Ļoti labs cilvēks ari Ivans Nikiforovičs. Viņa sēta ir līdzās Ivana Ivanoviča sētai. Viņi ir tādi draugi savā starpā, kādus pasaule nav redzējusi. Antons Prokofjevičs Pupopuzs, kas vēl līdz šim laikam staigā brūnos svārkos ar gaiši zilām piedurknēm un ēd pusdienas svētku dienās pie tiesneša, parasti mēdza teikt, ka Ivanu Nikiforoviču un Ivanu Ivanoviču pats velns sasaistījis ar aukliņu: kurp viens, turp arī otrs dodas. Ivans Nikiforovičs nekad nav bijis precējies. Lai gan runāja, ka viņš esot precējies, bet tie ir pilnīgi meli. Es ļoti labi pazīstu Ivanu Nikiforoviču un varu sacīt, ka viņam pat nav bijis nodoma precēties. No kurienes nāk visas šīs baumas? Tā, bija izdaudzināts, ka Ivans Nikiforovičs piedzimis ar asti mugurpusē. Bet šī izdoma ir tik aplama un reizē neķītra un nepieklājīga, ka es pat neuzskatu par vajadzīgu to apgāzt gaišo lasītāju priekšā, kam, bez šaubām, ir zināms, ka vienīgi tikai raganām, un arī ne visai daudzām, ir mugurpusē aste. Raganas, starp citu, pieder vairāk sieviešu kārtai nekā vīriešu.
Neraugoties uz lielo pievilcību, šie retie draugi nebija pilnīgi vienādi savā starpā. Vislabāk viņu raksturus var izzināt, ja tos salīdzina. Ivanam Ivanovičam ir neparasti dotumi ārkārtīgi patīkami runāt. Kungs, kā viņš runā! Šo sajūtu var salīdzināt tikai ar to, kad jums ieskā galvu vai lēnītēm velk ar pirkstu pa jūsu papēdi, klausies, klausies — un galvu nokāri. Patīkami! ārkārtīgi patīkami! kā miegs pēc nopeldēša- nās. Ivans Nikiforovičs, turpretī, vairāk klusē; bet toties, ja piemetīs vārdiņu, tad turies vien: noskūs labāk par bārdas nazi. Ivans Ivanovičs ir kalsnējs un gara auguma; Ivans Nikiforovičs nedaudz mazāks, bet toties paplašinās resnumā. Ivana Ivanoviča galva izskatās pēc rutka ar asti uz leju; Ivana Nikiforoviča galva — pēc rutka ar asti uz augšu. Ivans Ivanovičs tikai pēc pusdienas guļ vienos kreklos zem nojūma;
bet pievakarē viņš apvelk bekešu un iet kaut kur, vai nu uz pilsētas magazinu, kam viņš piegādā miltus, vai druvā — paipalas ķert. Ivans Nikiforovičs gul cauru dienu lievenī, — ja nav pārāk karsta diena, tad parasti izslējis muguru saulē, — un nekur negrib iet. Ja sadomās no rīta, tad apies pagalmu, apskatīs saimniecību un atkal pie miera. Agrākus laikus ieiet reizēm pie Ivana Ivanoviča. Ivans Ivanovičs ir ārkārtīgi smalks cilvēks un kārtīgā sarunā nekad neizsacīs nepieklājīga vārda, un tūdaļ ņems ļaunā, ja tādu dzirdēs. Ivans Nikiforovičs dažkārt nenoturas. Tad parasti Ivans Ivanovičs pieceļas no vietas un saka: «Diezgan, diezgan, Ivan Ņikiforovič; labāk drīzāk saulē, nekā runāt tādus dievam netīkamus vārdus.» Ivans Ivanovičs ļoti noskaišas, ja borščā viņam gadās muša: viņš zaudē tad pašsavaldīšanos — pamet šķīvi, un saimnieks arī dabū. Ivans Nikiforovičs ārkārtīgi mīl peldēties, un, kad iesēžas līdz kaklam ūdenī, liek novietot ūdenī arī galdu un patvāri, un ļoti mīl dzert tēju šādā vēsumā. Ivans Ivanovičs dzen bārdu nedēļā divi reizes; Ivans Nikiforovičs vienu reizi. Ivans Ivanovičs ir ārkārtīgi ziņkārīgs: dievs pasargi, ja sāksi viņam ko stāstīt un neizteiksi līdz galam! Bet, ja viņš ir ar ko nemierā, tad tūdaļ liek to manīt. Pēc Ivana Nikiforoviča sejas ārkārtīgi grūti uzzināt, vai viņš ir apmierināts, vai dusmīgs; ja arī par ko priecāsies, tomēr neizrādīs. Ivans Ivanovičs ir mazliet bailīgs pēc dabas. Ivanam Nikiforovičam turpretī biksēm tik platas krokas, ka, ja tās piepūstu, tajās varētu ievietot visu sētu ar klētīm un ēku. Ivanam Ivanovičam ir lielas, izteiksmīgas acis tabakas krāsā, un mute mazliet atgādina ižicu. Ivanam Nikiforovičam mazas, dzeltenīgas acis, kas pilnīgi pazūd starp kuplajām uzacīm un mīkstajiem vaigiem, un deguns izskatās pēc ienākušās plūmes. Ivans Ivanovičs, ja viņš pacienā jūs ar tabaku, vienmēr vispirms nolaizīs ar mēli tabakdozes vāku, tad iesitīs tai ar knipi un, pasniedzis, sacīs, ja jūs ar viņu pazīstami: «Vai drīkstu lūgt, mans kungs, pagodināt?» bet, ja nepazīstami, tad: «Vai drīkstu lūgt, mans kungs, kaut arī man nav tas gods zināt jūsu dienesta pakāpi, vārdu un tēva vārdu, pagodināt?» Bet Ivans Nikiforovičs dod jums taisni rokās savu radziņu un piebilst tikai: «Pagodiniet.» Kā Ivans Ivanovičs, tā arī Ivans Nikiforovičs ļoti nemīl blusas, un tāpēc ne Ivans Ivanovičs, ne Ivans Nikiforovičs nekādā gadījumā nepalaidīs garām žīdu ar precēm, nenopirkuši no viņa dažādās kārbiņās eleksiru pret šiem kukaiņiem, iepriekš krietni viņu nesarājuši.