43. Ipp. .. Zamoiska karapulki turpināja Vatahijas valdnieka Mihaila vajāšanu.
1600. gadā Jans Zamoiskis vadīja karagājienu uz Valahiju un Moldāviju — Turcijas vasaļvalstīm, uz kurām pretendēja ari Zeč- pospolita. Vatahijas valdnieks šai laikā bija Mihails Drošsirdīgais, kurš savukārt centās atbrīvoties no Turcijas virskundzības un pakļaut sev ari Moldāviju un Transilvāniju. Zamoiska karagājiens bija sekmīgs. Uz laiku Moldāvijā un Valahijā nodibinājās Zeč- pospolitas vlrsvara, bet par vietvalžiem iecēla brāļus Jeremiju (Moldāvijā) un Simeonu Mogitas.
Hotina — pilsēta Rietumukrainā, Cernovcu apgabalā.
Serela — Sireta, upe Rumānijas austrumu dajā, Donavas pieteka.
Murza — feodālās aristokrātijas tituls Kazaņas, Krimas un dažās citās hanistēs.
44. Ipp. Sandomiras vojevoda Mnišeks.
Sandomiras (Polijas dienvidaustrumu daļā) vojevoda Juris Mnišeks ir reāla persona. A. Grīna romāna atsevišķām līnijām ir attāla līdzība ar Viltusdinitrija parādīšanos Krievijā 17. gs. sākumā, tam pretendējot uz cara troni. Tāpat,kā romānā Mnišeks atbalstīja kņazu Gundaru, tā reālais Sandomiras vojevoda kļuva par Viltusdmitrija piekritēju, turklāt Viltusdmitrijs lūdza Mnišeka meitas Marinas (Marijas) roku, ar kuru 1606. gadā Maskavā salaulājās. Pēc Viltusdmitrija nonāvēšanas parādījās cits troņa pretendents — Viltusdmitrijs II, kurš 1608. gadā centās ieņemt Maskavu un kuru Marina Mnišeka «atzina» par savu nu jau mirušo vīru Viltusdmitriju I.
Talāru čambuli — tatāru karaspēka nodaļas.
45. Ipp. Vivat Samoiscius victorl Vivat summus dux exercltum regnt, pater pairlaet (latīņu vai.) — Lat dzīvo Zamolskis uzvarētājsl Lai dzīvo karalistes karaspēka virspavēlnieks, tēvijas tēvsl
47. Ipp. .. Polijas troni uzkāpušais stivi vēsais zviedru Zigismunds. Sigismunds III Vāsa (1566—1632), Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (no 1587), Zviedrijas karalis (1592—1599). Viņa tēvs bija Zviedrijas karalis Jānis III, bet māte — Polijas karaļa Si-
ismunda ll Augusta māsa Katrīna, Jagelloņu dinastijās pārstāve, igismunda Jll izcelsme līdz ar to ļāva viņam pretendēt kā uz Zviedrijas, tā Polijas troni. Opozīcijā Sigismundam III Vāsam nostājās viņa tēvabrālis, nākamais Zviedrijas karalis Kārlis IX.
48. Ipp. Pleskavas aplenkšana.
1581. gadā Stefans Batorijs ielenca Pleskavu, bet pēc daudzkārtējiem nesekmīgiem mēģinājumiem pilsētu ieņemt bija spiests uzsākt ar Krieviju miera sarunas, kas noslēdzās ar Zapoļskijamas miera līguma parakstīšanu.
49. Ipp. Bellona — romiešu kara dieve.
Fārensbahs — Georgs Fārensbahs, viens no Zečpospolitas karaspēka vadoņiem. Krita 1602. gadā Vilandē.
.. viņa majestātes tēvocis Kārlis jau pošoties iet uz Rigu ar saviem dalekārliešu šķēpniekiem.
Zviedrijas karalis Kārlis IX (1550—1611). Gustava I Vāsas jaunākais dēls, kopš 1560. gada Sēdermanlandes hercogs, 1592. gadā iecelts par valsts reģentu, 1604. gadā kronēts par Zviedrijas karali.
Dālarna (Dalekarlija) — novads Zviedrijā.
50. Ipp. . it kā dēļ Igaunijas, bet patiesībā Zviedrijas troņa dēļ. Igaunijas zemes, un tieši Ziemejigaunija bija Zečpospolitas un Zviedrijas strīda objekts kopš Stefana Batorija laikiem un viens no Polijas—Zviedrijas kara izraisīšanās iemesliem.
Opalinskls — maršals, Zamoiska piekritējs. Kopā ar Gņeznas arhibīskapu pasludināja Sigismundu III Vāsu par Polijas karali. 1588. gadā Zamoiska grupējumā notika šķelšanās, kurā Opalinskis pretēji Zamoiskim iestājās Polijas austrumu politikā ne par karu, bet gan politisku spiedienu uz Krieviju, lai panāktu tās piekāpšanos Polijas prasībām. Opalinskim izdevās pārliecināt Sigismundu III Vāsu par savu uzskatu pareizību.
Zborovskis — Zborovski pārstāvēja po|u magnātu partiju, kas aizstāvēja prohābsburgu politiku. Kad Sigismunds III Vāsa uzsāka sarunas ar Hābsburgiem par iespējamu Polijas troņa nodošanu viņu rokās, Zborovsku ietekme galmā pieauga,
Jagailoņu scepteris.
Pēdējais Jagelloņu dinastijas vīriešu līnijas pārstāvis Polijas karalis Sigismunds II Augusts mira 1572. gadā. Vēlāk par Polijas karalieni un Stefana Batorija sievu kļuva viņa māsa Anna.
52. Ipp. .. tēvs bija kalvinists.
Protestantisms bija diezgan izplatīts Polijas un Lietuvas aprindās, lielāka nozīme bija tieši kalvinisma novirzienam. Tomēr virsroku guva kātolicisms, kalvinisms savas pozīcijas zaudēja, taču pilnībā neizzuda.
74, Ipp. Gillenhjelms — Kārlis Gillenhjelms, Kārļa IX dēls, viens no zviedru armijas karavadoņiem.
76. Ipp. Kristaps Radzivils.
Kristaps Radvils Perkūns (1547—1604), Sigismunda II Augusta sievas Barbaras brāļadēls, Lietuvas lielhetmanis. Ievērojams karavadonis Stefana Batorija un Sigismunda III Vāsas laikā. 1601. gadā tika nosūtīts uz Vidzemi, kur guva uzvaras pār zviedriem kaujās par Koknesi un Cēsīm. Reformācijas aizstāvis, nostājās opozīcijā Jezuītu ordenim.
78. Ipp. Podolija, Gaiīcija, Polesje, Pod/ahija.
Vēsturiski novadi Rietumukrainā (Podolija, Gaiīcija), Dienvldbalt- krievijā ap Pripetes upi (iesniedzās arī Ukrainā un Polijā) un Polijas austrumdaļā.
Meža zirgi — Eiropas savvaļas zirgi tarpāni. Tiem bija neliels augums — 116—136 cm skaustā. Tarpāni vēl 19. gs. 70. gados bija sastopami Ukrainā.
Mazpolija — Polijas dienviddaļa, kas aptvēra Krakovas, Sando- miras, Lublinas zemes. Vēlāk tai pievienoja Polijai piederošo Ukrainas daļu.
79. Ipp. Arnoretl — mazi mīlas dievi, attēloti spārnotu bērnu veidā.
81. Ipp. Padova — Padujas pilsēta Itālijā. 1222. gadā te dibināta viena no vecākajām universitātēm Eiropā.
84. Ipp. Vladislavs Jagaills (ap 1351—1434) — pirmais Jagelloņu dinastijas pārstāvis Polijas tronī, Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda dēls. 1377.—1392. gadā — Lietuvas dižkunigaitis, no 1386. gada, pēc laulībām ar Polijas troņmantnieci Jadvigu, pieņemot kristīto Vladislava II vārdu, — Polijas karalis. 1385. gadā viņš noslēdza Krēvas ūniju starp Lietuvu un Poliju, lai veicinātu apvienošanos cīņai pret Vācu ordeni. Saskaņā ar žo līgumu Jagailis kļuva par