Viņš vēlas sauli un zvaigznes, un tevi, ūūū, Žagatvīrs.
Tagad Mollija juta viņai visapkārt paceļamies saplūsmes izjūtu, kad izcilais hipnozes meistars Primo Sells sistemātiski apstrādāja pie galda sēdošos, pakļaujot sev ikvienu. Kā jau bija teicis Sinklērs, Sells sāka ar viesiem sev pretī. Tagad viņš apstrādāja no sevis pa labi sēdošos. Viņš tos sita gar zemi kā ķegļus.
Tuvojās Mollijas brīdis. Viņa centās elpot tā, kā pēc jogas bija mācījis Forests, ieelpa pa vienu nāsi un izelpa pa otru. Taču nebija iespējams nomierināties brīdī, kad sirds spēra kā pārbiedēta truša pakaļķepa. Viņa pacēla galvu tādā leņķī, lai ielūkotos tieši Primo Sella acīs. Pēc dažām sekundēm viņš novērsīs uzmanību no filipīniešiem labajā pusē un pagriezīsies pret viņu.
Mollija plaukstā turēja monētas lieluma plastmasas slēdzi. Tas bija pievienots tievam vadiņam, kas gāja augšup pa piedurkni un zem plīvura. Tagad viņa nospieda tā pogu. Maza, ieliekta spoguļota plāksnīte, ko perfekti bija izgatavojis Forests un kas bija turēta gatavībā zem plīvura, noslīdēja lejup kā durvis un aizpildīja vietu viņas acu priekšā. Spogulis no iekšpuses bija caurredzams. Caur to Mollija saskatīja melnbaltu Sellu. Viņai vajadzēja gaidīt, līdz viņš pagriezīsies un ielūkosies viņai tieši acīs. Tad viņai cieši jāaizver acis.
Primo Sells jutās ārkārtīgi pašpārliecināts. Kā jau viņš bija gaidījis, visa cerīgo uzņēmēju kompānija šajā telpā bija galīgi stulbeņi. Vēl bija atlikuši tikai daži. Nākamie bija šeihs Jalavīts un viņa kundze. Primo piešķieba galvu šeiha sievas virzienā. Bija neparasti, ka arābu sieviete piedalās vira darīšanās. Varbūt viņai labi padodas lēmumu pieņemšana. Viņš apveltīs to ar īpaši valdzinošu hipnotisku skatienu, tādu, no kura viņa nespēs atrauties. Primo piekala viņai savu acu skatienu.
No spraugas plīvurā atmirdzēja viņas acis, un sev par lielu pārsteigumu Primo ieraudzīja, ka tās ir tādā pašā krāsā kā viņam. Viena bija tirkīzzaļa, otra brūna. Sells pie sevis nodomāja: cik gan reta un pievilcīga ir šāda kombinācija.
Šeiha Jalavīta kundze skatījās uz Sellu nesatricināmā pašpaļāvībā.
- Ir svarīgi uzticēties tiem, ar kuriem jūs sadarbojaties, viņš uzstāja, maigi smaidot. Sievietes acis atbildēja tam ar smaidu. Sells pārsteigumā sarāvās. Vai viņa tam pretojas?
Primo Sells rāmi un lēni atkārtoja dažus viņam zināmos arābu vārdus.
- Marha ban dikoum. Caur vasku Mollijas ausīs Primo teiktais skanēja neskaidri un līdzinājās burvju vārdiem.
Pienācis laiks, nolēma Sells, dot pēdējo iznīcinošo triecienu šai šeiha Jalavīta kundzei. Savācis savās dzīlēs milzu enerģiju, viņš raidīja ļoti graujošu skatiena spēka staru tieši sievietes acīs.
Viss notika vienā mirklī.
Sella skatiena lode atsitās pret Mollijas spoguļa aizsegu un rikošetā traucās atpakaļ.
Primo Sella galva nošļuka uz sāniem, it kā tikko būtu saņēmusi sitienu no Karaļa Aļņa. Sells izslēdzās no paša raidītā trieciena. Viņš palika blenžam uz ūdens glāzi sev priekšā.
Mollija pacēla spoguļoto plāksni plīvura iekšpusē.
- Tev tas izdevās, elsa Rokijs, nespēdams noticēt tam, ko skatīja viņa acis.
No Mollijas pa kreisi tris atlikušie viesi un viņu tulks norūpējušies uzlūkoja ievēlēto prezidentu. Ar viņiem ātri tika galā Sinklērs. Tagad visi sēdēja pie galda, ar stiklainām acīm uzlūkojot Sellu, kurš turpināja truli blenzt uz ūdens glāzi sev priekšā. Sinklērs, aizturējis elpu, virzījās tuvāk Sellam, it kā vērotu guļošu tīģeri.
- Tas iedarbojās, viņš pārsteigumā teica. Es vienmēr esmu gribējis redzēt Primo hipnotizētu, un tu esi to paveikusi. Paraugies uz viņu izskatās, ka viņam veikta lobotomija!
-Lobo… kas?
- Nu, zini, it kā viņam būtu amputēts gabaliņš smadzeņu. Tu esi to paveikusi!
- Īstenībā jau viņš to izdarīja sev pats, sacīja Mollija, noņēmusi no galvas smacīgo plīvuru, nikabu un spoguļoto aizsargierīci. Un tā bija Rokija spīdošā ideja un Foresta lieliskā amatnieka prasme. Viņa apmierināta nolūkojās uz Sellu. Bet labāk netērēt laiku. Viņš vēl var atgūties.
Mollija un Rokijs aizspēra prom platformenes, un Rokijs ar prieku norāva lieko degunu un parūku. Sinklērs pameta viņiem maisiņu ar viņu teniskurpēm. Tad viņš ātri ieprogrammēja tulkus, lai tiem būtu, ko pastāstīt ārzemju uzņēmējiem, katram skaidri iestāstot, kas noticis pusdienu laikā. Sinklērs tiem sacīja, ka viņš un Primo dodas ilgā atpūtas ceļojumā kalnos. Jaunietis zināja, ka visi atmodīsies no transa pēc stundas.
Mollija tuvojās Primo.
- Es gribu dabūt viņa kristālu, viņa paziņoja, pievilkusi tuvāk krēslu, uz kā pakāpties.
Primo stāvēja nekustīgs kā vaska statuja. Taču atšķirībā no cilvēka veidotas skulptūras viņš elpoja. Viņš atgādināja zombiju, taču tādu, kurš jebkurā bridi var atmosties un iekost. Mollija uzmanīgi attaisīja platīna ķēdīti, izvilka aiz krekla paslēpto kaklarotu un aplika to ap savu kaklu. Tā tur ļoti labi iederējās. Primo palika nekustīgs.
- Labi, laiks apturēt pasauli, viņa teica, uzliekot roku uz Rokija pleca. Vai esi gatavs? Zēns pamāja. Tad, koncentrējoties uz slīpēta kristāla ūdens krūzi, Mollija ātri ieelpoja sevī auksto saplūsmes izjūtu un kā pieredzējusi profesionāle bez pūlēm apturēja laiku. Mirklī visi ap galdu sēdošie, to skaitā Sells, kļuva stingi kā durvju stenderes. Sinklērs pasmaidīja.
- Visu laiku Primo tā izrīkojās ar citiem. Varu derēt, ka viņš nekad negaidīja, ka tā varētu notikt ar viņu pašu. Cerams, ka varēšu to izdarīt, neatbrīvojot viņu no stinguma.
Sinklērs pagāza Sellu atpakaļ un paņēma to rokās.
- Ufff! Viņš jau sver kādu tonnu.
Ar grūtībām Sinklērs sāka vilkt Sellu ārā no ēdamtelpas, no visa spēka koncentrējoties, lai nepārraidītu aukstās saplūsmes izjūtu pa savām rokām Sellā. Tas bija ļoti grūti.
- Kā tev ir, Mollij? Vai domā, ka varēsi to noturēt, līdz tiksim ārā no šejienes?
Mollija pamāja. Līdz šim Sinklērs bija vienīgais, kam varētu rasties grūtības. Jaunietis vilka ievēlēto prezidentu pa marmora zāli. Sellam, kā lupatu lellei bumsījoties augšup pa ozolkoka kāpnēm, nokrita zamša mokasīns. Mollija, cieši turoties pie Rokija, to pacēla. Viņa palūkojās uz mājas augšējiem stāviem un iztēlojās, kā tur kaut kur pilnīgi viena sēž Deivīna Natela. Tagad viņi nevarēja to glābt viņiem nebija laika. Taču, ja viss notiks saskaņā ar plānu, Deivīna drīz būs brīva.
Sinklērs pārvilka Sellu pāri pagalmam, kur virs milzīgās olas gaisā karājās sastingusi liesma. Viņi sasniedza Aston Martin, un Sinklērs iestīvēja Sellu aizmugures sēdeklī. Noslaucījis sviedrus no pieres, viņš aši ielēca priekšējā sēdeklī un, riepām švīkstot, ātri iegriezās grantētā ceļa līkumā.
- Nospied pulti! viņš uzsauca Rokijam, un čuguna vārti atvērās tieši laikā, lai izlaistu ārā rēcošo mašīnu. Pēc dažām minūtēm viņi jau drāzās pa Saulrieta bulvāri, līkumojot caur sastingušo satiksmi. Sastrēgumus viņi apbrauca pa pretējo joslu vai ietvi un traucās pāri visiem krustojumiem pie sarkanās gaismas. Mollija sāka trīcēt, ar pūlēm turot ciet laiku.
Pēkšņi Sinklērs nobrauca malā un apturēja mašīnu. Mollija atlaida apturēto laiku, un mašīnas otrā ielas pusē atkal kustējās ar pilnu ātrumu. Primo Sells noņurdējās, bet palika transā.