«Bet manis dēļ, lai viņi visi sakaujas savā starpā,» domāja Chlobujevs iziedams. — «Afanasijs Vasiljevičs nav muļķis. Viņš man šo uzdevumu droši vien deva apdomājis. Izpildīt to — tas ari viss.» Viņš sāka domāt par ceļu, tajā laikā, kad Murazovs arvien vēl atkartoja pie sevis: «Neizprotams cilvēks man šis Pāvels Ivanovičs Čičikovs! Ja ar šādu gribu un neatlaidību ķertos pie labas lietas!»
PIEZĪMES
Pirmais izdevums parādījās 1842. gadā. Sā izdevuma tekstu cenzūra bija sakropļojusi, ne tikai izsvītrojot virkni atsevišķu izteicienu, bet arī liekot autoram radikali pārstrādāt desmitā nodaļā ietilpstošo «Stāstu par kapteini Kopeikinu». Tādā veidā «Mirušās dvēseles» tika iespiestas visos sekojošos priekšrevolu- cijas izdevumos, neizslēdzot labāko no tiem, desmito, ko rediģēji^ Tichonravovs, kurā cenzūras aizliegtais teksts «Stāsts par kapteini Kopeikinu» sniegts pielikumos. Bez tam Tichonravovs, tāpat kā citi' Gogoļa rakstu izdevēji, neturēja par obligātu saglabāt Gogoļa etimoloģiju un interpunkciju, bet laboja «Mirušo dvēseļu» tekstu atkarīgi no pastāvošās ortogrāfijas prasībām. Bet katrs redaktors pielāgojas šīm prasībām pēc savas gaumes, ortogrāfijas ziņā atšķiroties viens no otra uz dažādām pusēm urf jo tālu no Gogoļa teksta pirmiespieduma. Sā izdevuma pamatos likts 1842. gada izdevums, cenšoties pec iespējas precizi to atdarinat, bet atbrīvojot to no visiem cenzūras kropļojumiem.
Autoram dzīvam esot, nav izdots. Pie šā sējuma Gogolis strādāja vairāk nekā desmit gadu, no 1840. gada līdz pašai savai nāvei 1852. gadā, šajā laikā uzrakstot un iznīcinot vairākas redakcijas, no kurām pilnīgā veidā līdz mums nav neviena nonākusi. Gogoļa manuskriptu mantojumā atrastas burtnīcas ar otrā sējuma pirmo četru nodalu tekstu kādā sākotnējā _ redakcijā, izraibinātu ar autora vēlākajiem labojumiem, kas tās lr pārvērtis par citas, vēlākas_ redakcijas melnrakstu. Bez tam atrasta burtnīca vēl ar kadas otrā sējuma nodaļas melnrakstu sākotnēja redakcijā. Sevirevs ir savācis, sakārtojis un pārrakstījis šo Gogoļa mantojumu, ko 1855. gadā izdevis Truškovskis. Viņš pirmo četru nodaļu tekstu iespiedis tādā veidā, kādu tās ieguvušas ar vēlākajiem autora labojumiem, tā saucamajā «izlabotajā redakcijā», kas ir beidzamā uzglabājusies šā teksta redakcija. Labākais, kritiski pārbaudītais izdevums,/ izdots Tichonravova redakcijā, kurā saglabātā manuskripta teksts/ sniegts gan «sākotnējās redakcijas» veidā, gan «izlabotās redakcijas» veidā, ar visai ievērojamām atšķirībām. Mēs iespiežam tekstu pēc Tichonravova, sniedzot citas redakcijas variantus.
Mirušas dvēseles………………………………………………………. ………………………… 495
Pirmais sējums. Tulk. M. Šūmane………………………………………………….. 497
Otrais sējums. Tulk. A. Miķelsons………………………………………………….. 719
.Mirušo dveseļu" otra sējuma varianti. Tulk. M. Šūmane . ■ 831 Piezīmes. Tulk. M. Šūmane 849.
Vāku un vinjetes zīmējis M. Karpenk».
Redaktors K. Valdmanls. Techniskais redaktors A. Pēterson*. Izdevniecības korektore A. Kalniņa. Tipogrāfijās korektore K. Alksnlņa. JT 01163.
Nodota salikšanai 1948. s. 20 Janvarī. Parakstīta iespiešanai 1948. g. 11. martā. Papīra formāts 61X86. Metiens 8000 eks. Iespiedu un izdavn. loksnes 53,25+1 pieliik Izdevniecības Nr. 1300. Pasutījuma Nr. 5098. LPT 1. tipogrāfijā «Cīņa». Rīgā. Maksā 34 rb).
• Teksta variantus skatiet grāmatas beigās pēc numuriem.
[1] sama aste — visa vienos taukos. (no gogoļa piezīmju grāmatiņas.)
[2] spēlēt dublētu — neatdalīt no vinnesta un laist dubulti. (No Gogoļa piezīmju grāmatiņas.)
[3] fitjuks — vīrieti aizskarošs vārds, cēlies no burta fita, ko daži uzskata par nepieklājīgu. (Gogoļa piezīme.)
[4] koramora — liels, garš, gauss ods; dažreiz ielido istabā un kaut kur viens pats rēgojas uz sienas. Viņam vari mierīgi pieiet un satvert pie kājas,kam par atbildi viņš tikai purinās vai spārdās, kā tautā runā. (Gogoļa piezīme.)
[5] te un ari turpmāk punkti likti nesalasāmu vai iztrūkstošu vārdu vietā.
[6] seko liels izlaidumi.
[7] te no burtnīcas gājusi zudumā ceturtdaļa jeb divas lappuses. «Mirušo dvēseļu» otrā sējuma pirmajā izdevumā S. P. Sevirevs šai vietā taisījis tādu piezīmi: «Te ir izlaidums Kostanžoglo un Cičikova sarunā. Jādomā, ka Kostanžoglo ieteicis Cičikovam iegūt pirkšanas. >eļā muižu no viņa kaimiņa muižnieka Chlobujeva.»
[8] rokrakstā nav uzraksta: nodaļa. Tas apstāklis vien jau norāda, ka šī nodala ir atlikums no kāda šīs daļas «Mirušo dvēseļu» otrā sējuma pirmajām redakcijām, kas uzrakstīta tai laikā, kad vēl nevarēja noteikt, kāda šī nodaļa būs pēc skaitia.
[9] pēc tā rokrakstā liels izlaidums.
[10] runa ir par 1812. gada karu.