uz viņu, - var gadīties, ka ari Pīteram Saimon-sam atradīsies šis tas interesants, ko piebilst par jums.
Hauks saskatījās ar Naomi. Viņas sejā vairs nebija agrākas apņēmības, taču acīs mirdzēja triumfa atspīdums. Tajās atspoguļojās arī al Bašira dēla seja. Tas bija triumfs, kas nāk pēc asiņainas cīņas. Kad ir grūti pateikt, kurš ir uzvarējis un kurš zaudējis.
Tomēr šoreiz viņi abi to zināja.
SESTĀ DAĻA
Deviņdesmit pirmā nodaļa
Tomasa Kītona un viņa galvenā juriskonsulta demisija izraisīja šoku visā pasaulē. Tika ziņots, ka abi atrodoties mājas arestā, kamēr Tieslietu departaments ierosinājis izmeklēšanu par viņu lomu sazvērestībā, kuras mērķis bija finanšu tirgus apkrāpšana un kuras ietvaros vienpadsmit cilvēki, tostarp dažas ievērojamas finanšu pasaules figūras, bija miruši vai pazuduši bez pēdām.
Ņujorkā ar šo lietu saistītie Pītera Saimonsa, Stīvena Keina un Maršala Šipmena aresti par apsūdzībām krāpšanā un sazvērestības rīkošanā tikai pielēja eļļu ugunij. Tirgus nākamajā dienā nokritās par divdesmit procentiem un nenonāca brīvajā kritiena tikai tāpēc, ka Federālo rezervju banka pusdienlaikā paziņoja, ka tā ieguldīs pustriljo-nu dolāru tirgus likviditātes uzlabošanā un ekonomikas atveseļošanā.
Tomēr atsevišķi fragmenti nāca gaismā. Par nogalinātajiem Volstrītas brokeriem. Par noslēpumaino serbu pleibo-ju, kura pagatne bija saistīta ar asiņainu slaktiņu Bosnijas kara laikā. Par šaubīgo Tuvo Austrumu finansistu, kurš tika nogalināts savos apartamentos Waldorf Astoria viesnīcā. Par mežonīgo šaudīšanos Ņujorkas-Vašingtonas ātrvilcienā. Par Volstrītas lielākās firmas prezidenta un Savienoto Valstu Finanšu departamenta lomu tajā visā.
Prezidents apsolīja ātru un rūpīgu izmeklēšanu.
- Finanšu tirgiem ir jābūt ārpus aizdomām, - viņš paziņoja, stāvēdams mauriņā pie Baltā nama. - To pamatu pamats ir uzticēšanās, un uzticēšanos nepieciešams atjaunot.
Tikmēr Finanšu departamentu vadija Alens Šāpers, līdzšinējais Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas komisijas vadītājs - jurists, ekonomists un prezidenta draugs.
Un bijušais Reynolds Reid darbinieks.
Vienpadsmit cilvēki bija miruši vai tika uzskatīti par mirušiem. Trīs Volstrītas investīciju bankas bija bankrotējušas, to aktīvi izgaisuši. Visā pasaule miljoniem cilvēku bija zaudējuši darbu, pensijas, mūža iekrājumus. Miljoniem mājokļu bija atņemti nesamaksātu hipotekāro parādu dēļ, ražošanas nozares nonākušas krīzē un glābtas, palielinot deficītu. CNBC kanālā Tims Šēgels, pazīstamais finanšu reportieris, atzīmēja: "Lai kādi bija viņu noziegumi, šie dalībnieki, kuri, kā mums tagad zināms, bija apvienojušies tā saucamajā Gštādes bandā, ar savu rīcību tikai paātrināja to, kas bija gaidāms arī tāpat." Tika lēsts, ka investoru kapitāla zaudējumi saistībā ar ekonomisko krīzi pārsnieguši četrus triljonus dolāru.
Pāri dīķim, Londonā, turpinājās izmeklēšana neatklātajā Šauda Arābijas pilsoņa Mašhura al Bašira un viņa ģimenes pazušanas lietā.
Viņu līki tā arī nekad netika atrasti.
/ /
Ieradušies Vašingtonā, Hauks un Naomi divas dienas siedza liecības Tieslietu departamentā.