120 - Ksenokrats — ievērojams Atēnu vecās Akadēmijas ideālistiskais sengrieķu filozofs, Platona draugs.
121 - Hīrons — kentaurs, grieķu teiksmu būtne, Ahilleja audzinātājs; viņam piedēvēja izcilas spējas mūzikā un ārstniecībā. Kad dievi gribējuši piešķirt viņam nemirstību, Hīrons atteicies, jo uzskatījis, ka dzīve ir pārāk vienmuļa.
122 - Prometejs — seno grieķu fantāzijas radīts tēls; viņš izveidojis no māliem cilvēku, iedvesis tam dzīvību, sadalījis tā labā upurlopa gaļu un nodevis tā rīcībā dieviem nolaupīto uguni. Tāpēc dievi viņu bargi sodījuši. Nostāsts par Prometeju bieži izmantots kā mākslas darbu sižetlīnija.
123 - Teuts jeb Tots — seno ēģiptiešu dievs, ko uzskatīja par skaitīšanas, rakstības, ģeometrijas, astronomijas, dambretes un kauliņu spēles izgudrotāju.
124 - Tams — Ēģiptes valdnieks, kurš atcirtis Totam, ka rakstības izgudrošana sekmē tikai lietu aizmiršanu, jo kavē atmiņas izkopšanu (sk. Platons, Faidrs).
125 - Homērs, Iliāda, XI, 514.
126 - Horācija nostāsts par zirgu, kurš, cenzdamies aizdzīt stirnu no kopējām ganībām, «uzņem jātnieku mugurā un laužņus mutē».
127 - Lukiāns savā dialogā «Gailis» liek kurpniekam Mikilam sarunāties ar gaili, kas teic, ka savā laikā esot bijis filozofs Pitagors. Saskaņā ar Pitagora mācību dvēsele pārceļo pēc nāves no vienas būtnes citā būtnē.
128 - Parīds, Ajants, Ahillejs — Trojas kara varoņi.
129 - Giganti — sengrieķu mitoloģijā čūskkājaini milži, kas sacēlās pret Olimpa dieviem, bet tika pieveikti.
130 - Eiripīds — grieķu traģēdiju rakstnieks (V gs. p.m.ē.), kas sarakstījis 92 lugas, no kurām 18 saglabājušās līdz mūsdienām.
131 - «Pūst aukstu un karstu.» Šis izteiciens pārņemts no senas fabulas. Kādu satīru bargā ziemas salā zemnieks ielaidis savā mītnē. Satīrs, redzēdams, ka zemnieks pūš uz rokām, prasījis, kāpēc tas tā dara. Zemnieks atbildējis — «lai sasildītu rokas». Vēlāk pie galda zemnieks pūtis uz biezputru, «lai atvēsinātu putru». Tāpēc satīrs iesaucies: «Tu no tās pašas mutes pūt karstu un aukstu — man ar tādu nav pa ceļam,» — un aizbēdzis.
132 - Elisija lauki — sengrieķu mitoloģijā svētlaimīgo mājoklis mirušo valstī.
133 - Platons, Dzīres.
134 - Horācijs, Odas, III, 4., 5.6.
135 - Platons, Faidrs.
136 - Vergīlijs, Eneīda, VI, 135.
137 - Horācijs, Vēstules, II, 2, 131.—134.
138 - Hellebors — senatnē iecienīts līdzeklis pret gara slimībām.
139 - Krēzs — ļoti bagāts Lidijas valdnieks VI gs. vidū p.m.ē.
140 - Pēnelope — Odiseja sieva, kas uzticīgi gaidīja viņu divdesmit gadus, noraidīdama visus precību piedāvājumus.
141 - Kvintesence — antīkajā filozofijā ar šo vārdu «piektā būtība» apzīmēja ēteri (piekto elementu jeb stihiju pretstatā četriem zemes elementiem — ūdenim, zemei, ugunij un gaisam); viduslaiku alķīmijā tā dēvēja vissmalkāko pirmvielu, no kuras sastāvot visi ķermeņi un vielas — tātad, iegūstot to, pēc tam var «sastādīt» arī zeltu. Dažkārt tā tika saukts arī alkohols tā spēcīgās iedarbības dēļ.
142 - Propercija teksts, III, 10, 6.
143 - Malēja — zemesrags Peloponēsas dienvidaustrumos, senatnē ļoti bīstams jūrniekiem.
144 - Horācijs, Satīras, II, 7, 15.—16.
145 - Kristofors — kristiešu svētais, tēlots kā milzis ar lielu rungu rokā, brienot pāri upei ar Jēzus bērniņu uz pleca.
146 - Barbara — kristiešu svētā, kareivju aizbildne, arī kalnraču un vispār to, kam draud pēkšņa nāve.
147 - Erasms — kristiešu svētais, palīgs lopu slimībās un vēdera kaitēs, bieži tēlots ar uzšķērstu vēderu un izrautām zarnām.
148 - Sv. Juris — kristiešu svētais. Galvenais viņam piedēvētais varoņdarbs ir cīņa ar pūķi, lai atbrīvotu meiteni, ko pūķis gribējis aprīt.
149 - a) Hipolits — grieķu teiku varonis, Tēsēja dēls; b) Hipolits bija arī kristiešu baznīcas tevs, kurš III gs. krasi vērsās pret herētiķiem (ķeceriem), it īpaši pret gnostiķiem.
150 - Sv. Bernards — Kristiešu leģenda vēstī, ka velns kādreiz sastapis sv. Bernardu un lielījies, ka zinot septiņus psalmu pantiņus, kuri noteikti sagādājot debesu valstību katram, kas tos ik dienas noskaitot. Kad Bernards lūdzis norādīt tos, velns atteicies. «Labi vien būs,» atbildējis svētais, «es noskaitīšu katru dienu no sākuma līdz galam visus psalmus un tātad arī tos septiņus pantiņus.» Velns nobijies no tik daudzām lūgšanām un atklājis noslēpumu.
151 - Vergīlijs, Eneīda, VI, 625.-627. Erasms to citē ar dažiem pārgrozījumiem.
152 - Enejs — Vergīlija «Eneīdas» varonis, teiksmainais Romas tautas ciltstēvs.
153 - Arturs — britu karalis, centrālā persona teiksmu ciklā par apaļā galda bruņiniekiem.
154 - Eiklīds — sengrieķu matemātiķis Aleksandrijā IV gs. p.m.ē.
155 - Juvenāls, Satīras, III, 90,—91.
156 - Hermogens — slavens dziedātājs, ko bieži minējis Horācijs.
157 - Horācijs, Vēstules, I, 18, 6.
158 - Akadēmiķi — te domāti Platona filozofijas piekritēji. Akadēms bija grieķu mītu varonis, un viņa vārdā nosauca birzi netālu no Atēnām, kurā filozofs Platons saviem audzēkņiem lasīja lekcijas.
159 - Ambrozija — sengrieķu mitoloģijā dievu ēdiens.
160 - Apells un Zeiksīds — ievērojami grieķu gleznotāji IIV gs. p.m.ē.
161 - Ar manu vārdu. Šķiet, ka te Erasms norādījis uz kādu Moru, iespējams, Tomasu Moru.
162 - Mikils — persona Lukiāna dialogā «Gailis».
163 - Horācijs, Vēstules, I, 15, 18,-19.
164 - Apollona trijkājis — Apollona orākuls.
165 - Saturna dēls — Jupiters.