29, Ipp. Namejs — zemgaļu valdnieks 13. gs. 70./80. gadu mijā. Dēvēts par Tērvetes vecāko vai karali, taču viņa vara, šķiet, aptvēra visu vai gandrīz visu Zemgali (tuvāk sk. pēcvārdā).
30. Ipp. Stefans Baioriļs — Transilvānijas valdnieks (1571 — 1576), Polijas karalis (1576—1586). Piedalījās Livonijas karā, panākot Rīgas pakļaušanos 1581. gadā Zečpospolitai. Kontrreformācijas piekritējs.
.. Zamoiska, lielā kroņa hetmaņa.
Jans Zamoiskis (1542—1605), ievērojams Zečpospolitas valstsvīrs, kanclers, lielhetmanis. 1580.—1581. gadā piedalījās Stefana Batorija karagājienos pret Krieviju, gadsimta beigās nodibināja Zečpospolitas virskundzību pār Moldāviju un Valahiju. Zamoiskis bija šjahtas partijas vadonis, kuras interesēs panāca Sigismunda III Vāsas kronēšanu par Polijas karali pēc Stefana Batorija nāves, taču vēlāk sakarā ar Sigismunda prohābsburgu politiku abu starpā radās konflikti. Zamoiskis pazīstams kā humānists, savos rakstos pieminējis arī Vidzemes zemniekus; bijis Pndujas universitātes rektors. 1601. gadā Zamoiski iecēla par armijas pavēlnieku Livonijā, kur viņš vadīja Valmieras ieņemšanu, Raunas un Vilandes aplenkšanu.
.. maskaviešu veicējs pie Veližas, Veļikije Lūkiem, Suražas un Nēveles un tatāru uzvarētājs.. gulēja savā Slavutas pili. Domāts Stefana Batorija 1580. gada karagājiens pret Krieviju. Suraža bija Lietuvas pierobežas cietoksnis (tag. Ztemc|baltkrie- vijā), no kurienes Jana Zamoiska un Georga Fārensbaha vadībā tika nosūtīts karaspēks pret Veļižu. Zamoiskis piedalījās arī Veļikije Luku un Ņeveļas (tag. Pleskavas apgabalā) ieņemšanā. Tālāk minētās kaujas ar tatāriem jāsaista ar 2ečpospolitas un Krimas hanistes konfliktiem. Slavuta savukārt meklējama kā pilsēta Rietumukrainā Goriņas labajā krastā.
Debesbraukšanas diena — Marijas Debesbraukšanas diena ir 15. augustā.
Goriņa — upe Rietumukrainā un Baltkrievijā, Pripetes pieteka.
32. Ipp. Ķremenca — Kremeņeca, pilsēta uz rietumiem no Slavutas.
35. ipp. Kad ar Zamoiski gājām vajāt austriešu Maksimlliānu — ' pagāns bija iecerējis tikt Važas vietā par Polijas ķēniņu. Maksimiliāns — Austrijas erchercogs, Svētās Romas Impērijas imperatora Rūdolfa II brālis. Kā Hābsburgu dinastijas pārstāvis pēc Stefana Batorija nāves pretendēja uz Polijas troni. Magnātu partija 1587. gadā pasludināja viņu par Polijas karali, kaut tai pašā laikā šjahla bija atbalstījusi Sigismunda 111 Vāsas kandidatūru. Tālākais pretendentu liktenis bija atkarīgs no tā, kuras partijas rokās atradīsies koronācijas vieta — Krakova. Jans Zamoiskis pasteidzās galvaspilsētu ieņemt, atvairīja Maksimiliāna uzbrukumu un pēc neilgas vajāšanas viņu sagūstīja.
37. Ipp. Anatolija — Mazāzijas grieķiskais nosaukums. Te domāti Polijas kari ar Turciju.
39. Ipp. Lielkunga Nameja abi dēli.
Par Nameja dzimtu, tāpat viņa nāves apstākļiem ziņu nav.
.. Ķērnavas lielkungs tam devis lēņos Varenas un Ķeidanavas novadus.
Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaiša Traideņa rezidence (ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas). Tā kā Traidenis mira jau 1282.
gadā, tad pēc konteksta par Ķērnavas lielkungu varētu būt domāts ari viņa sekotājs — brālis vai dēls, kuru vārdi nav zināmi. Varena ir pilsēta Lietuvas dienvidos, Ķeidanava — jādomā, Ķē- daiņi Vidusltetuvā.
Radzivili (poliskā forma) — Radviti bija lietuviešu Izcelsmes ietekmīgu magnātu dzimta, ar kuru saradojās arī Ketleri Dzimta cēlusies 15. gs. Ķērnavā. 17. gs. viena no Radvilu dzimtas pārstāvēm — Barbara — kļuva par Polijas kara|a Sigismunda II Augusta sievu, bet viņa ārpolitikas veidošanā nozīmīga vieta bija Mikolaja Radvila Melnā darbibai, kurš sekmēja Livonijas pievienošanu Lietuvai—Polijai un Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu. Viens no viņa dēliem Nikolajs Kristofors pazīstams kā tipogrāfiju dibinātājs Viļņā un Ņesvižā, bet otrs dēls Juris bija Pārdaugavas hercogistes vietvatdis, vēlāk — Krakovas bīskaps. Kristapa Radvila Perkūna dēls Kristaps — Lietuvas lieihetmanis cīnījās pret Gustava Ādolfa armiju pie Rīgas un Jelgavas. Rad- vili ieņēma dažādus nozīmīgus amatus Polijas—Lietuvas valstī, bija lieli zemes, arī pilsētu īpašnieki. Konfesionālā ziņā Radviti pārstāvēja gan dedzīgus kalvinistus, gan kato]us.
Sapega, kņazi Oginski — ietekmīgas Zečpospolitas magnātu dzimtas.
.. valdīja senajā Ekbatānā kā Tamerlāna iecelts pavaldonis. Pilsēta Rietumirānā (tag. Hamadāna), kas līdz ar pārējo Irānu iekļāvās Timura jeb Tamerlana (1336—1405) valsts sastāvā.
40. Ipp. .. lielkungs Vitauts pirms Tannenbergas kaujas.
Vitauts (1350—1430) bija ievērojamākais Lietuvas valdnieks. 1392. gadā kļuva par Lietuvas dižkunigaiti. Vītauta laikā Lietuva sasniedza lielāko varenību, aptverot bez pašas Lietuvas arī Baltkrieviju un lielu daļu Ukrainas, aizsniedzot Melno jūru. 1410. gadā viņš kopā ar Polijas karali Jagaili vadīja Polijas—Lietuvas armiju Tannenbergas (ari: Grīnvaldes, Zalfcires) kaujā pret Vācu ordeni. Sī viena no ievērojamākajām kaujām viduslaiku Eiropas vēsturē beidzās ar Vācu ordeņa sakāvi, kas iezīmēja ordeņa politiskās varas norieta sākumu.
41. Ipp. Nameja gredzens.
Jēdziens «Nameja gredzens» Izplatījās līdz ar A. Grīna romāna iznākšanu un tika saistīts ar vito gredzenu greznākajām formām. Vītie gredzeni arheoloģiskajos pieminekļos 13. gs. izplatīti kā Latvijā, tā ārpus tās. Ar Nameju tiem, protams, nav nekāda sakara, atskaitot varbūtību, ka Tērvetes valdnieks varēja tādu nēsāt. Arī A. Grīna sniegtais teiksmainā gredzena apraksts atšķiras' no tā tipa, ko mūsdienās sauc par Nameja gredzenu. Tas ieguvis ari zināmu idejisku slodzi, jo vītā gredzena popularitāte saistās ar noteiktu nacionālās pašapziņas izjūtu.