14 LFK 1976, 2676.
15 LFK 1978, 2677.
16 LFK 1978, 2674.
17 LFK 2049, 829.
18 LFK 2049, 829b.
19 LFK 2049, 829a.
20 LFK 1978, 2492.
21 LFK 1978,2784.
22 LFK 1978, 2786.
23 Vīksna A. Medicīnas sākumi Latvijas novados. Rīga, 1993.
24 Celms M. Graudnieki. Minncapolisa, 1974.
25 Celms M. Skolotāja atmiņas. Rīga-Stokholma, 1996.
26 LFK 1978, 2668.
27 Zālītis L. Burtnieki liktcņgriežos. Burtnieki, 2000.
28 Latvju dainas Reiņa Birzgaļa ilustrācijās. Rīga, 1942.
29 LFK 116, 724.
30 LFK 2049, 823.
31 LFK 2049, 781.
32 LFK 2049, 782.
33 Birzgalis R. Šoreiz - bez grima. Bruklina, ASV, 1981.
34 LFK 2049, 825.
35 Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1936, 460. lpp. CedriņšV. Ziemeļu dārzos. Rīga, 1942.
37 LFK 116, 123.
38 LFK 116, 719.
» Žurnālā "Sējējs", 1939, 3.
40 Turpat.
41 Turpat.
42 Akuraters J. Dienu prieks. Rīga, 1921.
43 Cedriņš V. Sidraba jātnieks. Rīga, 1935.
44 Celms M. Skolotāja atmiņas. Rīga-Stokholma, 1996.
45 LFK 1000,93.
46 LFK 554, 599.
47 LFK 554, 565.
4S LFK 1980,2367.
49 Cedriņš V. Ziemeļu dārzos. Rīga, 1942.
50 LFK 1978, 2025.
51 LFK 116, 222.
52 LFK 464, 1492.
53 LFK 116, 122.
54 LFK 116,836.
BURTNIEKU EZERS FOLKLORA UN LITERATŪRA
Veltīts Burtnieku saimniecības zirgkopības nozares vadītājas Valdas Jurašas (1950-2000) piemiņai.
Burtnieku ezers zināms kā ceturtais lielākais pēc platības Latvijā, tas tiek uzskatīts arī par vienu no skaistākajiem ezeriem, bet par tā nosaukumu parasti nepadomājam. Pat Juris Alunāns 1860. gadā rakstīja1 : "Vidzemnieks mīļais, tu gan zināsi Burtnieku ezeru, zināsi Burtnieku pili, bet ko tas vārds "burtnieks" apzīmē, to tu vairs nezini. Redzi, burtnieki pie latviešiem bij īpaša dziedātāju kārta, kas ļaudis karā caur savām dziesmām taisīja jo sirdīgus un dūšīgus, kas miera laikos pa krustībām, kāzām un bērēm svētas dziesmas priesteru vietā dziedāja. Šie burtnieki starp latviešiem bija ļaudis, kas burtus jeb vecus latviešu rakstus saprata un kas visus varenus darbus un ievērojamus notikumus starp latviešiem uzzīmēja un tādā vīzē priekš bērnu bērniem uzglabāja".
Valdemārs Andris skata dziļāk2 , norādot, ka sākotnējā nozīme burtnieka vārdam būs bijusi cita: "Slāviem ir līdzīgi vārdi, bet viņiem tie nozīmē dravnieku. Bišu saimnieks savu meža īpašumu būs apzīmējis ar "burtu", t. i., bišu kokā iegrieztu īpašuma zīmi. Tikai vēlāk - kad "burts" tautas apziņā bija iemantojis lielāku cieņu (ne tikai kā īpašuma zīme, bet arī kā informācijas nesējs vispār) par burtniekiem būs saukti (kā tas ir leišu valodā) burvji un zintnieki. Vietvārdam "Burtnieki" pamatā gan būs vecā nozīme: Burtnieki būs bijusi vieta, kur daudz dravu. Tagad šādu nozīmi Burtnieku vārdam laikam tikai retais vairs zina".
Pirmo reizi vārds Burtnieks sastopams kādā 1366. gada dokumentā, pirms tam Indriķa hronikā3 šo ezeru sauc par Astijer- vu. Šis vārds acīm redzami sastāv no diviem vārdiem - "asti" un "jerv", par pēdējā nozīmi nav jāšaubās, tas cēlies no igauņu vai lībiešu valodas un nozīmē ezers. "Asti" varbūt jālasa kā "ēsti", tas ir Igauņu ezers, bet, saistot šo vārdu ar lībiešu valodu, - Trauka ezers. Pēc Indriķa hronikas ziņām tolaik ezers kalpojis par robežu starp latgaļu, lībiešu un igauņu apdzīvotajām zemēm, tātad tā apkārtnē tika lietotas visas trīs šīs
valodas. Par vēl senāku "apdzīvotību" liecina 1830. gada vētras izskalojumi no ezera, kurus akadēmiķis Georgs Fridrihs Par- rots, bij. Tērbatas universitātes rektors un profesors attiecināja uz lieliem zīdītājiem, ļoti lieliem abiniekiem, kolosālām zivīm vai arī zauriem vai bruņurupučiem, zobus - uz zauriem4 .
Teikas, kā parasti, gan stāsta, ka ezers šeit ieradies no citurienes un kādreiz ceļos tālāk. Tā teika5 vēsta, ka Burtnieku ezers cēlies kādā tīrelī aiz Valkas, esot izmērīts, ka Burtniekam ir tieši tādi paši līkumi un iedobes, kā šim tīrelim. Cita teika6 min, ka
tur, kur tagad ir Taures purvs (Vijciema apkārtnē), bijis liels ezers ar savu pūķi, kas prasījis ziedojumam bērnu, bet Dieva vīrs zemniekam pamācījis, kā pūķim nocirst galvu. Pēc padarītā ezers "gaudojis deviņi dieni un deviņi naktis", pacēlies gaisā un aizlaidies uz Burtniekiem. Taures purvā esot kādi bezdibeņi, kas esot pūķa acis, kuras tam mirstot palikušas vaļā. Cita teika7 , savukārt, vēsta par Podzēnu lukstu tagadējā Vaidavas pagasta teritorijā, netālu no Teterkalna, kur agrāk esot atradies Burtnieku ezers, bet tur "vienai kājai nav bijis rūmes, tā spiesta", tāpēc ezers pacēlies gaisā un atlidojis uz savu tagadējo vietu. Vēl citā teikā8 stāstīts, ka pie Lugažu mācītājmuižas atrodas kādas astoņas verstis garš 1111 četras verstis plats purvs, kur kādreiz bijis Burtnieku ezers. Viena bezkauņa tur iemetusi nekristītu bērnu; tas ezeram nepaticis, 1111 tas pārcēlies uz pašreizējo vietu.
Iepriekš minētajās teikās ezeram vienmēr kas "nepaticis". Rakstnieks Jānis Grīns balādē "Burtnieku ezers"9 pārceļošanai min citu iemeslu: