Rokijs nospieda durvju rokturi. Tās nebija aizslēgtas. Aiz tām augšup veda zaļa marmora kāpnes.
Mollija jutās kā raganas tornī, kur gaida draudīgs moku rats. Aizvērusi aiz sevis durvis, viņa sekoja Rokijam augšup pa kāpnēm. Abi iegāja nelielā dzīvojamā istabā ar dzeltenas ādas sienām un iekurtu kamīnu. Degošā malka smaržoja pēc liepas koka, un liesmas lika ēnām un gaismai dejot uz griestiem. Bija tāda sajūta, it kā telpa vērotu savus apmeklētājus.
Mollija piegāja pie galda, ko klāja papīru slogi katrs no tiem bija pienenes zieds, ko apņēma cieta caurspīdīgu sveķu bumba.
- Neskaries klāt tiem var būt pieslēgta signalizācija.
- Rokij, ja es to nedarīšu, mēs neko neatradīsim. Mollija paraustīja galda atvilktnes. Tās bija aizslēgtas.
- Droši vien abas Sella pielūdzējas ir dzērušas ar viņu tēju šeit, Mollija teica.
Bija vēl divas citas telpas. Vienā novietotas dokumentu kastes un vēl citi skapji, bet arī tie bija noslēgti.
Vajadzēja no Nokmana iemācīties atmūķēt slēdzenes, čukstēja Mollija. Taču Rokijs viņu nedzirdēja. Viņš jau atradās pretējā telpā, alkstot pēc iespējas ātrāk tikt ārā.
Šī nākamā telpa bija neliela bibliotēka, gar kuras sienām no grīdas līdz griestiem rindojās koka plaukti. Tur bija visdažādākās grāmatas romāni, enciklopēdijas, uzziņu grāmatas, biogrāfijas, mākslas grāmatas, lugas un fotogrāfiju grāmatas. Vēl viena kamīna abās pusēs bija pa krēmkrāsas atzveltnes krēslam. Uz zema galdiņa atradās skulptūra, kas attēloja plaukstu, kura cenšas satvert aizlidojošu sirdi. Pie sienām karājās vēl divas dīvainas gleznas. Vienā bija attēlota žagata ar kroni galvā un aizsietām acīm. Otrajā bija žagata lidojumā, karājoties pie spārniem un astes piestiprinātās auklās.
Mollija izlasīja vārdus, kas bija ieausti brūna paklāja malās viņai zem kājām.
Lai zina tava sirds Zināšanas ir spēks Lai zina tava sirds Zināšanas ir spēks Lai zina tava sirds Zināšanas ir spēks Lai zina tava sirds Zināšanas ir spēks
Viņa pa grīdu sekoja vārdiem. Vienā vietā paklājā bija savāds izcilnis, it kā zem tā kaut kas atrastos. Mollija pieliecās un aptaustīja izcilni. Smaidot viņa pacēla paklāja stūri un atrada misiņa atslēgu. Mollija palūkojās uz galdu. Atslēga bija pārāk liela atvilktņu slēdzenēm tā drīzāk izskatījās pēc durvju atslēgas. Varbūt tā bija no durvīm, pa kurām viņa nupat bija ienākusi. Tad Rokijs ieraudzīja, kur der atslēga. Viņš klusējot norādīja uz sienu, kur dažas tievas plaisiņas iezīmēja slēptu durvju atrašanās vietu. Pie grīdas bija mazs atslēgas caurums. Tik klusi, cik vien spēdama, Mollija iebāza atslēgu caurumā un pagrieza to. Tā viegli noklikšķēja, un slepenās durvis atvērās uz iekšu. Lai ko viņi tur arī atrastu, tam jābūt kaut kam tādam, ko Primo Sells noteikti nevēlētos viņiem rādīt.
Slepenajā telpā atradās vēl viena bibliotēka. ŠI bija daudz mazāka par pirmo. Tās vidū bija sarkanbrūns galds ar ādas virsmu un krēsls ar augstu atzveltni. Mollija, Petula un Rokijs ielavījās iekšā.
Gar visām sienām rindojās grāmatas. Taču atšķirībā no tām, kas atradās iepriekšējā telpā, šis visas bija vienāda izmēra un biezuma. Un to iesējums bija vienādas krāsas sarkanbrūns. Dažas bija spilgtas, dažas ļoti izbalējušas, tomēr Mollijai radās iespaids, ka visu grāmatu krāsa sākotnēji bijusi pilnīgi vienāda. Mollija pazina šo krāsu, taču nespēja to ierindot kādā konkrētā vietā. Taču, izlasījusi zeltīto uzrakstu uz vienas grāmatas muguriņas, viņa apjausmas pilnā atmiņas uzplaiksnījumā pēkšņi ļoti labi zināja, kāpēc krāsa likusies tik pazīstama.
- Ārprāts! viņa noelsās, lūkojoties uz sienām augšup un lejup.
Jo tur, katrā telpā esošajā plauktā, bija vienas un tās pašas grāmatas eksemplāri grāmatas, kuru Mollija un Rokijs tik labi pazina. Primo Sellam bija simtiem tās eksemplāru.
H I P
N 0 Z E
- Es biju domājusi, ka Braiersvilas bibliotēkā ir vienīgais šīs grāmatas eksemplārs, kas vēl saglabājies pasaulē, Mollija norija kamolu.
- Es jau arī, čukstēja Rokijs. Bet sākumā taču ir nodrukāts vesels lērums eksemplāru.
- Kā tev šķiet, kā viņš tās visas ir ieguvis? jautāja Mollija. Tās taču ir piederējušas dažādiem cilvēkiem.
- Dažādiem hipnotizētājiem, piebilda Rokijs.
Ar Molliju tagad notika tas, par ko viņa bija domājusi, ka tā mēdz notikt vienīgi zīmētajās filmās. Viņas kājas sāka trīcēt tā, ka ceļgali sitās viens pret otru.
- Es domāju: kur gan viņi ir tagad?
Rokijs neteica neko.
- Miruši? Mollija izgrūda aizsmakušā čukstā, kas izklausījās pēc ēzeļa klepus. Petula līdzjūtīgi iesmilkstējās.
- V… varbūt viņš tiem vienkārši licis aizmirst, ko viņi zinājuši par hipnozi, un nosūtījis tos atpakaļ uz turieni, no kurienes tie nākuši, minēja Rokijs, nevēlēdamies atzīt, cik ļauns īstenībā varētu izrādīties Primo Sells.
- Tās ir kā trofejas, šņāca Mollija. Tās ir kā visu viņa pārspēto hipnotizētāju skalpi. Meitenes plaukstas svīda tā, it kā viņa atrastos saunā. Man tas nepatīk. Mums jāizkļūst no šejienes.
Sella neiedomājami lielā Hipnozes grāmatas grāmatas, kas bija pārvērtusi Mollijas dzīvi, kolekcija bija pilnībā likusi viņai zaudēt savaldību, jo tā tikai apstiprināja nojautu, ka Mollija un Sells atrodas pilnīgi dažādos līmeņos. Mollijas pašas prasme bija kā plastmasas rotaļlieta salīdzinājumā ar Sella augstās tehnoloģijas mašīnu. Viņa atmeta visas domas meklēt vēl kādas norādes par Deivīnu. Viss, ko meitene tagad vēlējās, lai visi trīs droši izkļūtu no ēkas.
Viņi aizslēdza telpu, nolika atslēgu atpakaļ slēptuvē un piesardzīgi devās uz galvenajām ieejas durvīm.
Apakšstāvā Primo Sells apstaigāja viesus. Kaut arī viņam patika šī svinību nakts, viņš nespēja atslābināties. Sellam šis pasākums bija tikai kārtējā varas nostiprināšanas iespēja. Primo patika atrasties uzmanības centrā un būt tuvās attiecībās ar tik daudzām Holivudas spožākajām zvaigznēm. Visus šos cilvēkus Sells uzskatīja par saviem, taču to ziedošanās viņam padarīja tos mazāk saistošus. Visvairāk viņu interesēja viesi, kurus viņš iepriekš vēl nebija sastapis.
Sells rotaļājās ar vēlmi hipnotizēt kādu vecu aktieri Dastiju Goldmanu, kaut arī nedomāja, ka tas viņam varētu būt īpaši noderīgs. Persona, kas intriģēja viņu visvairāk, bija kāda vienkārša izskata meitene Mollija Mūna.
Ar savu lomu Zvaigznēs uz Marsa viņa Ņujorkā bija iekļuvusi pirmajās lappusēs. Mollijas atbalsts Sellam varētu būt ļoti noderīgs viņa bērnu televīzijas kanālā. Viņš jau tagad izmantoja popzvaigzni Billiju Bobu Bimblu, taču slavena meitene tiešām palīdzētu Sellam iekarot Amerikas bērnu sirdis. Viņam piepeši ienāca prātā, ka meitene varētu būt hipnotizētāja. Viņas pēkšņā pacelšanās slavas augstumos, noslēpumainība, vienkāršība, bet pretēji tai kļūšana par zvaigzni viss liecināja par hipnozi. Vienmēr bija satraucoši satikt kādu kolēģi, lai gan, protams, no pieaugušiem hipnotizētājiem beigās bija jāatbrīvojas. Tā bija drošāk.
Sells nopūtās, iedomājies par Deivīnu Natelu. Viņš bija paredzējis, ka meitene varētu vadīt lielu Modes nama meiteņu apģērbu reklāmas kampaņu. Viņš nesaprata, kāpēc nebija iespējams to hipnotizēt. Un, vēl ļaunāk, likās, ka Deivīna ir viņu kaut kādā veidā vājinājusi. Varbūt Molliju Mūnu hipnotizēt būtu vieglāk lai gan bija jābūt piesardzīgam. Viņa būs Modes nama jaunā seja.