meitai ceļu, nostādamies katrs savā pusē47 . Par velnu darbību vēsta arī šāda teika48 , kad esot uzcelta baznīca kapsētā, velni no tās torņa nometuši zemē zvanu. Tai vietā izveidojies avotiņš, kas vēl tagad tur netālu no baznīcas esot, ja tur ar kāju piesitot zemei, tad skanot.
Burtnieku baznīca te jau redzama, teikas gan pirmo baznīcu min ezera vietā. Jebkurā gadījumā draudze savu sākumu skaita no 1234. gada, pašreizējā baznīca, domājams, ceturtā, šajā vietā celta 1688. gadā. Baznīcas kora telpā 1980. gadā atsegts velvju ribas gleznojuma fragments no 13. gs. beigām, kas šobrīd ir viens no vecākajiem autentiskajiem gotikas laika gleznojumiem telpās. Arī altāra telpas forma, torņa un pašas baznīcas jomu attiecības to tuvina gotiskajai Sīmaņa baznīcai Valmierā. Visām Vidzemes trīsjoma baznīcām laika gaitā tika paaugstināts vidus- joms, vienīgie izņēmumi ir Burtnieku un Lielstraupes baznīcas. Laukakmeņu sēta ap baznīcu uzmūrēta 1870. gadā.
Baznīcas tornis nodedzis 1863. gadā, atjaunots 1866. gadā, tas stipri līdzīgs ezera pretējā krastā esošās Matīšu baznīcas tornim. Vilis Cedriņš savas dzimtenes baznīcai velta "Aizmirstā baznīcēna dziesmu"49 :
"[■■] Raug, torņgalā nostājies gailis kul putenī zeltītus spārnus. Viņš rītausmu vēstī pār tevi, Mana dzimtenes baznīca baltā. Un dzirdu ap altāriem taviem Jau ērģeļu stabules skanam, Dieva zaļā un rosīgā roka Mēli rauj kapara zvanam [..]"
Divi vietējie drosminieki esot uzrāpušies baznīcas tornī līdz pat gailim - Kalniešu Jānis 19. gs. 80. gados, kurš to izdarījis par kurvi alus, un Skalbergu Jānis 20. gs. 20. gados.
1962. gadā dievnams draudzei tika atņemts un vietējā vara nolēma to turpmāk izmantot "kulturāliem mērķiem", taču tā ilgus gadus stāv tukša. Tikai 1982. gadā te uzsākts izpētes darbs, bija pat nodoms to izveidot par Rundāles muzeja filiāli. Kapitālais
Burtnieku mācītājmāja (2001)
remonts tika veikts 1988.-1993. gadā. Baznīcas ēka 1992. gadā atdota draudzei, pateicoties Daces un Alda Kalcenavu rosībai, turpinās atjaunošanas darbi iekštelpās. Altāris darināts 1691. gadā, saglabājušies grezni soli rokoko formās.
Par baznīcu teiku vesels birums. Kad tā būvēta, velis pa nakti vienmēr jaucis nost, tad iemūrēti divi cilvēki - puisis un meita50 . Cita teika51 to precizē vairāk - gāzusies tā siena, pie kuras vajadzējis piestiprināt altāri. Tad meklēti divi cilvēki, kuriem nav bērnu, lai tos iemūrētu. Vecītis un vecenīte "uzņēmušies nest debesvalstības atslēgas", mācītājmāja piedzirdīti un iemūrēti. Tie gan "esot bijuši velni, tāpēc uz altāra esot tie divi tēli". Cits variants52 min pa labi no lielajām durvīm iemūrētus "divus dzīvus nabagus", baznīcas sienā esot divi cilvēkveidīgi iedobumi. Vēl lasāms53 par šādu izvēles principu: Lieldienu sestdienā saaicinātajiem jaunajiem bijis jāmet cepures un lakati vienā kaudzē, tad paņemts lakats un cepure, kas palikuši bešā, tos mūrēja iekšā. No tā laika visas naktis šajā baznīcā bijušas klusas, tikai Lieldienu sestdienas naktī tur skanējuši cilvēku vaidi.
Ja, ejot pa mazajām durtiņām pie altāra, pretī dziedādams nāk kāds kungs ar balodi rokās, tad gājējam var paslīdēt kāja un viņš "iekritīs bezdibenī"54 .
Pie baznīcas aug Burtnieku liepa
5,5 m apkārtmērā.
Blakus mācītājmuižas dzīvojamā ēka (1820) ar klasicisma stila fasādi, mansardstāvu. Saglabājušās senās durvis ar virsgaismas lodziņu, 18. gs. beigu glazēta un apgleznota krāsns, senās kāpnes ar barokālām margām. Pati ēka restaurēta no 1988. līdz 1993. gadam. Pilnīgi atjaunoti arī klēts un stallis. Klēti cēluši krievu amatnieki 1810. gadā, atkārtojot vietējo amatnieku 1793. gadā celto staļļu stilu. Arkādes abu būvju priekšpusē piešķir tām monumentalitāti. Staļļu tālākajā daļā kontrforsi, segti ar dakstiņu jumtiņiem, klēti nācās atjaunot no drupām. Mācītājmājas dārzā aug liepa 6,4 m apkārtmērā un apbrīnojama mežābele (1,7 m).
Ceļa otrā pusē Varoņu birzī piemineklis Latvijas Brīvības cīņās un 1. pasaules karā kritušajiem draudzes dēliem. Tā autors ir tēlnieks Nikolajs Maulics. Piemineklis uzstādīts pateicoties ļaužu ziedojumiem, kurus organizēja trīs vietējās aizsargu organizācijas nodaļas. No pārējiem N. Maulica darbiem var minēt pieminekli latviešu bēgļiem Narvā un pieminekļus Rīgā, Meža kapos Brisa ģimenei un J. Kleperim.
Mazliet tālāk redzami Jaunie kapi, tie ierīkoti 1873. gadā, paplašināti 1924. gadā. Iepretim otrajai ieejai piemineklis tēlnieka Emīla Meldera vecākiem. Tajā iestiprināts paša tēlnieka 1938. gadā darinātais cilnis ar vecāku portretiem. Te apglabāts ilggadējais
Burtnieku valsts saimniecības direktors Arvīds Rihters (1914— 1991), saimniecības zirgkopības nozares vadītāja Valda Juraša (1950-2000), skolotājs J. Bikše.
Vēres
1 LFK 1978, 2669.
2 LFK1978, 2671.
3 LFK 2049, 784.
4 LFK1978, 2670.
5 LFK2049, 752.
6 LFK1978, 2678.
7 LFK2049, 753.
8 LFK2049, 760.
9 LFK 2049, 759.
10 Latvju tautas daiņas. Sast. R. Klaustiņš. Rīga, 1928, 2.
11 Laikrakstā "Rīgas Balss", 1994, 4. febr.
12 LFK 2049, 828.
13 LFK 2049, 780.