Tālāk Auļukalna Muižniekos, kas tagad ir triju māju grupa, dzimis pulkvedis leitnants Pēteris Briedis (1894-1941, Noril- skā). Bijis latviešu strēlniekos, Jelgavas aizsargu pulka komandiera palīgs. Arī viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.
No Auļukalna Drustu virzienā, pa kreisi no ceļa, pamanāms Seisuma ezers (19,8 ha, 175,3 m vjl.). No tā iztek 14 km garā Gaujas pieteka Pērļupīte. Šis nosaukums, domājams, varētu būt radies 18. gs., kad vairākās upēs bija sastopama saldūdens pēr- lene. Uz ziemeļiem no ezera, Seisuma pusmuižā, dzimis gleznotājs un mākslas kritiķis Helmuts Markvarts (1894-1938). Kāds nelatvisks uzvārds? Viņa tēvs ir īrs, Drustu muižas spirta deģis Hermanis Vilhelms Kristiāns Markvarts. H. Markvarts par mākslu daudz rakstījis periodikā un Vilhelma Purvīša rediģētajā mākslas vēstures grāmatā2 .
Esam nokļuvuši pie Drustu kapiem, kur H. Markvarts apbedīts. Pa kreisi no ieejas Hāgemcisteru dzimtas apbedījumi. Šī dzimta Drustos un Gatartā valdīja apmēram 150 gadus. Lūk, ko stāstījis 1847. gadā dzimušais Kārlis Slaidiņš: "Juzdams nāves tuvumu, Hāgemeisters saviem gatartiešiem sarīkojis izmēģinājuma bēres. Zālē stāvējis tukšs zārks, ap kuru degušas sveces. Izvadīšanas ceremonija notikusi ar dziesmām un runām, jo lielkungs gribējis redzēt un dzirdēt, kā viņu izvadīs. Pēc ceremonijas teicis: "Mani mīļie, kad es būšu īsti nomiris, tad jūs mani izvadīsiet tieši tāpat kā šodien". Pēc tā bēres ar paša piedalīšanos dzēruši vai visu nedēļu"3 .
Mums jāpiemin vēl viens Drustos dzimušais Hāgemeisters, Leontijs (1780-1834), Krievijas kara flotes 1. ranga kapteinis, kas 1816.-1819. un 1828.-1830. gadā apbraucis zemeslodi. Okeānijā atklājis Kvadžaleina (Menšikova) atolu Māršala salās. Beringa jūrā atrodas viņa vārdā nosauktā sala, 1935. gadā Amerikāņu meža dienests piešķīra viņa vārdu Baranova salas D gala augstākajai virsotnei.
Kapsētas galvenā celiņa malā atdusas boļševiku nošautais zvērinātais advokāts, ari literāts un publicists Voldemārs Teikmanis (1870-1918). Otrs te apbedītais advokāts Jānis Dančauskis (1877-1930) bijis Cēsu Vicsīgās biedrības priekšnieks. Te guldīts Rideļu māju saimnieks, Drustu pagasta vecākais, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Barons (1898-1945), kurš pie Lejas- mindaugu mājām kritis kaujā ar čekistiem. Tuvu kapličai, pa labi no ieejas, ģimenes kapos apbedīts Pēteris Miķis (dzejnieks Pēteris Atspulgs; 1908-1962), dzimis Raunas pagasta Baložos. Un vēl viens ar rakstniecību saistīts apbedījums. Te apglabāts ari zemnieks un sabiedrisks darbinieks Juris Upīte (1851-1934) - Gatartas pagasta Kalna Mīlākšu saimnieks, viņš ir viens no pirmajiem publicēto mednieku stāstu autoriem. Viņa grāmata4 iznākusi 1911. gadā, 500 eksemplāru lielā metienā. Par šo tematiku maza atkāpe. Grāmatā "Mednieku stāsti un anekdotes"3 aprakstīts gadījums: netālo Gatartas Šķerbeļu māju tuvumā 1926. gadā suņa dzītais pelēkais zaķis kā pašnāvnieks ielēca māju akā. Skaisti pieminekļi ir Kristīnei Kārkliņai no Jaunkaldavām (kur aug 6,5 m resns dižozols) un Vikmaņu ģimenei. Interesi izraisa arī pieminekļi Zvīguru dzimtai un Indriķim Kārkliņam, diemžēl autoram nav zināms pieminekļu tēlnieks.
Ar Drustu kapsētu saistītas teikas6 . Bija izrunāts, ka te esot viens, kas ceļa braucējiem pa mazām "skrambiņām" izplucinot drēbes. Tā kādam braucējam norauts mētelis, rītā atraduši tikai pogas, pati drēbe "bijusi pa spalviņai izplucināta un gubiņā salikta". Citam, kas no kāda kapa bija nrirāvis vienu rozi, ejot cauri bēru kambarim, durvis aizšāvušās ciet. Otrā rītā atrasts bēru kambari stāvot.
Aiz kapiem nokļūstam uz Raunas-Jaunpicbalgas ceļa. Tā malā atrodas restaurētā kādreizējā muižas magazīnas ēka. Pretējā ceļa pusē, attālāk, jau redzama bijusī Drustu muižas dzīvojamā ēka, taču lai to sasniegtu, sekosim kādreizējā būvmeistara iecerei un tikai pirms veikala griežamies pa labi, nākamajā krustojumā atkal pa labi, kur jāiet garām 19. gs. celtajai klētij (kādreiz skaistajai, kolonnām rotātajai ēkai jau sen nepieciešama restaurācija). Tālāk aiz ceļa pagrieziena paveras skats uz bijušo muižas pārvaldnieka dzīvojamo ēku, nākamais pagrieziens beidzot paver skatu uz uzkalnā novietoto ansambļa centrālo ēku - bijušo kungu māju, kas gan nav grezna pils. Šāda muižas ansambļa
atklāšanās pakāpenība daudzkārt palielina kopējo iespaidu. Kungu māja celta 1787. gadā. Katrā stāvā logi ir atšķirīgi, tātad kādreizējai vienstāva ēkai vēlāk uzbūvēts otrais stāvs. Hka ilgstoši izmantota kā padomju saimniecības kantoris. Pēc Ojāra Rodes vadītās tautskolas perioda ēka nonākusi mantinieku pārvaldījumā.
Aleja no Jaunpiebalgas ceļa noved pie Drustu baznīcas. Pirmā baznīca Drustos uzcelta 1616. gadā J. Drobiša valdīšanas laikā, tā nodega 1705. gadā Ziemeļu kara laikā, pēc tam dievvārdus nācās klausīties gan muižas piedarbā, gan pirtī, pat krogā. Pašreizējā mūra baznīca, kas sekoja pēc 1750. gadā celtās, uzbūvēta 1837. gadā. Namdara un galdnieka darbus veicis pazīstamais Cēsu celtnieks Mārcis Sārums (1799-1859), savulaik saukts par Cēsu apkārtnes pēdējo lībieti, bet mums viņš ir nozīmīgs kā pirmais zināmais nevācu būvuzņēmējs. Viņa piemiņa ir ari Jāņa baznīcas tornis Cēsīs, Dzērbenes un citas baznīcas. Ja iznāk pabūt pie viņa kapa krusta tuvu Cēsu Lejas kapu kapličai, atcerēsimies, ka viņa, dzimtcilvēka, bērēs piedalījās 78 pajūgi. Jānis Dro- nis viņam veltījis eseju "Ozolzīle Mārcim Sārumam"7 . Bet H. Hā- gemeisters 1838. gadā izdevis grāmatu ^fnnno par ĀJruotu ftrnuftoco bns- niru, mutochnfim un otmnctitrcm, kur lonrr rtftociit, l;n locccos Inikoo orlic trff tin kn tngtinO irt; 3ruotu taniftoti pnr Inbtm onrntotitoo un ptt īnunno btionicao rc9P!Dclitioctinnno par pet minncflchonu iodoUttm no ^Ucccao Ā3motco Icclnluintin -ilemricli uon jjnticmtifltcr".