"Babīte sauc" - tāds ir Ilgas Bērzas dzejoļa nosaukums6 .
Varkaļciemā no šosejas pa labi - 1890. gadā celtie Vec- krogi, tagad mājas katram galam savs nosaukums: Mežvidi un Priedes. Pie ceļa 19. gs. beigu rija. Tālāk Labieši (30. gadi, agrāk Bražas), kur tolaik dālijas audzēja Kārlis Ruks (1904- 1990). Pa kreisi Ozoliņi - arhitekta Voldemāra Ozoliņa (1899-1991) dzimtās mājas. Pašreizējās ēkas celtas apmēram 1936.-1937. gadā pēc viņa projekta. V. Ozoliņš projektējis daudzas dzelzceļa stacijas un ūdenstorņus. Majoros dzimušais mākslinieks Ansis Cīrulis (1883-1942) no 11 gadu vecuma ganu gaitās no Jurģiem līdz Mārtiņiem bija Veckro- gos un vēlāk Ozoliņos. Varkaļciemā dzimis jurists Aleksandrs Kazaks (1913-1985, Otavā, Kanādā), kam no dažādiem pienākumiem bijis arī šāds - Kvebekas provinces Latviešu organizāciju pārstāvības komitejas priekšsēdis Kanādas karaliskajā komitejā par valodām un kultūru. Starp Jaunklīvju mājām un Lielupi 1979. gadā atrasti krama rīki.
Turpat ceļš šķērso t. s. Banka grāvi. Tā rakšanu 1858. gadā apstiprināja pats ķeizars, jo cerēja, ka 5 m platais un 1,2 km garais kanāls ar laiku paplašināsies un Lielupe izveidos jaunu gultni, tā vairs neapdraudot krastu pie Dubultiem. Pavasara ūdeņu sanestās dūņas veido auglīgu palieni, t. s. Baņķa pļavu, ko gan līdz grāvja izrakšanai 1860. gadā sauca par Ozoliņa pļavu. Vietējie pļavas nosaukumu uzskata par atvasinātu no vārda banka (par zemes renti nāca nauda), bet, iespējams, ka tas cēlies no krievu vārda банка - sēklis. Te ir ari savs Poļu sēklis, kur senāk poļi esot vilkuši strūgas. Klajumā atrodas Ūdru un Rožkalnu mājas, otrā pusē Lielupei redzama Dubultu stacija. 1886. gadā šeit notika lielas jāšanas sacīkstes, uz kurām 4 tvaikoņi veda skatītājus no Dubultiem, iepretī Majoru stacijai Latvijas brīvvalsts laikā atradās šautuve.
Tālāk netālu no šosejas pie Ķīšiem pēc dažiem dokumentiem esot bijusi Salas Bartolomeja (Bērtuļa) baznīca. Te 1. pasaules kara laikā pāri Lielupei tika uzcelts peldošais tilts, kas būtu ļāvis mainīt notikumu gaitu, bet "kara kungu" neizdarības dēļ tas netika izmantots.
Iepretī pa kreisi no šosejas Krievi - kādreizējā mācītājmuiža. Blakus t. s. Sīpolciems (apkaimē tiešām galvenokārt audzēja sīpolus, tikai 30. gados, kad sāka izplatīties sīpolu slimības, pārgāja uz burkānu audzēšanu) un Sīpolkalns - neliels morēnu paugurs Babītes ezera krastā, 80. gados daļēji norakts; te 17. gs. beigās bijusi baznīca - kalna nogāzē atrastas viduslaiku celtniecības paliekas: ķieģeļu, kārniņu, krāsns podiņu drumslas. Tuvumā saglabājusies 19. gs. beigu dzīvojamā ēka. Arī te, Babītes ezera šaurākajā vietā, 1915. gadā kara vajadzībām uz pāliem tika uzbūvēts ap 1,5 kni garš koka tilts līdz Annas ragam, kur atradās Annasmuiža un baznīca.
50 m aiz Sauliešu autobusu pieturas starp šoseju un Lielupi 400 m no Karuļu mājām (rekonstruētas pēc arhit. I. Kalniņa projekta) atrodas Lēģerkalns - augsta dabiska kāpa, kur 1812. gadā atradās krievu armijas priekšpostenis. Tālāk pa kreisi no šosejas pie Rābantiem redzams kādreizējo vējdzirnavu korpuss (vecā ceļa malā); Sudmalās (1869) 1924. gadā dzimis koktēlnieks Arvīds Blūmentāls.
Iepretī Spuņņuciemam pie šķūņa no šosejas jānogriežas pa labi, lai dotos līdz Salas Jāņa baznīcai.
Senā baznīca, domājams, atradusies Babītes ezera ZA galā, netālu no Babītes pilskalna. Ir arī ziņas par divām kādreizējām kapelām. Pašreizējās baznīcas tuvumā 1694. gadā uzcelta mūra baznīca pēc Ruperta Bindenšū projekta, tā skatāma Johana Kristofa Broces 1807. gada zīmējumā.7 Tās samērā īsais mūžs izskaidrojams ar to, ka mūra būve bija celta uz koka brusu pamatiem. Tagadējā baznīca pēc arhitekta Kārla Felsko projekta celta 1869-1870. gadā. Jūliusa Dēringa 1871. gadā gleznotā altārglezna "Jēzus pie krusta". Blakus dzeltenu ķieģeļu ēka- vecā pamatskola. Skola te bijusi 1880-1962. gadā, ilggadīgi skolmeistari bijuši Vismaņi, tēvs, pēc tam dēls. Beigās tā bija vienkomplekta pamatskola ar vienu skolotāju, pēdējā tās pastāvēšanas gadā bija tikai 7 skolēni.
Kad vācieši 1944. gadā atkāpās, pie skolas pāri Lielupei uzbūvēja koka tiltu, ko pēc tam uzspridzināja.
_________________________ Netālu Salas kapi, kas
ierīkoti 1773. gadā, vairākkārt paplašināti. Kapu senākā daļa no ieejas pa labi. Te apglabāti: ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks (1913-1984), bij. kopsaimniecības "Padomju Latvija" priekšsēdētājs Jānis Sologu- bovs (1926-1982) - ļaužu cienīts vīrs, kam uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraina veidots kapa piemineklis. Vēl ir skaisti pieminekļi Eleonorai Ķīsis (tēln. Ojārs Feldbcrgs) un Speru ģimenei. Maijas Valteres piemineklim Jāņa Karlova veidots cilnis. Kapos apglabāts arī arhitekts V. Ozoliņš, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Indriķis Rite (1894-1968), aktiera Eduarda Pāvula vecāki. Pagastā dzīvo ļoti senas dzimtas, arī Pāvuli baznīcas grāmatās minēti jau 17. gs. Tad pat minēti llomji, Klīvji, Bražas, Pērnes, Straupes u. c.
Aiz kapiem atrodas mehāniskās darbnīcas, kuru administrācija savulaik bija izvietojusies vagoniņos. Turpat kā tehnikas piemineklis uzstādīta 1958. gadā Hersonā (Ukrainā) ražota lokomobile. Tālāk, aiz a/s "Tēvzeme" administratīvās ēkas, pie Lielupes uz bijušā Baltā kroga pamatiem celtā pagasta valdes ēka. Baltajā krogā dzimis Jūrmalas pilsētas galva (1920-1924), grāmatas "Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni" (1935) autors Pēteris Beltc (1862-1945, Minhenē). Te filmētas dažas kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās" epizodes. Šajā vietā vācu armijas daļa 1944. gada oktobrī cēlusies pāri Lielupei uz Valteriem. Viņi, cilvēku 80, ar