fasādē, tās centrā klasicisma formās darināts piemineklis. Velēnas kapos apglabāts rakstnieka Apsīšu Jēkaba tēvs skolotājs Andrievs Jaunzems (1830-1888, čuguna krusts) un rakstnieks Jānis Kār- stenis (īstajā vārdā Jānis Smits, 1884- 1921). Kapos atdusas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Viktors Sviklis (1899- 1986) un Pēteris Sebris (1895-1965).
Tuvumā vecākais tilts pār Gauju Gulbenes rajonā, kas 1949. gadā celts uz Virešu ceļa pēc Ērika Vikmaņa projekta.
No veikala uz baznīcas pusi 2. pasaules karā nodegušā kroga vieta.
Apsīšu Jēkabs3 min, ka 1688. gadā krogs Lizumā neizkrogo vairāk par 19 vai 20 mucu alus gadā. Tas tomēr nebūs atradies šeit, netālu no Gaujas, bet vecā Velēnas-Lizuma lielceļa malā, jo tur "braucēji ne labprāt apmetušies, jo tuvumā nav bijis ūdens". Netālu no Velēnas-Lizuma ceļa uz austrumiem atradās Velēnas pusmuiža, uz rietumiem - Cepļa pusmuiža. Cepļa kroga īpašnieka meitu Annu savulaik ieskatījis vēlākais bibliogrāfs Jānis Misiņš, tā kļuva viņa sieva. Cepļa pusmuižā atradies doktorāts, kur no 1827. gada strādājis Dr. Kārlis Viherts (1801-1875), tur izveidota arī neliela slimnīca. J. Misiņa arhīvā saglabājusies 1881. gadā Dr. A. Sumera izdotā apliecība, ka viņš četrus gadus bijis māceklis un vienu gadu darbinieks Velēnas doktorātā, strādājis aptiekā, palīdzējis operācijās un slimnieku kopšanā. Velēnas aptieka dibināta 1890. gadā (farmaceits te neoficiāli darbojies jau no apm. 1820. gada), tikai 1974. gadā tā pārcelta uz Lizumu, veco muižkunga ēku. 19. gs. astoņdesmitajos gados Ceplī pastāvēja tiesa, kur par rakstvedi strādājis Jānis Poruks. Cepļa krogā toties par krodzinieku strādājis Pēteris Jaunzems, dēvēts arī par grāmatsējēju. Tā varēja rasties ari J. Misiņa interese par grāmatām. Bet par Jaunzemiem (tas ir Apsīšu Jēkaba dzimtas uzvārds) - Lizumā bez Apsīšu Jēkaba dzimuši vairāki ievērojami Jaun- zemi: ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais ārsts pulkvedis Valters Jaunzems (1896-1959, Kalifornijā, ASV), arī viņa urna ar pelniem pēc sākotnējā apbedījuma Eslingenē, Vācijā, apglabāta Velēnas kapsētā; Valkas muzeja izveidotājs, žurnālists Artūrs Jānis Jaunzems (1899-1976, ASV); arhitekts un etnogrāfs Jānis Jaunzems (1903-1978, Gulbenē).
Netālu, kur Velēnas-Lizuma ceļa vecais posms šķērso 19 km garo Gosupi, atrodas Viļa Zvaigznīša darinātā Gosupes velna skulptūra. Stāsta, ka tajā vietā vietējais krogusbrālis Rutgalvju Krustiņš sniedzis roku pretī velnam, kas to gandrīz aizvilcis uz elli. Lizumā atrodas skaista vienā eksemplārā darināta grāmata par šo notikumu, kuru ar oriģinālakvareļiem ilustrējis Varaido- tis Galviņš (1931-1990), kurš dzīvoja pie vāciešu 1944. gadā nodedzinātajām Silto dzirnavām, 3,5 km no Velēnas baznīcas uz Smiltenes pusi, pie Uriekstes upes. Senāk gan lietots nosaukums Ureikstc, pret tagadējo nosaukumu savulaik iebilda gan Kārlis Egle, gan Jānis Endzelīns.
Silto dzirnavās (kas minētas jau 17. gs. dokumentos, bet pēc nopostīšanas Ziemeļu kara laikā, 1738. gadā atjaunotas 300 m zemāk par iepriekšējām) dzimis arhitekts Verners Vitands (1903-1982), Madonas aizsargu nama un Daugavpils Vienības nama projektu autors. Par šo dzirnavu senumu liecināja tikai ar cirvi apstrādātās sijas.
1937. gadā ierīkotajos Sila kapos - ceļa malā starp Velēnu un Gosupi, apglabāts Gosupes velna autors V. Zvaigznītis (1913— 1997), akvarelists Jānis Brekte (1920, Rīgā - 1986), kurš kļuvis slavens ar virtuozajām Vecrīgas ainavām. J. Brektes un viņa skolnieka V. Galviņa darbi vienmēr apskatāmi Lizuma centrā, vējdzirnavās, kas nedarbojās no 1932. līdz 1979. gadam, bet tagad atdzimušas - tajās iekārtota izstāžu zāle.
Vēres
1 Apsīšu Jēkabs. Raksti, 12., 1897.
2 I.FK219, 1137.
3 Apsīšu Jēkabs. No Lizuma senatnes. Rīga, 1928.
BIKSĒRE, KUR NAUDU SKAITA MUCĀM
Biksēri Madonas rajona Sarkaņu pagastā var nepamanīt, paskriet tai garām. Var jau nogriezties pie Gvido Bula ironiskā pieminekļa koka rublim. Ja, braucot no Madonas uz Cesvaines pusi, ieraugāt uz postamenta novietotu lokomobili, ko 20. gs. sākumā ražojusi Anglijas firma "R. Garets un dēls", tad jau esat tikpat kā garām. Pie lokomobiles nogriežoties, ceļš gar veikalu ved kalnā, taču vislabāk kājām paiet estrādes virzienā, citādi neredzēsiet Artas Dumpes 1989. gadā darināto skulptūru "Jāņu nakts", kas atrodas blakus estrādei un ir vienīgā akmens skulptūra visā Biksērē. Ceļa malā vēl viena skulptūra - Nikolaja
Petraškcviča "Kontakts" (1990), kas uzstādīta akmeņu krāvumā, kas veido Latvijas kontūras.
Pa kreisi pavisam tuvu tek 18 km garā Libes upe, tās vārdā savulaik saukta arī Biksēres muiža - Libbien. Ja vācu valodas pratējam pirmās asociācijas ir ar vārdu Liebe (mīlestība), tad esat uz nepareiza ceļa. Arturs Goba raksta1 , ka Sarkaņu pagastā pie Bodes kalna esošie Libenieki nosaukumu dabūjuši no senču draudžu vecākajiem - lubēņiem vai lūbeniekiem. Endzelīna topo- nīmu vārdnīcā ir visai daudz toponīmu ar sakni lub-, bet vāciskās rakstības ietekmē kāds pagasta skrīveris varētu būt uz burta "u" uzlicis umlautu.