Muļķības slavinājums

^{166 - Fēbs — Apollons.}

^{167 - Neptūns — seno romiešu jūras dievs.}

^{168 - Dažādu ļaunumu dievi.}

^{169 - Te Erasms, acīm redzot, par paraugu ņēmis Lukiāna zobgalīgo dialogu «Ikaromenips».}

^{170 - Senajiem grieķiem bija izteiciens «raud kā pie savas pamātes kapa», lai apzīmētu tos, kuri liekuļo bēdas, kad īstenībā viņiem prieks.}

^{171 - Pitagora mācekļi — sengrieķu filozofa Pitagora (VI gs. jp.m.ē.) sekotāji, kas bija apvienojušies īpašā vienlīdzības brālībā.}

^{172 - Menips — Lukiāna dialoga «Ikaromenips» varonis, aizlidojis uz Mēnesi, no tā noskatās uz cilvēku dzīvi.}

^{173 - «Zelta zars», ko Sibillas vadībā atrada Vergīlija «Eneīdas» varonis Enejs, lai nokļūtu pazemē. Te Erasms par «zelta zaru» dēvējis gudrību.}

^{174 - «grieķu epigramma» — te autors norādījis uz «Iliādas» 1. dziedājuma pirmajām piecām vārsmām, kur Homērs apdzied Ahilleja dusmas un to drausmīgās sekas.}

^{175 - Plosās gluži kā pazīstamais Kūmu ēzelis. — Te domāta Kūmās (pilsēta Kampānijā) stāstītā Ēzopa fabula par ēzeli, kurš, tērpies lauvas ādā, baidījis ļaudis, taču garo ausu dēļ pazīts, nopērts un atdzīts savā mītnē.}

^{176 - Falarīds, Dionīsijs — divi nežēlīgi tirāni grieķu senatnē (Sicīlijā).}

^{177 - Palaimons — Tibērija laika gramatiķis; Donats — romiešu IV gs. gramatiķis.}

^{178 - Anhīss — Eneja tēvs, Dardanijas valdnieks.}

^{179 - Bubsequa, bovinalor, manticulator — mazlietoti latīņu vārdi; tulkojumā «vēršu gans», «kas veikli prot izvairīties», «mugursomas pārmeklētājs».}

^{180 - Alds Manūcijs — pazīstamais grāmatu iespiedējs Venēcijā (1449—1515). Viņš 1485. gadā nodibināja tālu izslavētu tipogrāfiju, kurā tika iespiesti daudzi seno grieķu un romiešu rakstnieku darbi.}

^{181 - Te garāmejot skarts dzejnieks Lukīlijs (II gs. p.m.ē.), kurš nav atzinis par saviem kritiķiem Persiju un Lailiju kā pārāk zinātniski izglītotus, teikdams ar humoru, ka viņš rakstot tikai tarentiešiem un sicīliešiem, proti, vienkāršajiem ļaudīm.}

^{182 - Horācija izteiciens. Šis dzejnieks iesaka manuskriptus ilgi glabāt savās rokās un nesteigties ar publicēšanu.}

^{183 - Alkajs — viens no visizcilākajiem grieķu liriķiem, kas dzīvoja ap VII—VI gs. p.m.ē.}

^{184 - Kallimahs — ievērojams grieķu dzejnieks III gs. p.m.ē.}

^{185 - Vergīlijs, Eneīda, II, 39.}

^{186 - Scīpioni — vairāki romiešu karavadoņi III un II gs. p.m.ē.}

^{187 - Sīzifs — teiksmainais Korintas dibinātājs un valdnieks. Par to, ka apmānījis pašus dievus, smagi sodīts — viņam pazemes valstībā nemitīgi jāveļ kalnā smags akmens, kurš atkal un atkal noripo lejā.}

^{188 - Dodones varš — Zeva orākulam Dodonē bijusi vieta, ko iežogojušas vara bļodiņas, tā sakārtotas, lai, savstarpēji pieskardamās, pārnestu ilgstošu skaņu visā aplī.}

^{189 - Stentors — kāds grieķis Trojas karā, kurš varējis kliegt tik skaļi kā 50 vīri kopā.}

^{190 - Universālijas — vispārīgie jēdzieni viduslaiku sholastiskajā filozofijā.}

^{191 - Vulkāna tīkli — pēc grieķu teikas, uguns un kalēju dievs Hēfaists (Vulkāns) izkalis brīnišķīgu slazdu, lai notvertu savu sievu Afrodīti (Veneru) laulības pārkāpšanā ar kara dievu Arēju (Marsu).}

^{192 - Teneda cirvis — izteiciens no parunas, lai apzīmētu ātru rīcību. Teneds, bargais Tenedas salas valdnieks, blakus sūdzētājam licis stāties bendēm, lai tas nepatiesas sūdzības gadījumā sodītu sūdzētāju.}

^{193 - Reālisti, nominālisti, tomisti, albertisti, okanisti, skotisti — viduslaiku sholastiskās filozofijas novirzieni.}

^{194 - Transsubstanciācija — kristiešu dievgalda «brīnums», kad ar priestera vārdiem vīns un dievmaize (oblāta) it kā pārvēršas par Kristus asinīm un miesu.}

^{195 - Te Erasms runā par kādām mistiskām zīmēm, ko dievs neizdzēšami iespiežot sakramenta saņēmējiem.}

^{196 - Hrīsips — stoiķu filozofs III gs. p.m.ē., pazīstams ar savu veiklību disputos un ar saviem sofismiem.}

^{197 - Hrīsostoms, Basilijs, Hieronims — baznīcas tēvi IV gadsimtā.}

^{198 - Pēnelopes audekla aušana — Odiseja uzticīgā sieva Pēnelope, gaidīdama vīra atgriešanos pēc Trojas kara, lai atgaiņātos no uzbāzīgajiem preciniekiem, izgudroja šādu viltību. Tā apsolīja, ka izraudzīsies vienu no tiem par vīru, tiklīdz būs noaudusi Odiseja vecajam tēvam Lāertam līķautu. Bet, ko viņa dienā noauda, to naktī izārdīja. Tādējādi līķauts nebija noaužams.}

^{199 - Atlants — titāns, kurš uz saviem pleciem balstījis debesu jumu par sodu, ka sacēlies kopā ar titāniem pret Zevu.}

^{200 - Solons. Par viņu vēstīts jau 27. piezīmē.}

^{201 - Bakalaurs — viduslaikos Rietumeiropā zemākais zinātniskais grāds.}

^{202 - Te izzoboti Oksfordas universitātes teologi. Kāds mūks apgalvojis, ka divi izteicieni — «Sokrat, tu skrej» un «Sokrāts skrej» — nozīmes ziņā ir vienlīdzīgi, bet Oksfordas universitāte to nosodījusi.}

^{203 - «Nosodīto maldu» publikācija viduslaikos tika apzīmogota ar lielo universitātes zīmogu.}

^{204 - Antīkā astronomija pazina septiņas planētu sfēras, kurām vēl pievienoja astoto — stāvzvaigžņu sfēru un devīto — virzītāju sfēru (lat. primum mobile). Bet teologiem ar tām nepietika. Tie izgudroja vēl desmito sfēru, kurā ierādīja vietu svētlaimīgajiem.}

^{205 - Lai labāk izprastu šo vietu, te jāatstāsta šāda teika. Kad Jupiters sajutis grūtniecību un stipras sāpes savās smadzenēs, viņš ataicinājis dēlu Vulkānu, lai tas ar cirvi pāršķeļ viņam galvu. Līdzko tas bijis izdarīts, no pāršķeltās galvas izlēkusi Pallāda pilnā bruņu tērpā, ar šķēpu rokā un vara ķiveri galvā.}

^{206 - Tetragramma — četri jūdu burti, kas apzīmēja dievu Jahvi un nebija lasāmi.}

^{207 - Vārds «abraksasieši» radies no gnostiķu noslēpumainā vārda «abraksas», kas savukārt ir saistīts ar II gs. sektanta Basilida prātojumiem par 365 debesīm. Mistiskais vārds «abraksas» nav nekas cits kā šī vārda burtu grieķiskā skaitļu vērtība, kas veido 365. Attīstot šo tēzi tālāk, gnostiķi sāka uzskatīt šo vārdu par dievības simbolu.}