Ezers it kā bijis diezgan "ķildīgs", tas esot sastrīdējies ar Miņaukas ezeru13 , Dumbli14 , Stulves ezeru15 , kā redzat, par katru no tiem vēsta cita teika, bet strīda iemesls gan visur vienāds - kuram 110 tiem visvairāk ūdens. Miņaukas ezeram 5 nosaukumi, tagad ģeogrāfi atzinuši, ka būtu jāsauc par Viņaukas ezeru - tas atrodas llites pagastā pie Neretas-Daugavpils ceļa. Dumblis, kas atrodas Elkšņu pagastā Sēlijas vaļņa D galā pie
Lietuvas robežas, pareizi saucams par Aizdumbles ezeru. Stul- ves ezeru tagad sauc par Stulva ezeru - tas atrodas Neretas pagastā. Mērīšana notikusi ar kausiņu un blēdīšanos, pie tam tikai vienā teikā zadzis Saukas ezers. Bet no tā cēlies ezeriņš vai purvs Kausiņš, tepat pie Saukas ezera.
Gar Saukas ezera A malu senāk vedis svarīgākais ceļš no Lietuvas, kas Daugavu šķērsojis Sēlpils apkārtnē. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi un tur atrastās senlietas rāda, ka tas izmantots jau kopš Kristus dzimšanas laika. Ormaņkalna senajos kapos 1982. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, tika atklāti 87 apbedījumi, kuros atrastās monētas attiecas uz 1811.- 1855. gadiem.
Netālu no bij. Kalna skolas - Arvīda Zilinska dižozols.
Nedaudz iesāņus no Saukas ceļa atrodas mācītājmuižas ēka, kurā 1869. gadā notika pirmā tautskolotāju konference. Blakus mācītājmuižai 19. gs. 70. gados celtā Saukas skola (t. s. Ķes- terskola, dib. 1858. g.). Tās otrais stāvs uzbūvēts 1961. gadā, diemžēl 1993. gada ugunsgrēkā skola cietusi. Skolas vietā 1972. g. atklāts piemineklis tās dibinātāja rakstnieka Jura Dau- ges (1835-1910) dēlam, šajā skolā dzimušajam publicistam, literatūrzinātniekam un stomatologam Paulam Daugem (1869- 1946). Pieminekļa autori ir tēlniece Inese Krūmiņa un arhitekts Uldis Berķis. Mēs jau citējām Paula brāli Aleksandru Daugi, par kuru Saukā dzimušais pedagogs un kultūrvēsturnieks Mārtiņš Bruņenieks (1866-1950) rakstījis: "Lielākais, ko viņš mums mācījis un atstājis kā daļu no sevis, ir dziļākā humanitāte, otra cilvēka dabas izjūta un viņa vājību piedošana"16 . 1994. gadā A. Daugem Rīgas Lielajos kapos atklāja Viļņa Titāna veidoto pieminekli. J. Dauges laikā Ķesteri bija visa novada garīgais centrs.
Saukas luterāņu baznīca (1827) ir jau ceturtā garīgā celtne šajā vietā. Baznīcas iekārtu darinājis Rīgas galdnieks Bernhards, bet altārgleznas (1868) autors ir Jūliuss Dērings no Jelgavas. Ērģeles 1866. gadā darinājis meistars F. Veizenborns. Pie baznīcas mēra kapu kalniņš.
Ceļa malā Smiltaines kapi. Te apbedīts Kalna skolas pirmais skolotājs Mārtiņš Klāsons, jau pieminētais Juris Dauge,
pēc kura icceres vecā akmeņu vaļņa vietā izveidots ķieģeļu žogs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Krišjānis Malcenieks (1884- 1944), dārzkopis Pēteris Veinbergs, komponista Arvīda Zilin- ska vecāki un vecvecāki.
Uz A. Zilinska (1905-1993) dzimtajām mājām Lejas Aren- dzāniem (1904) ceļš nogriežas tūlīt aiz kapiem, gar brīvdabas pasākumu vietu. Arī mūža nogalē komponists bieži uzturējies Saukā. Dzejniece Valija Brutāne dzejolī "Ormaņkalns" priecājas: "[..] labs burvis, labs mūzikas burvis tai mīt ik vasaru Aren- dzānos"17 . Vai zinājāt, ka viņa komponētā muzikālā komēdija "Zilo ezeru zeme" neattiecas vis uz Latgali?
Netālajās Saukas ūdensdzirnavās dzimis Slates virsmežniecības virsmežzinis Pēteris Vītols (1886-1970).
Mūsu ceļojums beidzas nozīmīgā vietā - bijušās Vecsau- kas muižas centrā, kur 1923. gadā tika dibināta Saukas divgadīgā lauksaimniecības skola, tās pārzinis bija Iecavas kapsētā apbedītais Nikolajs Freimanis (1899-1980). Tagad šī ēka ir dzīvojamā māja. Saukas pagastnamu ar telpām apdrošināšanas biedrībai, ārstam, vecmātei, aptiekai, zobārstam
un izrīkojumu zāli atklāja 1939. gadā. Pagastnama vietas izvēlē pirms diviem gadiem piedalījās arī Kārlis Ulmanis. Tolaik to uzskatīja par lielāko lauku pašvaldības ēku Latvijā. To uzcēla būvuzņēmējs Mārcis Grundulis pēc arhitekta Jura Leimaņa projekta lokalizēta funkcionālisma stilā. 1954. gadā ēkā atklāja Saukas lauksaimniecības skolu.
Goda vietā nama priekšā divi Imanta Līča veidoti pieminekļi. Vienu no tiem - tagadējā Elkšņu pagasta Jučos dzimušajam latviešu fotogrāfijas tēvam Mārtiņam Bucleram (1866-1944) uzstādīja 1987. gadā. Tā akmens atvests no dzimto māju ganībām. Divus gadus vēlāk blakus parādījās piemiņas zīme "Fotogrāfijai 150 gadu", kas, kā vēlāk izrādījās, bija vienīgā pasaulē, kas veltīta šai jubilejai. Te notikuši fotoamatieru salidojumi, 1993. gadā ēkā atklāts Gunāra Spīdaiņa vadītais fotogrāfijas kabinets-minimuzejs.
Krāšņa ainava paveras no skolas tuvumā esošā Karātavu kalna, kuru gan visbiežāk sauc par Kroņkalnu. Vietējie uzskata, ka Sauka ir skaistākais novads Latvijā. Tas tiešām apsveicami, jo cik gan vietās nedomā, ka skaistums jāmeklē visur kur, tikai ne pašu mājās.
Vēres
1 Toma V. Maize no mājām. Rīga, 1980.
2 Dauge A. Manā jaunības zemē. Rīga, 1928.
3 Bergmanis A. Patvērums. Rīga, 1989, 52. Ipp.
4 Dauge A. Manā jaunības zemē. Rīga, 1928.
3 Lapiņš K. Triszvaigžņu valsts novados. Rīga, 1936.
6 Auziņš 1. Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi. Rīga, 1996, 44. Ipp.
7 LFK861, 36.
8 LFK984, 41.
9 Krājumā "Pār deviņi novadiņi". Rīga, 1975, 19. Ipp.
10 Auziņa A. Slēpotāji bučojas sniegā. Rīga, 2001.