Выбрать главу

-    Kas atrasts? jautāja Mollija. Un kā tu to zini?

-     Pirms teikšu, kas viņš, pēc manām domām, ir, vēlos tev kaut ko parādīt.

Ekrānu piepildīja attēlu virkne. Savādi, taču tie visi bija attēli no reklāmām. Sākumā bija sarkana Primospeed* spor­ta automašīna, tai sekoja zaļš mauriņa pļāvējs Gludlaidums, pēc tam Compucell Computer dators un tad Pa­radīzes saldējums. Mollijas acu priekšā nozibēja dažādu savā starpā nesaistītu priekšmetu virkne. Dažus no tiem viņa pazina uzreiz. Zili sidraboto Iedvesmas pildspalvu,

Šņikt šņākt nazi, punktoto Modes nama kleitu, Flotes mei­tenes zupas kārbu, Kviešu medus pārslu paku, Sumpšusa tualetes papīra rulli, Svaigās telpas sejas krēma burciņu, Labās dzīves jogurtu un saspiežamo Burbuļaino trauku maz­gāšanas šķidruma pudeli. Mollija prātoja, kas gan šīm ik­dienišķajām lietām varētu būt kopīgs ar Deivīnas Natelas šausmīgo nolaupīšanu.

Lusija pēkšņi jautāja: Un kā tu, Mollij, izvēlies preces, kuras pērc?

-       Es taču zinu, ko gribu, atbildēja Mollija, pati ne­būdama droša par atbildes patiesumu. Tagad uz ekrāna lēkāja Qube bundžiņa, kas it kā centās meitenei palīdzēt.

-       Bet kā tu zini, ko īsti gribi? jautāja Lusija. Ir taču tik daudz jauku lietu. Piemēram, paskaties uz visiem šiem saldumiem! Lusija noklikšķināja peli, un ekrānā cits citu nomainīja visdažādāko saldumu attēli. Žokļa atkāršanās košļenes, Kukū īrisi, Paradīzes saldie stienīši. Kā tu zini, kurus saldumus pirkt?

-     Nu, es taču pazīstu tos, kas man patīk.

-       Jā, bet, iekams tu pirmo reizi nogaršoji tos, par ku­riem tagad zini, ka tie tev garšo, kā tu zināji, ka tev tie jānogaršo?

-     Varbūt tāpēc, ka biju par tiem dzirdējusi?

-     No kā?

-     No draugiem.

-Un…?

-     No reklāmām?

-     Nu jau tuvāk, sacīja Lusija.

Mollija brīnījās, ko gan Lusija ar to domā. Viņa nekad nebija uzskatījusi reklāmas par labām. Tiesa, bija laiks, kad viņa bija domājusi, ka visu viņas dzīvi izmainīs dzē­riens Qube, un tikai tāpēc, ka tam bija tik skaista un dzirk­stoša reklāma. Viss beidzās vienīgi ar atraugu. Vai tad reklāmas tiešām skalo smadzenes?

-    Labi, ka tu saproti: reklāmām piemīt spēja pārliecināt ļaudis kaut ko pirkt, teica Lusija. Un tagad aplūko šīs sejas!

Uz ekrāna cita pēc citas parādījās dažādas sejas, kuras Mollija pārsvarā pazina. Tur bija filmu zvaigznes, dzie­dātāji un citas slavenības. Holivudas karaliene Glorija Hīlhārta, jaunā zvaigzne Sukija Šampaniete, mazais zēns Billijs Bobs Bimbls, Herkuless Stouns, Kosmosa Dūzis, bok­seris Karalis Alnis un karatē lietpratējs Tonijs Vams.

-    Es tikai domāju… teica Lusija, apstājoties pie attēla ar rudmatainu sievieti, kurai bija lielas, brūnas acis. Vai tu zini, ko šai sievietei patīk ēst pēc tam, kad viņa pabijusi trenažieru zālē?

Tas bija it kā pavisam vienkāršs jautājums, taču uzreiz pēc tā Mollija saprata, ka pilnīgi precīzi zina, kas garšo populārajai dziedātājai Stefānijai Gulašai. Pagājušajā ne­dēļā Heizla iepirkumu sarakstā bija iekļāvusi tieši tās pa­šas graudu nūjiņas.

-     Varenās vieglās, atbildēja Mollija, jūtoties kā tele­vīzijas jautājumu un atbilžu spēlē.

-     Pilnīgi pareizi, apstiprināja Lusija. Un kā ar šo filmu zvaigzni Herkulesu Stounu? Kādu dezodorantu viņš lieto?

-    Reāls kaifs.

Vārdi atstāja Mollijas lūpas, iekams viņa vispār bija ap­jautuši, ka zina atbildi. Kreigs allaž runāja par Herkulesu Stounu, par to, ko viņš ēd, ko valkā, ar ko atsvaidzina sa­vas slavenās paduses.

-    Labi, Lusija atkal turpināja. Tad nu tu saproti, kā šīs slavenības, tāpat kā reklāmas, rāda cilvēkiem, ko pirkt.

Mollija pamāja.

-     To apzinās miljoniem cilvēku, gluži tāpat kā tu. Un tieši par to jau es arī uztraucos.

Mollija nespēja iedomāties, par ko Lusijai būtu jāuz­traucas. Varbūt Lusija vienkārši ir vecmodīga un uzskata, ka zvaigznēm nebūtu jālaiž savā privātajā dzīvē citi cil­vēki. Bet kāds uz pasaules tam sakars ar Deivīnas nolau­pīšanu?

Lusija uzklikšķināja dažus videoklipus. Tur bija Vareno vieglo reklāma, kuras beigās sīciņā Stefānijā Gulaša sē­dēja uz milzīgas slavenās graudu nūjiņas. Citā Herkuless Stouns kā zobenu draudīgi vicināja Reālā kaifa baloniņu, atgaiņājoties no mazu, zaļu briesmeklīšu bara. Divdesmit reklāmas, ko pildīja lūpu krāsa, veļas mazgājamās mašī­nas, datori, izklaides industrijas slavenības, sporta zvaigz­nes, TV diktoru sejas. Mollija pazina gandrīz visus.

-     Un te ir pats svarīgākais, sacīja Lusija. Visus šeit reklamētos produktus ražo firmas, kas pieder vienam cil­vēkam. Viņš kļūst bagātāks ik reizi, kad tiek pārdota kāda no šīm lietām.

-    Tad jau viņš noteikti ir ļoti bagāts, noteica Mollija.

-     Vai nav dīvaina sakritība, ka tik daudz slavenību iz­vēlas reklamēt tieši viņa produktus? jautāja Lusija. Ne­viens no viņiem nereklamē neko tādu, ko ražo kāda cita firma.

-    Nu, varbūt viņš tiem maksā kaudzi naudas, lai viņi tā darītu, ieminējās Mollija.

-    Nedomāju, ka viņš tiem kaut ko maksā, teica Lusija. Strauji pagriezusies krēslā, viņa ielūkojās Mollijai tieši sejā. Es domāju, ka viņš tos hipnotizē.

-    Ko viņš dara?!

-     Mollij, tu noteikti esi aptvērusi, kāds spēks slēpjas hipnozē. Tev jāzina, ka tad, ja tā nonāk nepareizās rokās, tā var kļūt par ļoti bīstamu ieroci.

Mollija lēni pamāja. Viņa nemaz negribēja dzirdēt tur­pinājumu.

-     Man jau sen bija aizdomas, turpināja Lusija, ka, izmantojot slepenu hipnozi, kādu dienu kāds centīsies nopelnīt lielu naudu. Mans vecvectēvs vienmēr ir baidī­jies no šādas iespējas. Un viņam izrādījās taisnība. Hipno­zes spējas piemīt kā ļauniem, tā labiem cilvēkiem. Ļauni cilvēki ir ļoti alkatīgi un nekrietni. Šis darbonis ir ļoti bīs­tams.

Ekrānu piepildīja gara auguma, eleganti ģērbta sirma vīra milzīgā galva un pleci. Galvu tam sedza beisbola ce­purīte, un viņš bija apkampis divus slavenus beisbola spē­lētājus.

-     Viņam pieder firma, kas ražo Raķešu trenažierus, Pa­radīzes saldos stienīšus, dezodorantu Reāls kaifs, Varenās vieglās un visu pārējo, ko šodien redzēji šajā ekrānā. Viņš ir multi-multimiljardieris. Viņš ir tik bagāts, Mollij, ka vienā dienā iegūst vairāk naudas, nekā visi Braiersvilas iedzīvo­tāji kopā saņem gada laikā. Viņa vārds ir Primo Sells.

Mollija apstulbusi blenza uz citiem nosauļotā, laipnā izskata magnāta attēliem. Viņam bija plata seja un pama­tīgs deguns, enerģisks zods un liela mute. Viņa sejas vaibsti neizcēlās ne ar ko īpašu, izņemot acis. Viena bija tirkīzzaļa, bet otra brūna, un abas kopā tās bija pārsteidzoši piesais­tošas un absolūti valdzinošas. Mollijai tā vien gribējās tajās skatīties. Viņš bija redzams gan safari, turot rokās lauvēnu, gan lidojam augstu debesīs gaisa balona grozā. Bija filmu fragmenti, kur viņš redzams nākot ārā no restorāniem un svinībās kopā ar slavenībām, kas jau pirms tam bija rādītas uz ekrāna. Tur bija Sukija Šampaniete, Herkuless Stouns, Glorija Hīlhārta, Stefānija Gulaša un Kosmosa Dūzis.

-    Primo Sells ir hipnotizētājs, par to esmu droša, teica Lusija. Arī es esmu hipnotizētāja, turklāt ļoti prasmīga.

Manas zināšanas par hipnozi jau pirms kāda laika radīja manī aizdomas par viņu. Kopš tā brīža esmu pētījusi par šo vīru visu, kas vien nokļuva manās rokās. No šīs telpas varu skatīties visas pasaules televīzijas kanālus. Jo vairāk atklāju, jo pārliecinātāka par savu taisnību esmu. Un tev pastāstīšu vēl vairāk. Pirms divpadsmit gadiem šo vīru nepazina neviens. Skaties!