Muļķības slavinājums

^{56 - Sapfo — slavena grieķu dzejniece Lesbas salā, kura dzīvojusi ap VII—VI gs. p.m.ē.}

^{57 - Morihs — jādomā, ka šis vārds veidots no grieķu verba mortichein (notriept).}

^{58 - Piedzimis no ciskas — grieķu teika vēstī, ka Bakha (Dionīsa) māte Semele pārvērtusies pelnos no Zeva zibeņu spožuma pirms Bakha (Dionīsa) dzimšanas, taču tas nav noticis ar vēl neiznēsāto dievu. Tad viņa tēvs Zevs iešuvis viņu savā ciskā un iznēsājis līdz dzimšanas brīdim.}

^{59 - Gorgona — grieķu teikās sieviešu kārtas nezvērs ar šausmīgu galvu; tās skatiens pārvērtis par akmeni katru, kurš to uzskatījis. Gorgonai Medūzai, kas vienīgā no trim māsām gorgonām bijusi mirstīga, galvu nocirtis Persejs — Zeva un Danajas dēls. No Medūzas asinīm radies spārnotais zirgs Pegazs. Gorgonas galva atainota dievietes Atēnas krūšbruņās un vairogā.}

^{60 - Kupidons — identisks ar Amoru.}

^{61 - Flora — seno itāļu pavasara un ziedu dieviete; tās kults bija saistīts ar izlaidīgām izpriecām, procesijām un mīmiem.}

^{62 - Diāna — Jupitera meita, Apollona māsa, meža, medību un mēness dieviete (atbilst sengrieķu Artemīdai).}

^{63 - Endimions — ļoti skaists jauneklis, ko mēness dieve Selēne aizmidzinājusi kādā Kārijas kalnā.}

^{64 - Moms — joku, nopaļu un aprunāšanas dievs sengrieķu mitoloģijā.}

^{65 - Āte — apstulbo ļaudis un pat dievus, lai tie izdarītu kādu pārkāpumu, Zeva meita. Homērs par viņas nogrūšanu no debesīm vēstījis «Iliādā».}

^{66 - Priaps — Bakha un Afrodītes dēls, dārzu un druvu dievs.}

^{67 - Merkurs — (sengr. Hermejs — Zeva un Majas dēls) — dievu vēstnesis, mirušo pavadonis uz pazemes valsti, tirgotāju, kā arī zagļu un blēžu dievs. Drīz vien pēc savas piedzimšanas viņš nozaga Apollonam vēršus un pastrādāja daudzus citus nedarbus, bet citādi cilvēkiem labvēlīgs un izpalīdzīgs, vienmēr omulīgs, daiļrunības un visu viltību izgudrotājs.}

^{68 - Silēns — Bakha jeb Dionīsa audzinātājs un pavadonis, teikās atainots ar pliku pakausi, vienmēr piedzēries.}

^{69 - Kordaks — izlaidīga, nepieklājīga deja vecatiešu komēdijā.}

^{70 - Polifēms — milzis ar vienu aci pieres vidū (ciklops) Sicīlijā, jūras dieva Poseidona dēls, kam Odisejs ar viltu izdūra vienīgo aci. Tretanela — izdomāts vārds, apmēram kā trallarala, ar kuru apzīmēta ciklopu deja.}

^{71 - Atelliešu dejas — izlaidīgas dejas ar nepieklājīgiem žestiem; nosaukums cēlies no Atellas — pilsētas Kampānijā.}

^{72 - Harpokrats — klusēšanas dievs.}

^{73 - Korikaji — šādā vārda senatnē mēdza dēvēt spiegus. Apzīmējums cēlies no kādas tautiņas Mazāzijas piekrastē, kas rīkojusies uz vienu roku ar jūras laupītājiem un nolūkojusi tiem laupījumu.}

^{74 - Cicerons, Par draudzību.}

^{75 - «Krokodila» slēdziens — tā senie grieķi dēvēja kādu sofistiskās loģikas siloģisma veidu, kas bija šāds. Krokodils, nolaupījis sievietei bērnu, saka: «Ja tu teiksi patiesību, es tev atdošu bērnu.» Sieviete atbild: «Tu neatdosi, tātad atdod, jo es teicu patiesību.» Krokodils rezumē: «Tieši otrādi, ja es atdošu, tu nebūsi teikusi patiesību.»}

^{76 - Sorīts (gr. soros — kaudze) — «kaudzes» siloģisms. Tā senatne dēvēja sofistiskās loģikas slēdzienu, ar kuru šķietami pierādīja, ka viens grauds ir kaudze. Liekot graudu pie grauda, beidzot izveidojam kaudzi; pēdējais grauds, pirms kura vēl nebija kaudzes un ar kuru nu rodas kaudze, tātad pats ir kaudze. Tāpat, atņemot no kaudzes pa vienam graudam, varam secināt, ka pēdējais grauds ir kaudze.}

^{77 - «Ragu» siloģisms ir apmēram šāds. Ko tu neesi pazaudējis, tas tev ir. Tu neesi pazaudējis ragus, tātad tev ir ragi.}

^{78 - Horācijs, Satīras, I, 3, 40.—45.}

^{79 - Horācijs, Satīras, I, 3, 54.}

^{80 - Horācijs, Satīras, I, 3, 68.-69.}

^{81 - Horācijs, Satīras, I, 3, 26.-28.}

^{82 - Args — sengrieķu mitoloģijā simtacains milzis, kam greizsirdīgā Hēra likusi uzraudzīt Zeva iemīlēto Īo. Hermejs pēc Zeva pavēles iemidzinājis Argu un nogalinājis to, bet Hēra novietojusi viņa acis pāva astē.}

^{83 - Nīrejs-Tersīts — Nīrejs bija skaistākais no grieķiem pēc Ahilleja Trojas karā, turpretī Tersīts bija visneglītākais.}

^{84 - Faons-Nestors — Faons bija skaistais Lesbas salas jauneklis,, kurš noraidīja dzejnieces Sapfo mīlu. Nestors — Pilas valdnieks, visvecākais no Trojas kara dalībniekiem, kas piedzīvoja trīs paaudzes.}

^{85 - Minerva — par cūku. — Tas saistīts ar romiešu izteicienu «sus Minervam» (cūka nu mācīs Minervu). Šie vārdi tēmēti muļķim, kas grib pamācīt gudrāko.}

^{86 - Tāpat kā megariešus neviens neievēro. — Megaras — pilsēta Korintas zemes šaurumā, megarieši ir tās iedzīvotāji; viņus senatnē bieži izzoboja savrupības un vientiesības dēļ. Teokrits viņus minējis sakarā ar kādu orākula atbildi, kurā megarieši pēc kaujas nemaz nav ievēroti.}

^{87 - Dēmostens (IV gs. p.m.ē.) — atēnietis, ievērojams orators, neatlaidīgs cīnītājs par Atēnu neatkarību. Starp citu, pazīstams ar savām dedzīgajām runām pret Maķedonijas valdnieku Filipu, kurapolitika bija vērsta pret Grieķijas demokrātiju un paredzēja Grieķijas pakļaušanu Maķedonijai (tā notika pēc izšķīrējas kaujas 338. gadā pie Haironejas). Aishins apsūdzēja savu pretinieku Dēmostenu par to, ka Dēmostens kaujā pie Haironejas nometis vairogu un aizbēdzis.}

^{88 - Arhilohs (VII gs. p.m.ē.) — pirmais grieķu liriķis, jambu poēzijas nodibinātājs. Kādā vārsmojumā gluži vaļsirdīgi atzinies, ka kaujas laukā nometis vairogu, ieskatīdams, ka prātīgāk ir bēgt nekā iet bojā. Stingrie lakedaimonieši viņu par to izraidījuši no pilsētas.}

^{89 - Sokrāts parādīts arī Aristofana komēdijā «Mākoņi», kur lielais Atēnu komēdiju rakstnieks liek Sokrātam pielūgt mākoņus kā dievus un apspriest, no kurienes sīkam odam rodas tik skaļa balss.}

^{90 - Teofrasts (IV gs. p.m.ē.) — sengrieķu filozofs, Platona un Aristoteļa skolnieks un sekotājs, dabaszinātnieks. īstajā vārdā Tirtams, bet Aristotelis viņu nosauca par «Dievišķo oratoru (teofrastu)» un mirstot uzticēja Likeja vadīšanu. Atstājis arī interesantu, bet fragmentāru darbu par cilvēku raksturiem.}

^{91 - Par Sokrātu bija runa arī 10. piezīmē.}