Polijas karali, pieņemot katoļticību un apņemoties kristīt katoļticībā Lietuvas zemes.
Zigismunds Augusts — Sigismunds II Augusts (1520—1572) — Polijas karalis no 1530. gada. Viņa attieksme pret dažādām konfesijām nav vērtējama viennozīmīgi, kaut gan Sigismunda II nostājā noteicoši tomēr, liekas, bija ārējie apstākļi. 1564. gadā
/ viņš atļāva Polijā darboties jezuītiem, taču dzīves pēdējos gados pastāvēja reālas iespējas, ka Sigismunds II Augusts pievienosies protestantu ūnijai, kas tolaik pastāvēja Polijā. Luterisma atzīšana bijušajās Livonijas zemēs bija neapšaubāmi viens 110 momentiem, ar ko Sigismunds II Augusts varēja piesaistīt vācu muižniecību savā pusē cīņā par Livonijas mantojumu Livonijas kara laikā.
95. Ipp. Sukubs — viens no Velna parādīšanās veidiem.
Janilāri — turku regulārās karaspēka daļas, pārsvarā veidotas 110 pakļautajām kristīgo tautām.
99. Ipp. Zupānl — vīriešu virssvārku veids, raksturīgs poļiem un ukraiņiem.
109. Ipp. Mincers — Tomass Mincers (ap 1490—1525), vācu reformācijas revolucionārā virziena ideologs, viens no Vācijas zemnieku kara vadītājiem. Par reformācijas mērķi uzskatīja bezšķiru sabiedrības radīšanu.
115. Ipp. Hortica — sala Dņeprā, kur atradās Zaporožjes kazaku apmetne.
117. Ipp. Primus Inter pares (latīņu vai.) — pirmais starp līdzīgiem.
140. Ipp. Dainava — neliels novads Lietuvas pierobežā ar Poliju un Baltkrieviju, arī Dzūkija. Tās iedzīvotāji dzūki runā savā izloksnē, kas pieder pie lietuviešu valodas augštaišu dialekta, taču izcelsmes ziņā saistāmi ar izzudušu baltu tautu jātvingiem.
Mazava — Mazovija, Polijas vidienes un ziemeļaustrumu zeme.
156. Ipp. Saules ļaudis — acīmredzot domāti Vecsaules iedzīvotāji, kur pēc šodien visumā jau noraidītas hipotēzes 1236. gadā notikusi Saules kauja.
157.Ipp. Katrā vezumā būs vienā maisā apslēpts zēns.
Jelgavas pilsētas ieņemšanas gatavošanā atspoguļoti reāli notikumi 14. gs. 40. gados Vilandē, ko apraksta savā Livonijas hronikā Baltazars Rusovs:
«.. [zemnieki] Vilandes pili gribēja nonāvēt komturu un visus vācus.. Laba daļa zemnieku, spējīga, pēc viņu domām, pārvarēt vācus pilī, bija norunājuši vienā dienā reizē ierasties pilī ar lieliem maisiem ragavās, bet katrā maisā vajadzēja atrasties ne labībai, bet stipram, apbruņotam puisim. Kad vajadzīgais skaits zemnieku būtu ieradies pilī, viņi atraisītu maisus, izlaistu apbruņotos puišus un kopīgiem spēkiem apkautu visus vācus.. Bet par šo viltību vāciem paziņoja kāda veca sieva, jo šīs sievas dēls arī bija starp sazvērniekiem. Viņa.. lūgusi viņas dēlu saudzēt un aprādījusi, kādas pazīmes būs tam maisam, kurā atradīsies viņas dēls. Viņas lūgumu vāci apsolīja pildīt atnestās ziņas dēļ. Kad zemnieki ar maisiem ragavās ieradās pie pils, pilī viņus ielaida tikai tādā skaitā, kuru vāciem būtu iespējams pārvarēt. Apbruņojušies vācieši nodūra visus zemniekus, kuri atradās maisos.»
17-1. Ipp. Kalmara — ostas pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos.
175.Ipp. Daugavgrivā vēl turējās poli, un tātad iebraukšana Lielupē
no jūras puses nebija iespējama.
Agrāk Lielupe ietecēja Daugavā, tās senākā grīva ir tag. Bujļupe. Ieteka jūrā izveidojās 1755. gadā. Zviedru flote uzturējās Rīgas līcī, apdraudot pilsētas jūras tirdzniecību, bet 1604. gadā tā uzsāka Rīgas ostas blokādi.
Neihauzcna — Vastselīna Igaunijas dienvidaustrumu daļā.
176.Ipp. Gillenhjelms stāstīja par nelaimīgo Cesvaines pilskungu., un par suņu karu.
Te A. Grīns izmanto 17. gs. sākuma dokumentu ziņas. Par «suņu karu» zināms:
«Matiass Karkovskis [poļu muižnieks] medīja Cesvainē. Medību laikā viens no viņa suņiem iekūlās valgos, kurus kāds zemnieks bija izlicis priekš zaķiem, un pakārās. Kad zemnieks atnāca un atrada suni pakārušos, viņš zināja, ka, ja Karkovskis to uzzinās, viņš (t. i., zemnieks) karāsies tāpat. Tāpēc viņš paņēma suni un aiznesa to divas jūdzes tālāk uz cienīga lielkunga Heinriha fon Ungerna zemes. Kad Karkovskis to uzzināja, viņš iebruka Un- gerna muižā, aplaupīja viņa zemniekus un aizdzina 700 lopus. Ungerns gribēja par to atriebties, bet Karkovskis uzpirka vīrus, kam vajadzēja Ungernu nonāvēt, paņēma tatārus, iebruka Ungerna muižā, nopostīja un apkāva visus, kas gadījās priekšā, uzbruka tuvākajiem kaimiņiem Taubēm un Ofenbergiem un vai- . rākām citām muižām, izlaupot tās un daudzus apkaujot.» (Ber- gengrūn A. Eine liviāndisclīe Relation ūber die Ereignisse in Livland aus der Zeit von 1599—1602. — In: Milteilungen aus der livlāndlschen Geschichte. 17. Bd. — R., 1897. — S. 111, 112.)
183. Ipp. Leidas viri — zemnieki, kam nebija jāiet klaušās, bet kas izpirka tās naudā vai graudā.
193. Ipp. cLauka ētiskas» — lielgabalu paveids — serpentinellas. Nosaukums cēlies slaido, garo stobru dēj.
191. Ipp. Ķēdēm kopā sakaltās blakusstāvošo lielgabalu lodes.
Te domātas t. s. ķēžu lodes, kas sastāvēja no divām ar ķēdi savienotām puslodēm, kuras pēc izšaušanas atdalījās, cik to jāva ķēde. Ķēžu lodes šāva ne no diviem lielgabaliem vienlaikus, bet gan no viena.
200. Ipp. Crimen laesae Majestatis (latīņu vai.) — noziegums pret valdnieku.
Rozites pils — Rēzekne.
SATURS
Aleksandrs Grīns un viņa romāns
Nameja gredzens……………………………………… 19
Vēsturnieka pēcvārds ….. 205
Komentāri …….. 216
Aleksandrs Grīns NAMEJA GREDZENS
Redaktore Z. Dūka
Sērijas noformējumu veidojis V. Grants Mākslinieks A. Jēgers Mākslinieciskā redaktore /. Jēgere Tehniskā redaktore l. Vasiļjeua Korektore B. Vārpa HE NV 3214
Nodota salikšanai 03.07.89. Parakstīta Iespiešanai 17.10.89. Formāts 84X108/32. Tipogr. papiro M's 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 7.75 flz. iespiedi.; 13,02 uzsk. iespiedi.; 13.34 uzsk. kr. nov.; 14,38 izdevn. I. Metiens 120 000 eks. Pašūt. Ns 095. cehs M 2. Maksā i r. 70 k. (117 000 eks. 13.34 uzsk. kr. nov.), 7 tipa iesējuma ar apvāku — 2 r. (3000 eks. 13,49 krāsu nov ). Izdevniecība «Zinātne>, 226530 PDP Rīgā, Turgeņeva Ielā 19. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa Ielā 38/40. Vāks, apvāks un ielikums iespiesti Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rīga, Vienības galvē 11.