- Labi, Primo, es gribu, lai tu ātri pasaki man visas paroles, ko tu izmantoji citiem hipnotizētājiem, zvaigznēm, visiem cilvēkiem, ko tu esi hipnotizējis, lai mēs varam viņus atbrīvot.
- Vienmēr ir bijusi tikai viena parole, ko esmu izmantojis, izšņāca Sells.
- Un kāda tā ir? Mollija tuvināja pildspalvu papīram. Gaisā biezēja gaidas, un visi smagi elpoja.
- Parole, ko es lietoju, ir "pilnīgi precīzi".
Mollija jutās kā saņēmusi belzienu pa smadzenēm. Smagu belzienu.
- Pilnīgi precīzi? Bet tā… Viņa nespēja parunāt. Šie vārdi. Abu šo vārdu savienojums tika izmantots viņai. Izmantots, lai atmodinātu Molliju pirmo reizi, kad viņa bija hipnotizēta. To lietoja persona, kurai Mollija uzticējās. Un tie paši vārdi bija tie, kurus izmanto Primo Sells, lai valdītu pār saviem upuriem. Šos vārdus nebija izdomājis Sells, bet kāds cits.
Mollijas smadzenes pēkšņi salika visu pa plauktiņiem. Vai pilnīgi precīzi bija arī tā parole, ar kuru tika kontrolētas Sella smadzenes?
Bez brīdinājuma Mollija saķēra Rokija un Sella rokas un atkal sastindzināja pasauli.
Saki, kas ir tavs pavēlnieks! Mollija uzkliedza Primo. Pilnīgi precīzi!
Šī bija parole, kas bija jādzird Sellam. Mollijas minējums bija trāpījis desmitniekā. Tā bija ne tikai parole, ko Sells lietoja, tā bija lietota arī viņam.
Pēkšņi Sells izplūda padevībā un pavisam vienkārši pateica: Lo-gana ir mana pavēlniece.
trīsdesmit septītā nodala
Rokija mute pavērās tik plati, it kā tajā kāds būtu iestūmis lielu siera gabalu. Sinklērs izskatījās tā, it kā tikko būtu norijis dzīvu zuti. Petula ierūcās.
- Tu gribi teikt, ka tava pavēlniece ir Lusija Ļogana? jautāja Mollija, cenšoties aptvert šausminošo patiesību.
- Lusija Ļogana ir mana pavēlniece, apstiprināja Sells. Gandrīz visu, ko es daru, es daru tāpēc, ka Lusija ir tā pavēlējusi.
Mollija atkal tuvāk nekā iepriekš sajuta pretestību laika apturēšanai. Nekavējoties viņa ļāva aizplūst aukstajai saplūsmes izjūtai, un debesīs helikopters, kas bija apturēts lidojuma vidū, atkal turpināja savu ceļu.
Tātad ienaidnieks bija Lusija Ļogana. Lusija Ļogana, klusā, jaukā bibliotekāre, par kuru viņi visi bija domājuši, ka Sells to hipnotizējis, patiesībā visu laiku bija devusi pavēles Sellam. Un, ja Sinklēram bija taisnība, tad Lusija Ļogana ir tā, kas zogas caur apturēto pasauli, meklējot savu paklausīgo automātu, un tuvojas ar katru minūti. Molliju pārņēma šoks. To, ka ienaidnieks ir Lusija, bija gandrīz neiespējami aptvert. Tas bija pats rūgtākais, pats sāpīgākais atklājums. Viņa bija uzskatījusi Lusiju par savu draugu.
Visi izjuta šausminošu satraukumu. Neviens nezināja, ko iesākt. Vai vajadzētu ņemt Primo un bēgt, pirms Lusija sasniegusi māju? Bet uz kurieni? Viņi nevarēja riskēt ar to, ka viņus ierauga kopā ar hipnotizētu ievēlēto prezidentu. Mollija gandrīz fiziski dzirdēja sirēnu kaukoņu, kas atskanēs viņu notveršanas brīdī.
Bet varbūt bibliotekāre nemaz netuvojas Holivudas pakalniem? Varbūt viņa pagaidām nemaz nezina to, ka Primo Sells ir sagūstīts? Visi saprata, ka nepieciešams izdabūt no Sella pēc iespējas vairāk informācijas.
- Kā tu pazīsti Lusiju Ļoganu? jautāja Sinklērs.
- Mēs satikāmies universitātē.
Mollija galvā drudžaini atkārtoja neiespējamu domu sērijas. Vai Lusija bija izgudrojusi slepkavīgo žagatu? Vai Lusija bija izplānojusi, ka tai jānogalina Mollija un Rokijs? Protams, ne. Lusija bija gribējusi apturēt Primo Sella plānus, vai tad ne?
- Un no kurienes bija Lusija Ļogana? jautāja Mollija neprātīgā cerībā, ka varētu būt divas Lusijas Ļoganas.
- Lusija bija no Braiersvilas.
Mollijai likās, ka viņas galva tūlīt eksplodēs. Tam taču nebija nekādas jēgas.
- Kāpēc lai Lusija sūtītu mani iznīcināt Primo Sellu, ja jau pati vadīja visas viņa darbības? Mollija jautāja Rokijam un Sinklēram. Viņa taču bija tā, kas lika man atrast hipnozes grāmatu un galvenokārt iemācīties hipnotizēt cilvēkus. Kāpēc lai viņa ļautu man atrast grāmatu, ja plānoja atbrīvoties no manis? Mollija pievērsās Sellam. Vai tu zini, kāpēc Lusija mani sūtīja?
Hipnotizētajam Sellam bija nepieciešams kāds laiciņš, lai to pārdomātu, tad viņš izteica minējumu. Tā pamatā varētu būt aizdomīgie apstākļi sakarā ar Deivīnu Natelu. Zini, es nespēju hipnotizēt Deivīnu. Un tas neiekļāvās parastajā lietu kārtībā. Tā bija pirmā reize, kad man neizdevās. Varbūt Lusijai radās aizdomas par mani. Varbūt viņa uztraucās, ka viņas hipnoze pār mani sāk izzust.
- Vai tā bija?
-Nē.
- Tad kāpēc tu nespēji hipnotizēt Deivīnu? jautāja Mollija.
- Viņā bija kaut kas spocīgs viņas vecums. Kaut kas, kas atgādināja man kaut ko aizmirstu. Es jutu, ka gandrīz mīlu viņu kā meitu. Viņa mazināja manas spējas. Es nespēju viņu hipnotizēt, un, tā kā viņa zināja par mani, es nevarēju viņai ļaut izstāstīt citiem par mani. Tāpēc viņu vajadzēja nolaupīt. Un to es darīju bez Lusijas Ļoganas pavēles. Varbūt Lusija sūtīja tevi, lai tu pārbaudi, vai es bez viņas pavēles nedaru vēl ko citu.
- Kad tu pēdējo reizi redzēji Lusiju Ļoganu?
- Pirms vienpadsmit ar pusi gadiem.
Tas bija savādi. Vienpadsmit ar pusi gadu bija neilgi pirms Mollijas dzimšanas.
- Vai tu gribi teikt, ka viņa nekad nebrauca uz Ameriku, lai tevi apciemotu? Viņa visu laiku palika Braiersvilā?
- Viņa nekad nav mani apciemojusi. Viņa ir ceļojusi uz daudzām citām pasaules malām.
- Kā viņa tevi vadīja?
- Viņa runāja ar mani katru nedēļu.
- Un kad tu pēdējo reizi runāji ar viņu? jautāja Mollija.
- Jūnijā. Tieši pirms tam, kad es paziņoju, ka gribu kļūt par prezidentu.
- Bet tas taču bija pirms pieciem mēnešiem, teica Rokijs. Kāpēc lai Lusija vienpadsmit gadus runātu ar viņu un tad jūnijā pārtrauktu ar viņu runāt?
- Vai tu zini atbildi uz šo jautājumu?
Primo Sells paraustīja plecus.
- Varbūt Ļogana jūnijā juta, ka man var uzticēties un viss ir nokārtots vēlēšanu kampaņai, un viņa var to atstāt manās rokās.
- Un tā, kad tu kļūtu par prezidentu, kādi pēc tam bija Lusijas Ļoganas plāni? jautāja Mollija.
- Viņas plāns bija kļūt par pirmo lēdiju.
- Pirmā lēdija? Kas tā tāda?
- Tā mēdz saukt prezidenta sievu, teica Sinklērs, pārsteigumā iesvilpies.
- Par manu sievu, Primo truli noteica. Viņa plānoja drīz ar mani tikties. Mums bija jātiekas labdarības pasākumā Grāmatas gādā gudrību, un tur mums bija jāiemīlas. Ideja par romantisku prezidentu bija tā, kas, pēc viņas domām, padarītu mani vēl populārāku amerikāņu vidū.
Tas bija tik satriecoši, ka Mollija, Rokijs un Sinklērs brīdi sēdēja tā, it kā viņiem smadzeņu vietā būtu sīrups. Taču, kā nodomāja Mollija, viņai vairs nevajadzētu būt pārsteigtai par to pakāpi, kādā cilvēki spēj būt neīsti.
- Viņa ir izcila, apbrīnā teica Sinklērs. Visus šos gadus viņa hipnotizējusi Primo, lai tas viņas vietā padara netīro darbu. Lai atbrīvojas no visiem konkurējošajiem hipnotizētājiem, kas varētu apdraudēt viņas godkārīgos plānus…
- Izņemot tevi un Salliju, norādīja Rokijs.
- Nu, prātoja Sinklērs, viņa droši vien būs gribējusi, lai blakus Sellam blakus viņai būtu daži apmācīti, pieradināti hipnotizētāji. Viņš saīdzis apklusa.