Netālu Jēkuļi, kas lībiešu valodā nozīmē mīļciemi - mājas saglabājušas senatnīgo izskatu. Te 30. gadu beigās bijusi pasta palīgnodaļa.
Jēkuļi (2001)
Tālāk aiz mežiņa aizslēpušās Meļļu mājas. Nostāsts37 par
māju nosaukuma izcelšanos vēsta, ka saimnieks pagājušā gadsimta sākumā te staigājis ar netīru muti. Vēlākie iemītnieki tās pārdēvējuši par Jaunmārkundēm. Te saglabājusies podnieka Jāņa Anšmita ap 1926. gadu mūrētā krāsns. Nekas nav atlicis no Ma- rinmuižas pie Braslavas-Matīšu ceļa. Tālāk aleja ved uz Bērziņiem, kur atradusies 1933. gadā nodegusi Mīlītes skola, kas celta 1882.-1884. gadā. Te pirmā darba vieta 1871.-1877. gadā bijusi Valmieras Vājdzirdīgo skolas pirmajam direktoram Vīlipam Švēdcm (1849-1905). Skolas ēkas vietā uzcelta pašreizējā dzīvojamā ēka, no vecās apbūves saglabājusies skolas kūts un malkas šķūnis.
1,4 km tālāk atrodas Pric- dītes, aiz tām 500 m tālāk ceļa malā pa labi ir Velna akmens. Vairākas teikas stāsta: kad tikko bijusi uzcelta Matīšu baznīca (1687), Velns gribējis aizsprostot lielās durvis (Velnam nepatikusi baznīca, kas uzcelta uz ceļa, pa kuru bieži iznācis staigāt). Izvēlējies piemērotu akmeni pie Matīšu pagasta Priedītēm un nesis to sava cimda īkšķī, līdz iedziedājieš mācītājmuižas gailis. Akmens krītot pārplīsis divās daļās (mazākais nokritis dažus simts soļu tālāk, tas tagad esot aizvests prom). Dažas teikas gan min, ka Velns akmeni nesis kājstarpā38 ; vai pat divus akmeņus, katru savā svārku stūrī. Bet gailim, kā draudzes labvēlim, par godu baznīcas torņa galā uzlikts gaiļa tēls.
Priedtšu akmens Matīšos (2001)
Matīšu mācītājmuiža (2001)
Mazliet tālāk pa kreisi bijusī Matīšu mācītājmuiža, kas dibināta 1678. gadā uz Bauņu zemnieka Jautrina māju zemes, papildus no Bauņu muižas piešķirtas trīs mājas. Divstāvu māju uzcēla 1796- 1799. gadā. Mūra ērbēģis celts 1814. gadā pēc toreizējā mācītāja K. Šreibera plāna. Te vietā izstāstīt kādu no vēverstiķiem.
Skroderis Vēveris pazīst daudz saimnieku un kalpu meitu, kur iet, tur bildina. Un tās visas viņam arī piekrīt. Viņš uzdāvina katrai lakatiņu, protams, visus vienādus - septiņus lakatiņus septiņām jaunkundzēm. Norunā, ka visas to sestdien ies pie mācītāja, lai otrā rītā mācītājs pirmo reizi uzsauktu. Viena dāma atnāk pie mācītāja, lakats, ko viņš ir iedevis, ap galvu. Tad ierodas otra, arī tai tāds pats lakats ap galvu, ienāk trešā, apsēžas. Sāk skatīties cita uz citu un visām uzkrītoši vienādi lakati. Tad viena sakot, ko tad no apkārtējiem puišiem jūs īsti gaidāt? - Es jau, mīļā, gaidu skroderi Vēveri. Kad visas padzirdējušas, ka skroderi Vēveri, tad "viens šāviens" un visas septiņas ar vienādiem lakatiem pa durvīm ārā39 .
Mācītājmuižā padomju laikā bijis gan sociālās nodrošināšanas pansionāts ar 70 vietām, gan galdniecība. Te savu bērnību pavadījis mākslinieks, dzejnieks un laikraksta "Madonas Atmoda" redaktors Jānis Simsons, kas tagad atdusas Matīšu kapos. Tiesa, 1949. gadā ģimene pārcēlās uz Matīšu centru, bijušo doktorātu, kur vēl tagad darbojas pasta nodaļa. Te dzimis ari pūtēju orķestra diriģents Artūrs Lācis (1923). Mācītājmuižas parkā aug gan baltegles, gan Eiropas un Sibīrijas ciedru priedes.
Mācītājmuižas tuvumā, pie pašreizējā gatera, atrodas Lāčplēšu mājas - bijusī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Roberta Drei- maņa (1897, Rūjienā-1952, Vācijā) jaunsaimniecība. Viņš bijis Rīgas prefektūras 3. iecirkņa priekšnieka palīgs.
Pa 1940. gada 19. maija Meža dienās apstādīto ceļu no mācītājmuižas nokļūstam . . . "Jaunajā Eiropā", kā to sauc vietējie. Tā ir pie Mazsalacas šosejas Matīšos, netālu no pagrieziena uz Aloju. Šīs Mazsalacas ielas mājas 1951. gadā savestas no visiem pagasta stūriem, lai celtu "jauno dzīvi", veidojot agropilsē- tu. Tās ir Klintis, Krastmaļi, Kaupiņi, Mietnicki… Māju pacēla no pamatiem, uzlika uz sliedēm un aizveda. Neprasot mājas iedzīvotājiem. Bērziņu Ješka pat necēlies no gultas, kad mājas plēsēji jau bijuši uz jumta. Ko pārdzīvoja students, kas sestdien atbrauca no Rīgas pie vecākiem un mājas vietā atrada tikai skursteni? Vecie cilvēki pēc pārcelšanas nevarēja iedzīvoties.
Vēres
1 LFK 2049, 156.
2 LFK 2049, 462.
3 LFK 1978, 2204.
4 Jātniece I. Augstās debesis: Atspīdumi no gleznotāja Jāņa Simsona dzīves. Madona, 1995.
5 LFK2049, 459.
6 LFK 2049,458.
7 LFK 1, 13,69.
8 LFK 641, 43.
9 LFK 641, 44.
10 LFK 1978,2189.
11 LFK 1978, 2678.
12 LFK 2049, 201.
13 LFK 2049, 202.
14 Šēnbergs E. Sensorum. Rīga, 1995, 5.
15 LFK 722, 3.
16 LFK 1978, 2236.
17 Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. Rīga, 2002, 3. sēj., 399. lpp.