Tagad, kad mūsu zooloģiskais dārzs spēja jau pats sevi uzturēt un bijām savākuši tik daudzus pārus iznīcības apdraudētu dzīvnieku, man šķita pienācis laiks spert nākamo svarīgo soli. Ja mēs gribējām turpināt apdraudēto sugu saglabāšanas darbu, kas bija mans sākotnējais mērķis, mums bija nepieciešams plašāks finansiāls atbalsts, bez tam viss pasākums bija jānoorganizē uz patiesi zinātniskiem pamatiem. Tādēļ zooloģiskajam dārzam vajadzēja no privātuzņēmuma kļūt par īstu zinātnisku trestu.
Pirmajā mirklī tas šķiet visai viegli izdarāms, taču īstenībā grūtības ir milzīgas. Vispirms jānoorganizē altruistisku, saprātīgu cilvēku padome, kas tic tresta mērķiem, un tad jāgriežas ar aicinājumu pie plašām sabiedrības aprindām un jālūdz ziedojumi tresta fondam. Neatstāstīšu visas šā perioda nogurdinošās detaļas, kas, izņemot mani pašu, nevienu nevar interesēt. Pietiks, ja teikšu, ka man izdevās sapulcināt padomi, kurā nopietni darbojas jauki cilvēki no salas iedzīvotāju vidus, kam mani mērķi nelikās tik fantastiski, lai uzskatītu mani par nobriedušu vājprātīgo iestādei, un ar viņu palīdzību tika nodibināts Džersijas Savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests. Mēs griezāmies ar aicinājumu pie sabiedrības, lūdzot ziedojumu tresta fondam, un Džersijas ļaudis atkal nāca talkā — gluži tāpat kā savā laikā ar teļiem, tomātiem, gliemežiem un spīļas- tēm. Šoreiz viņi vēra vaļā savas čeku grāmatiņas, un drīz vien trestam bija vajadzīgie līdzekļi, lai pārņemtu zooloģisko dārzu.
Tas nozīmē, ka pēc divdesmit diviem sūra darba gadiem esmu sasniedzis to, pēc kā biju viskvēlāk ilgojies, un beidzot varēšu palīdzēt dzīvniekiem, kas man visu mūžu sagādājuši tik daudz prieka un interesantu brīžu. Es gluži labi saprotu, ka mūsu iespējas ir gaužām niecīgas, bet, ja mēs ar saviem pūliņiem varam paglābt no iznīcības kaut sīku daļiņu apdraudēto dzīvnieku un ar savu darbu radīt cilvēkos interesi par sugu saglabāšanas nepieciešamību, tad mūsu darbs nebūs bijis veltīgs.
IZSKAŅAS LŪGUMS
Godājamo ser,
esam spiesti vēlreiz atgādināt, ka Jūsu rēķins joprojām ir pārtērēts…
Nezinu, vai jūs, šās grāmatas lasītāji, esat izlasījuši kādu no manām pārējām grāmatām, bet, ja kaut vai šī jums sagādājusi prieku, tas nozīmē, ka dzīvnieki jums to padarījuši tīkamu. Vienalga, vai jūs strādājat uz laukiem, kādā iestādē vai fabrikā, dzīvnieki — lai arī paši varbūt,jieesat to atskārtuši ijums ir nepieciešami tāpat ka mežs un āres, kaut vai tādēļ vien, ka tie dod tādiem ļaudīm kā es vielu sarakstīt grāmatu, kas jūs izklaidē. Pasaule bez putniem, bez mežiem un bez dažāda veida un izskata dzīvniekiem būtu tāds tuksnesis, kurā es personiski nevēlētos dzīvot un kur patiesi nespētu dzīvot neviens cilvēks. Ātrums, kādā attīstās civilizācija, un līdz ar to ātrums, kādā cilvēki posta mūsu skaisto planētu, pieaug ar katru gadu, ar katru mēnesi. Ikviena cilvēka pienākums ir aizkavēt mūsu pasaules šausmīgo noplicināšanu, kas patlaban notiek, un ikviens var kaut mazliet palīdzēt. Es to daru vienīgajā man iespējamā veidā un būtu pateicīgs par jūsu atbalstu. Parasti man riebjas uzmācība, taču tik svarīgā un nepieciešamā pasākumā es metu aizspriedumus pie malas. Ja jums liekas, ka vēlaties man šai darbā palīdzēt, atrakstiet, lūdzu, pēc šādas adreses:
Jersey Wildlife Preservation Trust
c/o Jersey Zoological Park
Les Augres Manor
Trinity
Jersey
Channel Islands
Un, kamēr pasaulē vēl eksistē dzīvnieki un zaļi nostūri, es darīšu visu, ko spēšu, lai tos apciemotu un par tiem rakstītu.
PĒCVĀRDS DŽ. DARELA GRAMATAS «ZVĒRUDĀRZS MANA BAGAZA» KRIEVU IZDEVUMAM
Džeralda Darela vārdu pazīst miljoniem cilvēku visās zemeslodes malās. Viņa grāmatas ir ārkārtīgi populāras arī pie mums, Padomju Savienībā. Apbrīnojami strauji Džeralds Darels no neievērojama, gribētos teikt, ierindas zoologa k|uvis par vienu no iemīļotākajiem rakstniekiem animālistiem. Vispārēju ievērību izpelnījās jau viņa pirmais darbs «Pārpildītais Noasa šķirsts», bet turpmākās grāmatas — «Apskurbušais mežs» un «Čukstu zeme» — sagādāja viņam tādu slavu un popularitāti, ka nelielā zooloģiskā dārza īpašniekam vajadzēja meklēt palīdzību advokātu kantorī, lai spētu kārtot darījumus par savu grāmatu neskaitāmajiem izdevumiem un tulkojumiem. Džeralds Darels tagad «nācis modē», pieprasījums pēc viņa grāmatām ir neiedomājami liels.
Kas sagādājis jaunajam zoologam tādus panākumus? Kādēļ viss, ko viņš sarakstījis un kas, šķiet, ir visai tāls mūsdienu aktuālākajām problēmām, pēkšņi kļuvis par vispopulārāko izdevniecību konkurences objektu?
Vispirms, nedrīkst aizmirst, ka stipri mainījies, turklāt pašos pēdējos gados, cilvēku noskaņojums. Viņus nogurdinājušas visdažādākās1 «šausmas». Cilvēki meklē atelpu saskarsmē ar dabu, grib atrast zāles pret visapkārt valdošo pastāvīgo histēriju. Uz šo pārmaiņu pirmām kārtām norādīja nepieredzētais tūrisma uzplaukums. Desmitiem un simtiem reižu pieaudzis nacionālo parku un rezervātu apmeklētāju skaits, ārkārtīgi iecienīti kļuvuši ceļojumi uz mazapdzīvotām vietām, piemēram, uz Dienvidamerikas pampām, Austrālijas iekšieni, Himalajiem. Vienlaikus pieaug pieprasījums pēc literatūras par dabu, dzīvniekiem, ceļojumiem. Pēc amerikāņu statistiķu datiem, lasītāji populārzinātniskās grāmatas patlaban pieprasa daudz vairāk nekā detek- tīvliteratūru, romānus un dzeju. Tas ir viens no Dže- raida Darela žilbinoši straujās rakstnieka karjeras cēloņiem.