un 19 krievu karavīri; 1938. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Kā domā vietējie, te bijis vairāk apbedīto, jo lielas tranšejas raktas naktī 1111 neviens nav laists klāt. Meža dienās 1931. gada 19. maijā kapos iestādītas 20 liepiņas, 4 lapegles, 350 eglītes, tagad lapegļu jau vairāk, zinātājs pamanīs arī kalnu kļavu. Kapu vārtiņi pēc vecā parauga atjaunoti 1946.-1947. gadā.
Iepretī kapiem Meža Dal- biņi (ap 1928), taču agrākā māja (nodedzināta 1. pasaules kara laikā) ar smēdi bijusi stipri tālāk no ceļa, tur palicis tikai dižozols, kas esot stādīts par godu garām braukušajam caram Pēterim I.
Pirms meža pa kreisi redzamas Paužas. Sī vecsaimniecība celta 1906. gadā, tagad redzama apmesta guļbūve. Par šīm mājām jau teikā5 rakstīts, ka mājas nosauktas pēc to dibinātājiem: Pīrāgi, Paužas un Kauguri. Turpat teikts, ka Paužu pirmie saimnieki atnākuši no Rīgas, divi brāļi, cītīgi strādnieki, viens no viņiem aizgājis uz Sloku un tur atvēris preču bodi. Paužas agrāk saukušās par Žagaru Paužām jeb Mežakalējiem.
Krustojumā griežamies pa mazāko ceļu pa kreisi (pa labi mežā bijusi padomju armijas raķešu bāze, kur, kā stāsta, bijušas arī atomgalviņas). Aiz meža, kas saucas Vāverliekņa, pa labi jānogriežas uz Daiļiem, kas, domājams, varētu būt pati vecākā māja Cenu pagastā (pagasts izveidots mākslīgi, no visa bijušā Ozolnieku un Tctcles pagasta un daļas Pēternie- ku pagasta). Neņemot vērā "bleķa jumtu", te daudz kas saglabājies kā agrāk. Lūk, ko saka kāds no mājas iedzīvotājiem: "Kad
es gāju 4. klasē (1934. g.), tad māja bija tāda pati kā tagad." Kompleksā ir arī kūtiņa un klēts.
Aiz Zvaigznēm (1936) pa labi bijušā kioga vieta, tieši pret lielu ceriņu krūmu. Krogam (neviens gan nezināja pateikt, kā tas saucies; Cenu krogs bijis pie pašreizējās šosejas) bijuši lieli pagrabi, un, kā stāsta vietējie, te esot tālākā vieta, ko sasniedzis Napoleons. No kroga akmeņiem likti pamati visām trim tuvākajām mājām: Zvaigznēm, Auzēniem un Laicēniem (1926). Interesanta ir Laicēnu māju nosaukuma rašanās. Jānis Ķikulis (dzimis 1883. gadā), kas cēla māju, jaunībā bija draugos ar rakstnieku Linardu Laicenu, tāpēc mājas nosaucis par Laicēniem, bet savam dēlam (miris 2001. gadā) devis vārdu Linards.
Aiz Laicēniem no Vecā ceļa pa kreisi nogriežas ceļš uz Cenām aiz Misas tilta. Pie šī ceļa atrodas Brīvzemnieki (ap 1925), kas celti uz bijušās Magazīnas muižas klēts pamatiem. Par 1919. gada kaujām pie Magazīnas muižas Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši pieci vīri. Iepretī Indrāni piedalījušies konkursā "Latviskākā lauku sēta", tur arī Latvijā modernākais kartupeļu pagrabs. Tālāk pirms Misas tilta, 1. pasaules kara Dziru (Wadsa- gen) brāļu kapi. Tur apglabāti 16 vācu karavīri un 2 krievu kareivji, kas krituši dažādās kaujās. Piemineklis uzstādīts 1938. gadā, bet pati kapsēta stipri postīta.
Ejam tālāk pa Veco ccļu. Kā Vija Gune teic savā dzejolī "Zemgales līdzenumā"6 :
/../ Māju puduri, ozoli, birztalas Peld kā kuģi plašajā klaidā. Visu mūžu man liekas - Kāds mani šurp sauc, Visu mūžu kāds mani te gaida.
Pa labi no ceļa Jenķeļi, par ienaidnieka "izsišanu" no šīm mājām 1919. gadā leitnants Arvīds Kalniņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Te 2. pasaules kara laikā bija vācu nometne. Mājas laiku gaitā mainījušās, vēl 60. gados te bija maza būdiņa. Ceļa labajā pusē esošie Buļļi piedalījušies konkursā "Bērna vieta lauku sētā." Laukaiņos savulaik bijis krogs.
Aiz Glūdām pārejam Misas pieteku Cenu, sauktu arī par Dančupi. Tās garums 15 km. No zāģētavas apm. 1 km attālumā Cenas muižas baronu kapu vieta. Ai- lielu meklēšanu var atrast divas kapu plāksnes ar uzrakstiem, bet agrāk gan bijušas trīs. 1894. gadā Kalniņu Jēkabs raksta7 , ka Cenas muižas grāfam bijis suns, kas no viņa neatgājis, kad grāfs miris, tas "no kapa negājis un turpat nobeidzies. Citur nekur ceneniekos lakstīgalas nepogo, kā tik vienīgi uz grāfa kapiem".
Aiz ceļa, kas pa labi nogriežas uz Gauju un Melderu māju grupu, kas izveidojusies 20. gadu sākumā, sadalot Cenas muižas zemi 18 daļās, pretējā ceļa pusē - Brūveri, kur dzīvojis Valgundes muižas kalpu ģimenē dzimušais, visu laiku labākais Zemgales skrējējs Verners Krastiņš (1910-?, deportēts 1941. gadā un sodīts ar augstāko soda mēru). Viņa sporta gaitas sākušās 1929. gadā, bet jau 1933. gadā viņa vārds bijis valsts labāko skrējēju sarakstā, iemīļotākā distance - 800 metru.
Aiz Brūveriem pa kreisi celiņš uz Misas kājnieku tiltu, pa kreisi no tā - kādreizējās Cenas pils vieta. Pļavas vidū pie mazajiem bērziņiem vēl tagad redzami atsevišķi ķieģeļi. Grāfam V. Račinskim pēc 1812. gada kara postījumiem tika celtas jaunas saimniecības ēkas un dzīvojamā māja. Nostāstā8 minēts, ka grāfs pēc kara griezies pie prūšu valdnieka ar sūdzību, un tas licis muižu atkal uzcelt. Ja vecā māja (cclta 1761. g.) bija koka un neliela, tad jaunās pils trīsstāvu būvapjoms ar seškolonnu porti- ku celts pēc tolaik Krievijā lietotajiem "Visaugstāk apstiprināto fasāžu krājumiem" un krievu arhitektūras principiem. Cenas pils nodegusi 1. pasaules kara laikā, tās attēlu varam redzēt Rundāles pils muzeja izdotajā katalogā9 publicētajā F. Krau- zes litogrāfijā. Daudzo spoku dēļ pils esot iesaukta par "Nāves bedri". Šad tad pilnmēness naktīs spokojusies pils ziemeļu spārnā dzīvi iemūrētā sieviete Anniņa10 , pēc citiem nostāstiem - arī vīrietis, pamatos esot ierakta arī zelta nauda. Bieži rādījies pelēkais vīriņš - cilvēks tumšzaļās mežsarga drebēs ar "ūti" galvā, pie kuras piestiprināta spalva. Parasti redzēts "telcfonista- bā", uzrunāts tas palocījies un pazudis11 .