Bet pa to laiku viņus visus jau sen bija uzņēmusi stepe savos zaļajos apkampienos, un augstā zāle, kas tiem bija visapkārt, noslēpa viņus, un tikai vienīgi melnās kazaku cepures zibēja starp tās stiebriem.
<'E, e, e! ko tad jūs puiši, tā apklusuši?» sacīja beidzot Buļba, pamodies no savām pārdomām, «it kā kādi melnsvārči! Nu, tūlīt visas domas pie nelabā! Ņemiet zobos pīpes un aizsmēķēsim, un piespiedīsim zirgiem ciešāk piešus un laidīsim tā, ka ne putns lai mūs nepanāk!»