— Un kā reaģēja Ralfs? — policijas priekšnieks smīnot painteresējās, — Vispirms aizcirta logu un tikai tad iepliķēja jūs? Vai otrādi?
Pravietis saķēra savu ģitāru. Viņš, bez šaubām, dzīrās uzbrukt savam apvainotājam, taču pēdējā brīdī savaldījās. Jo niknāks izskanēja viņa rējiens:
— Jā! Jā! Šis tārps uzdrīkstējās pacelt pret mani roku! Bet Kristus atalgoja mani, asinādams manu redzi! Kad šis nejēga metās aiztaisīt logu, pamanīju, ka to pa īstam nemaz nav iespējams aizvērt. Un šajā apstāklī saskatīju zīmi — pats Kristus rāda man ceļu atmaksai!
Pravieša sejai pārlaidās tāda kā uguns atblāzma, šķita, dzirkstis no degošajām acīm pārsviežas uz kaulaino degunu, uz bālajām lūpām, uz mežonīgo sapinkājušos bārdu, kas gatava uzliesmot pakulām līdzīgi. N
Kamēr Pravietis runājās ar mums, Vlada, berzēdama ar netīriem pirkstiem saraudātās acis, mēnessērdzīgām kustībām tuvojās galdam, uz kura gulēja atvilktnē atrastās pistoles.
Gregora Abuša nešpetnais uzsauciens apturēja viņas izstiepto roku pusceļā:
— Kas tie par pekstiņiem? Lieciet šaujamiem mieru!
Pravietis gārdzoši iesmējās.
— Nobijāties? Vēl par agru, Kristus pie jums tik drīz neatnāks. Vlada tikai gribēja jums parādīt, ko esmu viņai iemācījis. Lai jūs zinātu, kas jūs sagaida tai dienā, kad
Kristus ieradīsies. Demonstrē viņiem savu māku, Vlada, parādi, kā šauj tie, kuru roku vada Kristus! 4
Pravieša balss pauda tādu hipnotisku spēku un reizē mežoņa naivitāti, ka es personiski noticēju — nekas ļauns viņam nav padomā. Un, kad Dertijs ar putām uz lūpām ņēmās apzvērēt, ka viņa reklāmas filma bez Pravieša apsolītā skata metama mēslainē, Gregors Abušs riskēja.
Vlada, tikpat kā netēmēdama, ieurbināja lodi pēc lodes kūts apdrupušajā mūrī. Pēc tam paklausīgi atdeva ieročus atpakaļ policijas priekšniekam.
Neticēdams savām acīm, raudzījos uz ložu caurumu precīzi izveidoto krustu.
Pravietis pats vēroja šo skatu ar sātanisku 3maidu. Neļaudams mums atjēgties, viņš parāva ģitāras stīgas, vienlaicīgi pavēstīdams:
— Bet tagad es nodziedāšu jums savu jauno monoko- rāli! Rejs Krosvins, N° 14, «Pie jums drīz atnāks Kristus!».
EPILOGS
Mēs visi trīs atkal pulcējāmies policijas priekšnieka dzīvoklī — proti, es, Gregors Abušs un neiztrūkstošais Prezidents. Viss jau bija aiz muguras. Viss, atskaitot lietu, kas joprojām dauzījās pie loga.
Gregors Abušs, brīžam paglaudīdams suni, kas bija iekārtojies viņam līdzās, skatījās televīzijas translētu beisbola maču. Ik reizi, kad spēlētāji, sakrituši cits uz cita, izveidoja blīvu murskuli, zem kura pazuda bumba, Prezidents sasprindzināja muskuļus un, klusi rūcot, paliecās uz priekšu. Tā vien rādījās, ka viņš tūdaļ ielēks ekrānā, lai ar saviem asajiem zobiem izrautu bumbu no spēlētāju apakšas.
Nevēlēdamies viņus traucēt, es atsēdos istabas viņā -galā pie tikko iekurinātā kamīna un, noregulējis skaņu līdz minimumam, ieslēdzu magnetofonu.
Klausīdamies Vincenta Basāni balsi, brīnījos, cik tā savādi izklausās ierakstā. Pieklusināta, līdz ar to it kā zaudējusi valdonību, tā laikiem ieguva tīri cilvēciskas intonācijas, norādīdama, ka Vincents Basāni ir tads pats mirstīgais kā mēs, savā ziņā tikpat iedragājams.
Daļu no tā, ko viņš toreiz mācēja pavēstīt, mēs ar Gregoru Abušu jau paši zinājām. Taču šis tas citādā gaismā iezīmēja notikumus, spiezdams atteikties no līdzšinējā iztulkojuma.
«Pēc zivju konservu fabrikas slēgšanas Krjudešanks nonāca visai grūtā finansiālā stāvoklī,» Vincenta Basāni balss čukstēja magnetofonā. «Lai izkļūtu no tā, viņš sāka spekulēt biržā, izlietodams viņa bankai uzticētos noguldītāju vērtspapīrus un naudu. Neveiksmīgu spekulāciju iznākumā visi noguldījumi aizgāja vējā. Līdz ar to vienkārša līdzekļu aiztapināšana, kādu piekopj viena otra kredītiestāde, pārvērtās nepārprotami noziedzīgā rīcībā. Aizdomas uzradās man jau pirms laba laika, taču pierādījumu trūka. Tad griezos pie privātās detektīvaģentūras, kurā strādāja Aleksandrs Luiss. Iedevu viņam sarakstu ar Krjudešankam uzticēto valsts aizņēmuma obligāciju numuriem. Pats Krjudešanks apgalvoja, ka vērtspapīri ieķīlāti citā bankā aizdevuma saņemšanai. Tādas operācijas, kad viena banka garantijai nodod citai noguldītāju vērtspapīrus, tiek praktizētas. Taču Luisam izdevās noskaidrot, ka manas obligācijas pārdotas, turklāt zem nominālās vērtības, Vērburgas fonda biržā. Šai. pilsētā, starp citu, dzīvo Jonatana Krjudešanka brālis. Tagad Luiss saņēma no manis uzdevumu tieši izsekot Krjudešanku. Iekārtojies par kriminālreportieri «Aleksandrijas Heroldā», viņš noīrēja Alberta Geršteina dzīvoklī istabu, kuras logi vērās uz Krjudešanka māju.
Pārējo jūs paši esat puslīdz uzminējuši. Ar Alberta Geršteina dzīvoklī slepeni uzstādītās noklausīšanās aparatūras palīdzību Krjudešanks uzzināja visos sīkumos Dertija ieceri aplaupīt banku reklāmas nolūkos. No šī brīža Krjudešanka sākotnējais nodoms izmantot filmēšanu savā labā izvērtās konkrētā rīcības plānā, kas sniedza unikālu iespēju iztukšot pēc būtības jau tukšo seifu un vēl saņemt apdrošināšanas prēmiju.
Plāns izdevās lieliski. Vienīgais sarežģījums — nepieciešamība likvidēt Voltu Karpenteru. Pastrādājis šo slepkavību, Krjudešanks nespēja turēties pretim senam kārdinājumam — izzagt Kristus apokrifās vēstules, par kuru autentiskumu tobrīd bija pārliecināts.