Un, kaut arī tam nebija nekādas jēgas, kaut kāda iemesla dēļ Foresta teiktais lika Mollijai justies labāk.
Kad Mollija atgriezās augšā, bija viņas kārta tikt pārveidotai. Viņu saģērba kā šeiha Jalavīta sievu. Gluži kā Rokijs, arī viņa saņēma polsterus, lai izskatītos lielāka, plīvojošu tērpu, ko sauca abaja, Mollijai tas bija violets un platformas kurpes, lai izskatītos garāka. Taču viņai nebija vajadzīgs pārāk daudz grima, jo galvu klāja plīvurs un seju, izņemot acis, slēpa melns zīda nikab. Seja ap acīm tika nogrimēta tumšāka.
Beidzot ap pusdienlaiku Mollija un Rokijs, iespīlēti jaunajos ķermeņos un apģērbos, iekāpa melnā limuzīnā ar šoferi, cenzdamies izskatīties un justies kā arābi.
Viņi piebrauca pie Primo Sella villas apsargātajiem vārtiem. Automašīna bez šķēršļiem tika izlaista tiem cauri.
Mollijai kļuva nelabi, iedomājoties moku kambari zem mājas pamatiem. Tāpēc viņa centās domāt par Deivīnu Natelu, kas bija iesprostota kaut kur šajās sienās, un par prieku, kādu izjutīs Deivīna pēc atbrīvošanas, ja izdosies viņu plāns. Tērauda briesmoņu skulptūras zālājos mirgoja pusdienlaika saulē un izskatījās izbadējušās un ļaunas. Molliju pārņēma šausmas, iedomājoties, ka jāšķērso bruģētais pagalms platformas kurpēs. Gan viņai, gan Rokijam bija spieķi, it kā viņi būtu ļoti veci arābi, bet vai ar tiem būs pietiekami, lai noturētu līdzsvaru?
- Sells atmaskos šo izrādi, Mollija drudžaini čukstēja Rokijam. Es izskatos kā izkāpusi no Arābijas naktīm. Varbūt mums labāk atgriezties mājās.
- Tu izskaties pēc īstas arābietes, Rokijs viņu drošināja. Nu, ejam!
Mollija viņa balsi dzirdēja kā caur vati, jo, tāpat kā Rokijs, viņa bija piebāzusi ausis ar vasku, lai padarītu bezspēcīgu jebkuru vārdisko hipnozi, kādu varētu izmantot Sells.
Ar muti, sausu kā Sahāras tuksnesis, un no uztraukuma lipīgām rokām Mollija satvēra sudraba spieķa rokturi un uzmanīgi izkāpa no mašīnas.
Pie ieejas drūzmējās citas piebraucošas mašīnas un viesi, kas devās uz māju. Caur plīvuru Mollija redzēja, ka visapkārt čum un mudž apsargi, acīmredzot šo ietekmīgo ārzemju personu dēļ bija paaugstināta apsardzes pakāpe. Viņas ķermenis sastinga. Rokijam nācās pabakstīt Molliju ar apzeltīto spieķi, lai viņa spertu soli uz priekšu.
Apsveicot viņus, pagalma ola izšāva liesmu šalti. Kaut arī Mollija bija to gaidījusi, viņa parāvās sāņus.
Sinklērs palīdzēja saviem vecajiem arābiem nokāpt pa ieejas kāpnēm. Tad, aizbildinoties ar viņu vecumu, viņš izvadīja tos caur marmora zāli, kur pulcējās konferences dalībnieki, tieši uz Primo Sella konferenču zāli. Tādējādi viņi izvairījās no jebkādām sarunām ar citiem viesiem, vai, kas vēl ļaunāk, ar pašu Primo Sellu. Viņi pagāja garām stendam, kas liecināja par Sella lielāko uzņēmumu spēku: tur bija automašīnu rūpnīca Primospeed, datoru ražotāji Compucell Computers, medikamentu firma One Celi Medicine, naftinieki Celi Oil Milzīgas fotogrāfijas ilustrēja viņa slavenākos zīmolus: Kviešu medus pārslas, pulksteņus Laikss, Burbuļoto trauku mazgāšanas līdzekli, Paradīzes šokolādes stienīšus, Reālā kaifa dezodorantus, Sumpšusa tualetes papīru, Varenās vieglās diētiskās nūjiņas, Modes namu. Visvairāk Mollijai nervozēt lika Šņikt šņākt nažu attēls.
Tukšā telpā ar sānu galerijām bija uzklāts milzīgs galds divdesmit astoņām personām. Pie katras vietas bija glāze, minerālūdens pudele sudraba tureklī, kristāla bļodiņa ar ledu un dažas ietītas šokolādes. Sinklērs pavadīja Molliju un Rokiju uz telpas pretējo pusi, kur galda vidū bija novietotas kartes ar uzrakstiem Šeihs Jalavīts un Šeiha Jalavīta kundze.
Nu labi, Sinklērs klusi teica. Tagad es jūs atstāšu. Sākšu vest iekšā viesus un viņu tulkus. Kad visi būs šeit, ienāks Primo. Mollij, esmu nosēdinājis tevi blakus viņam kreisajā pusē. Sells parasti sāk ar tiem, kas sēž viņam pretī, un tad turpina pulksteņa rādītāju kustības virzienā ap galdu, kamēr nonāk līdz galda kaimiņam pa labi. Tad viņš pievērsīsies tev. Vēlu veiksmi, un tiekamies vēlāk!
Mollija apsēdās, kājām trīcot un sirdij strauji sitoties. Uz galda viņai priekšā bija arābu valodā tulkota Sella runa. Mollija paņēma papīra lapu un izlikās, ka lasa.
Sēžot uz spilveniem, ko Sinklērs bija uzlicis uz viņu krēsliem, Mollija un Rokijs izskatījās pietiekami lieli, it īpaši tad, kad otrā pusē Primo Sella vietai apsēdās divi ļoti maza auguma filipīniešu vīrieši. Filipīnieši bija ļoti sabiedriski. Viņi sajūsmā tērgāja, tinot no papīriņiem šokolādes. Viņi stādījās priekšā Mollijai, kura pamāja, pieliecās viņiem tuvāk, paspieda viņu rokas un nomurmināja: Sabah alkheir. Ē, kalla doola beela, cerot, ka tas izklausās pēc arābu izrunas. Tad viņa sāka kārtot plīvuru un cerēja, ka filipīnieši nevēlēsies uzsākt ar viņu sarunu.
Mollija caur spraugu nikabā vēroja, kā piepildās telpa. Ieradās eleganta indiete sarkani oranžā sari kopā ar partneri tumšzaļā uzvalkā. Tad apsēdās kāds japāņu pāris. Sieviete bija tērpta dzeltenā, speciāli saburzītā modes dizainera darinātā tērpā un neparastā, krokotā trijstūra formas cepurē. Vietas ieņēma arvien vairāk viesu. Mollija nekad nebija redzējusi tik daudz dažādu ādas krāsas toņu, ne arī tādu apģērba krāsu dažādību.
Mollija sēdēja klusu, noliekusi galvu un izliekoties, ka lasa, taču burti lēkāja acu priekšā, izraisot nelabumu. Viņa centās atbrīvoties meditējot, taču saspringtā situācija bija pārāk traucējoša.
Drīz vietas pie apaļā galda bija ieņēmuši divdesmit pieci uzņēmēji. Telpa zumēja. Ikviens jutās glaimots un izredzēts, ka ir ielūgts pašu ievēlētā prezidenta mājā. Visi cerēja, ka viņu firmas saņems lielus kontraktus no nākamā Amerikas prezidenta un viņi nopelnīs milzumu naudas.
Pēkšņi atskanēja skaļš KLING KLANG, Sinklēram uzsitot ar tējkarotīti pa glāzes malu.
- Dāmas un kungi! viņš iesaucās, apklusinot sajūsminātās sarunas. Sveiksim nākamo prezidentu Primo Sella kungu!
Ar skaļiem aplausiem telpā ienāca Primo. Viņš pasmaidīja, pamāja viesiem un pacēla roku sveicienā.
Primo bija tērpies melnbalti svītrotā uzvalkā, un viņa acis staroja dedzīgā apņēmībā. Viņš izskatījās nevainojami rāms un mierīgs, bet Mollijai nepaslīdēja garām alkatība, kas slēpās zem virsējā tēla. Kad Sells ieņēma vietu blakus Mollijai, viņa atkal centās aizgaiņāt bailes.
- Es sveicu jūs visus, iesāka Sells. Labdien! Bonjour! Hola! Buongiorno! Konnichiwa! Marhaban! Paldies jums, ka esat ceļojuši tūkstošiem jūdžu, lai šodien būtu šeit! Esmu ārkārtīgi pateicīgs. Ir brīnišķīgi redzēt, ka šeit pārstāvētas tik daudzas pasaules tautas, un man kā ievēlētajam prezidentam ir prieks apliecināt, ka Amerika sadarbosies ar jūsu uzņēmumiem.
Tulki visapkārt galdam novadīja viņa vārdus viesiem, kuri tos novērtēja atzinīgi un uzmanīgi klausījās Sellu turpinām.
- Biznesā ir svarīgi, lai jūs varētu iepazīt cilvēkus, ar kuriem sadarbojaties. Ielūkojoties manās acīs, jūs, cerams, redzēsiet, ka esmu cilvēks, kam varat uzticēties.
Nu viņš sāka.
Mollija bija pārsteigta, cik ātri darbojas Sells. Ikviens zālē sēdošais pieklājīgi un paklausīgi pievērsa skatienu viņam.
-Jā, turpināja Sells savā brīnišķīgi nostādītajā, zīdainajā balsī. Ja jūs ielūkosieties man acīs jūs redzēsiet ka varat man uzticēties pil-nī-bā.
Runājot viņš sāka hipnotizēt visu sabiedribu. Vasks Mollijas un Rokija ausis apslāpēja viņa balss skaņas. Abi sēdēja nekustīgi, no visa spēka koncentrējoties, lai neklausītos. Mollija galvā skaļi dziedāja vārdus no dziesmas par žagatu. Nozagt to, auauauuuu, Neļauj viņam iegūt tavu sirdi, Sargi to, ai, auauauuuu, Žagatvīrs, auūūūū,