Tomēr cerības vakara gaitā neattaisnojās.
Visu vakaru ļaudis gāja ārā no zāles, lai ieturētu pauzi. Sievietes ielidoja pūderēšanās telpā, lai pārbaudītu seju un apmeklētu tualeti. Mollija sastapās ar lielām un mazām kinozvaigznēm, kā arī ar trim režisorēm, četrām producentēm, piecām scenāristēm, vienu operatori un vienu kostīmu modelētāju. Viņa secināja jo slavenākas ir šīs sievietes, jo lielāka iespēja, ka viņas hipnotizējis Sells. Viņš bija nohipnotizējis divas režisores un vienu producenti. Un atkal visi viņa dotie rīkojumi bija cieši un nelokāmi.
Vakars ritēja Akadēmijas balvu publikas priekšā. Visi skatījās fragmentus no gada labākajām filmām. Tika piešķirts Oskars pēc Oskara. Sajūsmināti un emocionāli cilvēki kāpa uz skatuves, lai tos saņemtu. Petula smilkstēja, jo gribēja iet un skatīties.
Beidzot pie pūderēšanās telpas durvīm atskanēja klaudziens. Tas bija Rokijs. Viņš bija ļoti saīdzis. Visi, kuri bija ienākuši vīriešu tualetē, bija pārāk steidzīgi, lai runātu ar viņu.
- Tas bija tiešām stulbi, Rokijs strupi noteica.
Mollija pastāstīja viņam par savu atklājumu.
- Bet kā to var izdarīt? jautāja Rokijs.
- Es nezinu. Izskatās, ka viņš tās ir aizzīmogojis no iekšpuses. Uzskrūvējis viņām vāku. Tas ir savādi.
- Tas ir bīstami.
- Man pietiek, teica Mollija. Ejam mājās!
divdesmit pirmā nodaļa
Petulai par lielu prieku viņi izgāja tukšajā vestibilā. No turienes varēja dzirdēt apslāpēto troksni, ko radīja cilvēki zālē. Mollija un Rokijs nolēma, ka pirms aiziešanas jāuzmet īss skats notiekošajam. Abi klusi ieslīdēja iekšā un paslēpās aiz aizkara zāles tumšajā stūri.
Zāle bija milzīga tā atgādināja dziļu, sarkanu muti, kurā izkārtotas zobiem līdzīgu sēdekļu rindas. Šajos zobos sēdēja simtiem smokingos, vakartērpos un dārgakmeņos tērptu cilvēku, kuri skatījās, klausījās, aplaudēja un jutās labi. Mollijai likās, ka viņi sēž kāda izsalkuša briesmoņa rīklē, kura vārds ir šovbizness.
Zāles malās piķējošas kameras uz metāla strēlēm aptvēra un pētīja publiku. "Rīs fiksēja slavenību reakciju tad, kad tika paziņots kāds uzvarētājs. Ikviena zvaigzne apzinājās, ka to vēro miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Ceremonija bija nonākusi līdz balvai Labākā galvenās lomas aktrise. Uz milzīgā ekrāna parādījās fragments, kurā Tanja Tolaili tēlo galveno lomu filmā Ceļš uz pirmatnību, un tad attēls sadalījās četrās daļās. Tiešās pārraides kameras pievilka klāt četras aktrises, kuras bija nominētas šim Oskaram, un virs skatuves divu metru augstumā parādījās viņu cerību pilnās sejas. Protams, viena no tām bija Sukija Šampaniete.
Balvas pieteicēja, spāņu aktrise spārnotā kleitā, kas teju, teju gatavojās aizlidot, turēja rokās aizzīmogoto Oskara aploksni. Viņa to atplēsa, izvilka iekšā esošo kartīti… publika aizturēja elpu… un viņa paziņoja: Un uzvarētāja ir… Sukija Šampaniete par Svešinieka asinīml
No zāles atskanēja spiedziens, kad Sukija saprata, ka ir uzvarējusi. Ekrānā pārējās trīs aktrises centās slēpt savu vilšanos. Publika mežonīgi aplaudēja.
Sukija drebot piecēlās. Viņa noskūpstīja cilvēkus sev blakus savu māsu un filmas režisoru Džino Puči savāca savu nāras tērpu un centās graciozi izslīdēt pa eju. Sasniegusi skatuvi, viņa pārsteigumā aizklāja muti ar roku. Visu mūžu viņa savā prātā bija iztēlojusies šo brīdi un tagad vairs nespēja sakarīgi domāt. Pēc mirkļa, kas likās kā stunda, bet tajā pašā laikā kā sekunde, zelta Oskars tika iespiests viņas rokās un balvas pieteicēja noskūpstīja viņu uz vaigiem.
- Labs darbs, labs darbs, viņu apsveica spāņu aktrise, stumjot pie mikrofona.
Sukija Šampaniete sajuta kameru acis uz savas sejas. Viņa pasmaidīja, apzinoties, ka pavērtās lūpas parādās miljonos televīzijas ekrānu visā pasaulē.
Viesnīcā Chateau Marmoset Trinklberijas kundze raudāja aiz prieka par Sukijas Šampanietes uzvaru.
- Viņa ir pelnījusi katru tās mazās statujas collu, teica Trinklberijas kundze. Ak, cik viņai tā ir brīnišķīga diena! Es domāju, ka viņas māte ļoti lepojas ar viņu.
- Varbūt viņa ir bārene, teica Džemma.
- Es domāju, ko gan Sukija teiks, turpināja Trinklberijas kundze. Viņa izskatās šausmīgi satraukta.
Televīzijā Sukijas mazā sejiņa izskatījās tā, it kā viņa gaidītu aplausus rimstamies. Īstenībā viņa izmisīgi centās atcerēties iepriekš sagatavoto runu. Šķita, ka uzvaras pārsteigums ir iztukšojis viņas galvu.
Trinklberijas kundze apslaucīja acis.
- Paldies! iesāka Sukija Šampaniete, meldējot smadzenēs pazudušās runas dāvanas. Beidzot viņa tās atrada.
-Jā, aktrise nopūtās. Es gribu pateikties visiem, kas radīja iespēju man piedalīties šajā filmā. Man tas bija neiedomājams piedzīvojums, un bez jums visiem es šodien te nestāvētu. Bet, pirmkārt, mana pateicība ir veltīta brīnišķīgajai Brendai Kārtraitai, kura arī šovakar ir šeit. Viņa uztur Kodaka teātra pūderēšanās telpu tik lieliskā kārtībā, ka es tajā varētu pavadīt visu vakaru. Es nekad neesmu redzējusi tik brīnišķīgi notīrītus tualetes podus. Jā, Brenda, paldies tev, tu esi padarījusi man šo vakaru par vienu vienīgu prieku!
- Kas par jauku meiteni! priecājās Trinklberijas kundze.
Publika domāja smieties vai ne, un daži arī iesmējās. Citi juta līdzi Sukijai Šampanietei. Viņi apzinājās, ka uzvara aktrisi noteikti ir dziļi aizkustinājusi, tāpēc viņi sāka aplaudēt. Daži režisori pie sevis atzīmēja Šampanietes jaunkundzi kā ekscentriskāku un interesantāku aktrisi, nekā viņi bija domājuši pirms tam.
Sukija Šampaniete apjukusi pasmaidīja un pameta skatuvi.
Rokijs no malas pašķielēja uz Molliju.
- Savāda izturēšanās. Es taču nedomāju, ka tam ir kāds sakars ar tevi?
- Es nebiju domājusi, ka viņa tā pateiks, Mollija vainīgi sacīja.
Mollija, Petula un Rokijs stāvēja aiz aizkara un vēroja ceremoniju. Beidzot viss bija galā, un sajūsminātais, tērgājošais pūlis izbira laukā, piepildot vestibilu un gaiteņus.
Stumdīta šurpu turpu, Mollija uztvēra sarunas beigas par Deivīnas Natelas nolaupīšanu.
- Vai tu domā, ka tā ir nolaupīšana? Kāpēc tad Deivīnas ģimene nav saņēmusi prasību par izpirkuma maksu? jautāja kāds vīrietis.
- Es zinu tikai to, atbildēja viņa sarunu biedrs, ka esmu nolīdzis miesassargu, kas pavada manus bērnus uz skolu. Es vairs neļauju tiem iet ārā vieniem.
Pēkšņi Mollija un Rokijs sajuta, ka viņiem būtu vajadzējis aiziet agrāk. Lai izvairītos no kamerām, viņi nolēma pamest ēku pa saimniecības izeju. Un tieši tad kāda roka uzsita Mollijai uz pleca.
Mollija apsviedās apkārt. Virs viņas slējās gara, valdonīga sirma vīra stāvs. Mollija parāvās sāņus un tik tikko spēja apspiest kliedzienu.
Primo Sells smaidīja. Man ļoti žēl, ka liku tev palēkties, viņš sacīja.
Mollija centās padzīt no sejas pārbīli. Sells skatījās tieši uz viņu. Mollija pazina viņa dažādo krāsu acis. Viena bija tirkīzzaļa, bet otrai piemita savādi brūns tonis. Viņa redzēja vīrieša spalvaino degunu.
- Priecājos, ka izdevās tevi noķert, viņš turpināja sirsnīgā, draudzīgā balsī. Tu taču esi Mollija Mūna, vai ne? Mans vārds ir Primo Sells. Šis te ir mans dēls Sinklērs. Viņš pastāstīja par tavu uzstāšanos Ņujorkā pagājušajā gadā. Tad jau tu laikam esi divdesmit pirmā gadsimta zvaigzne.