- Vai man likās, vai tu arī to sajuti? Sinklērs klusi jautāja.
- Ko tad? vaicāja Rokijs. Zemes grūdienu?
Mollija nervozi palūkojās pa logu. Tas nāca no debesīm.
- Tas bija tālu, bet likās, ka tuvojas, piekrita Sinklērs.
- Es neko nejutu, teica Rokijs.
- Kāds pretojās sastingumam, paskaidroja Mollija.
- Citplanētieši?
Mollija juta, ka nobāl. Nekad mūžā viņa nebija ticējusi, ka citplanētieši tiešām varētu pastāvēt, taču pēdējā laikā viņa bija redzējusi, ka iespējams ir viss. Sinklērs neteica neko.
trīsdesmit sestā nodaļa
Mollija, Rokijs un Sinklērs sēdēja uz garā, baltā sola pie milzīgā panorāmas loga Sinklēra dzīvojamā istabā. Viņi jutās noguruši, taču vienlaikus visus pildīja prieka pilns apmierinājums. Sinklērs tik tikko spēja apvaldīt sajūsmu.
- Tas ir tik forši! viņš atkal teica; šo frāzi viņš bija atkārtojis nemitīgi visu laiku, kopš viņi beidzot bija ielikuši Sellu liftā un iedabūjuši mājā. Patiesībā Sinklērs bija ne tikai priecīgs, bet ari satriekts. Ieraudzīt, ka Primo, cilvēks, kurš bija ar varu vadījis viņa dzīvi, tagad kļuvis par tukšu čaulu, bija šokējošāk, nekā viņš bija iedomājies.
Sells, pilnīgi un dziļi hipnotizēts, sēdēja krēslā ar augstu atzveltni un izskatījās tā, it kā būtu norijis litru javas maisījuma. Mollija bija apveltījusi viņu ar bīstami spēcīgu acu skatiena devu. Petula apošņāja viņa kājas.
- Ko mēs tagad darīsim? Rokijs klusi jautāja.
- Mums jāatņem viņa vēlme kļūt par prezidentu, čukstēja Sinklērs. Mums jādara gals viņa tieksmei pēc varas. Dari tā, lai viņš negribētu kontrolēt visu pasauli, lai viņš negribētu bezgalīgu bagātību.
- Acīmredzot mums jāatņem viņam zināšanas par to, kā hipnotizēt cilvēkus, teica Mollija.
-Jā, piekrita Sinklērs. Un tad mums jāveic ar paroli fiksēta hipnoze, lai viņam tā saglabātos vienmēr.
Mollija neomulīgi mīņājās no kājas uz kāju. Viņai nekad nebija patikusi doma, ka varētu kādu ieprogrammēt domāšanai noteiktā veidā uz visiem laikiem.
- Mums tas nav jādara. Es gribu teikt, ka Nokmanam mēs nepielietojām mūžīgu hipnozi. Un paskaties, cik daudz labāks viņš ir kļuvis! Varbūt mēs varētu likt Sellam laboties pašam?
- Sells nav tik sīka zivtiņa kā Nokmans, Mollij. Viņam piešauts pārāk daudz piparu. Viņa smadzenes nav normālas. Mēs nevaram atļauties būt lādzīgi un dot viņam analīzes iespējas. Mēs nevaram tā riskēt.
- Laikam jau ne, Mollija negribīgi piekrita.
- Pats svarīgākais, atgādināja Rokijs, ir atbrīvot visus Sella upurus. Mums jānoskaidro, kur viņi atrodas un kādas ir viņu paroles, lai varam noņemt viņiem hipnozi.
- Ja viņš zina, kur tie ir, teica Mollija.
- Un ja tie vēl ir dzīvi, Sinklērs piebilda.
- Nu labi, nosprieda Mollija. Rīkojamies!
Mollija uzlūkoja vīru, kurš vēl pirms neilga laiciņa bija viens no varenākajiem planētas cilvēkiem.
- Primo Sell, tagad tu atbildēsi uz visiem maniem jautājumiem! viņa tam pavēlēja. Kur ir Lusija Ļogana? Vai viņa ir drošībā? Vai viņa ir dzīva?
- Ļogana ir Kalifornijā. Viņa apmetusies Beverlihilsas viesnīcā.
- Vai re! teica Sinklērs. Tātad viņš to ir atvedis sev tuvumā, lai viņa varētu strādāt tā labā, kad tas būs nepieciešams.
- Tas ir neiedomājami, teica Mollija. Bet paldies dievam par to! Tad mēs ātrāk varēsim tikt pie viņas un noņemt viņai hipnozi.
Tikusi vaļā no mokošā jautājuma par Lusiju, viņa uzdrošinājās pavaicāt ko drūmāku.
- Un tā, Primo Sell, cik cilvēku tu īstenībā esi nogalinājis?
- Astoņus, atbildēja Sells tik bezkaislīgi, it kā stāstītu, cik cilvēku uzvarējis galda tenisā. Mollija šausmās atkāpās.
Viņai izdevās izspiest jautājumu: Vai tu nožēlo to, ko esi izdarījis?
Sinklērs nopūtās. Mollij, es taču tev teicu, ka viņš ir traks. Protams, nenožēlo.
- Nožēloju? Sells vilcinājās. Daļa manis kaut kur kaut kur dziļi iekšienē nožēlo. Bet es netieku klāt tām jūtām. Deivīna… Deivīna Natela palīdzēja man pieskarties manām jūtām. Bet citādi tām priekšā ir siena.
- Siena?
- Aizliegums.
-Kas?
- Man ir aizliegts iet pie manām jūtām.
Mollija sarauca pieri. Rokijs un Sinklērs pieslējās sēdus. Gluži kā informācijas zeltracis Mollija nejauši bija uzdūrusies necerētai patiesības āderei.
- Vai tu, Primo, saki, ka tev kāds ir aizliedzis jūtu dzīvi? viņa lēni vaicāja.
-Jā'
- Kas tev to ir aizliedzis? Mollija juta, ka matiņi pakausī saslienas stāvus savādā, biedējošā satraukumā.
- Mans pavēlnieks, atbildēja Sells.
- Kas ir tavs pavēlnieks?
Primo Sells nodrebēja, it kā censtos, bet nespētu atcerēties vārdu. Sinklērs un Rokijs ieplestām acīm pieliecās tuvāk.
- Saki! uzstāja Mollija. Primo sāka kratīt galvu, it kā mēģinātu izdabūt no auss korķi.
- Atbilde ir ieslodzīta, viņš teica.
Mollija saņēma Primo roku un skatījās uz savām kurpēm.
- Sinklēr, viņa teica, palīdzi Rokijam, lai viņš nesastingst!
Tikpat viegli, kā aptur kinofilmu projektora spoli, Mollija apturēja pasauli.
- Tagad, viņa teica Sellam, tu aizmirsīsi visus saņemtos rīkojumus par visa turēšanu noslēpumā. Vairs nekādu noslēpumu! Kas ir tavs pavēlnieks?
Sellam pa muti sāka nākt putas, kad viņš pūlējās izrunāt vārdu.
- Slakg Klegg, viņš siekalojās. Slakgg Kllak.
Bija tā, it kā vārds būtu ieslēgts viņa balsenē un nespētu izlauzties.
- Slasss Šššladd.
Dubultais d atbalsojās telpā. Petula, nekustīga kā izbāzts suns, blenza augšup uz Sellu.
- Ir kaut kāda parole, Sinklērs izbrīnīts teica. Vārds ir noslēgts ar paroli. Vai nu arī viņš mums nesaka patiesību. Vai viņam tiešām var būt pavēlnieks?
- Ir jābūt kaut kādam veidam, kā atrast paroli, teica Mollija. Viņa jautāja Sellam: Kāda ir parole, ar kuru noslēgtas tavas pavēles?
- Es nevaru tev to teikt, atbildēja Sells.
- Mums atliek vienīgi minēt! Sinklērs uztraucās.
- Bet tam var būt nepieciešams miljons gadu, teica Mollija. Tur taču ir triljoniem iespēju!
- Ļauj pasaulei atkal kustēties! nervozi izsaucās Sinklērs. Tā pretestības sajūta tuvojas. Viņš palūkojās ārā pa logu uz apvārsni, no kurienes nāca elektriskā, tirpinošā sajūta.
Mollija pamāja un atlaida laiku. Ūdens cilpveida baseinā atkal sāka plūst, un no āra varēja sadzirdēt Forestu savā dziļajā balsī dziedam vistām.
- Lai kas tur ārā ari būtu, turpināja Sinklērs, tas kontrolē Sellu. Un tagad tas noteikti viņu meklē. Viņa sejas izteiksme pauda bailes. Ja tie nonāks šeit un to tur būs vairāk par vienu, mēs būsim nokļuvuši lielās nepatikšanās. Viņi gribēs atpakaļ savu ievēlēto prezidentu.
Mollijas prāts vārījās. Viņi visi apzinājās, ka Primo Sella pavēlnieks vai pavēlnieki varētu ielauzties mājā. Ja tie tā rīkotos, tad viņiem kaut kas jādara, pirms tie ierodas. Mollija no kafijas galdiņa paķēra pildspalvu un papīru un strauji pagriezās pret Sellu.