Vēre
1 LFK 2049, 205.
VECAIS BAUSKAS CEĻŠ
Ne vienmēr ceļš uz Bausku gājis kā tagad. Vietām varam it labi izsekot kādreizējai trasei. No Rīgas robežas līdz Ķekavai dzīve tā malās bija nesaraujami saistīta ar Daugavu. īpatnēji, ka aiz Jāņa Čakstes gatves 1,5 km garumā pa Bauskas ielu iet Rīgas un Ķekavas pagasta robeža. Kad 1974. gadā Rīgas robežas paplašināja, pilsētas teritorijā varēja iekļaut ari Valdlaučus, taču tur jau atradās vissavienības mēroga Liellopu fermu kompleksās mehanizācijas vadošais specializētais konstruktoru birojs. Lauksaimnieciska rakstura iestādēm tai laikā vajadzēja atrasties laukos, nevis pilsētā, jo vairāk tāpēc, ka tur bija ari eksperimentālā bāze - celis un govju kūts (tagad tur izstāžu komplekss) un nevarēja taču kūts atrasties pilsētā.
Rīgas teritorijā Bauskas ielā 48 atrodas Fridriha muiža (Belle vue - skaistais skats; dažreiz tiek saukta arī par Belleru), viena no diezgan daudzajām Pārdaugavas bijušajām piepilsētas muižiņām. Vienu laiku tā bijusi ģenerāļa Volkovica īpašumā, tāpēc dažkārt tiek saukta arī tā uzvārdā. Dzīvojamā māja celta 18. gs. 3. ceturksnī, tagad gan vairs nav saglabājusies garā šveiciešu stila veranda tās vienā fasādē. Pie tās vēl redzami vecu stādījumu fragmenti, resnākās liepas apkārtmērs 3,6 m. Pa Bauskas ielu pagājušā gadsimta sākumā brauca zirgu tramvajs, tagad te kursē 10. līnijas tramvajs, savdabīgs - ar viensliežu posmiem un tramvaju mainīšanās vietām, nemainīgu pasažieru sastāvu. Grupas "Labvēlīgais tips" mūziķi tam veltījuši speciālu dziesmu.
Krietni tālāk vēl viena muižiņa - Bišumuiža (Bauskas ielā 147a), kas pilsētas teritorijā iekļauta 1828. gadā. Uz klasicisma formās celto muižas pili (19. gs. sākums) ar diviem jonisko kolonnu portikiem ved liepu gatve, garākā, kas samērā labi saglabājusies Rīgas pilsētas robežās. Te arī dižozols 5,0 m apkārtmērā. Muiža tiek saukta arī par Brandenburga vai Sildera muižu. Bišumuižas barons Brandenburgs reiz esot saderējis, ka Daugavā Jāņos ies ledus un … uzvarējis. Ziemā ledus bijis izzāģēts, apbērts ar zāģa skaidām un kalpi to vajadzīgajā dienā nopludinājuši1 .
Bišumuižas pils (2001)
Šī muiža no ielas nav redzama, bet ielas pagriezienā pirms tramvaja tagadējā galapunkta (zirgu tramvajs gājis tikai līdz Bauskas ielas 145. namam) redzēsiet 12 km garo Bišumuižas grāvi. Tūlīt aiz tā pa labi viena daļēji saglabājusies Katlakalna ūdensdzirnavu kompleksa ēka. Dzirnavas te minētas jau 17. gs., bet 1744. gada pavasara lielajos plūdos pilnīgi izpostītas. Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas, 1842. gadā tās iekļautas Bišumuižas teritorijā. 1787. gadā sastādītā plānā redzams, ka galvenais korpuss atradies nostāk no ceļa, tūlīt aiz pašlaik redzamās būves. Gulbju ielā 4 atrodas sērkociņu fabrika "Komēta" (dib. 1914. g., pabeigta 1924. g., pēc ugunsgrēka atjaunota 1952. g.), netālu rūpnīca "Vulkāns", tagad SIA "Troja".
Pie tramvaja galapunkta Bauskas ielā 166 Bišumuižas bibliotēkas (dib. 1961.) ēka (1879) ar čuguna lējuma balkoniņu, tajā pieejami ari materiāli par Bišumuižas kompleksu. Vizuāli interesanta 19. gs. būve Bauskas ielā 168 (Ramas krogs te bijis līdz 1. pasaules karam), jau 1787. gada plānā tajā vietā redzama kroga ēka. Aiz bijušā kroga ēkas nogriežas Bukaišu iela, kurā saglabājusies pārbūvētā Bukaišu muiža (Fokcnhof). Pa labi no Bauskas ccļa jau 17. gs. nogriezies ceļš uz vēlāko Nummur- muižu. Krustojuma tuvumā arī jaunāka apbūve - Bauskas ielā 170 (1901) un 149(1908).
Rīgas piena kombināts Bauskas ielā 180 uzcelts vietā, kur bijušas iekškontinentālās kāpas, pēc tur atrastajiem kauliem - iespējama sena kapu vieta. Te vispār viena no senākajām apdzīvotajām vietām Rīgas tuvumā. Šī vieta pievienota Rīgai tikai 1974. gadā. Ražošanas korpuss uzcelts 1989. gadā pēc Tam- peres firmas "AIRIX" projekta. Te arī tēlnieka Ozoliņa darinātā skulptūra. Pa kreisi J. Čakstes gatve izved uz Bukaišu ielu - kādreizējo veco ceļu uz Katlakalnu, kas pirms Rīgas HKS celtniecības bija tuvu Daugavai, tur esot bijis betona bluķis ar riņķi virspusē plostu piesiešanai. No J. Čakstes gatves pa labi nogriežas Lejupes iela, tās labajā pusē atrodas Valdlauči 10- kādreizējā Katlakalna mācītājmuiža. Tā celta ap 1635. gadu, daudzkārt gājusi bojā gan karos, gan ugunsgrēkos, pēdējais bijis 2000. gada 27. janvāri. Pašreizējā būve varētu attiekties uz laiku ap 1813. gadu, šobrīd notiek tās rekonstrukcija pēc arhitekta L. Erenštreita projekta, jo tagad mācītājmuiža atdota Katlakalna luterāņu draudzes rīcībā. Tai piederējušas astoņas mājas, tai skaitā Piziķi, kas ir līvu vārds, ar nozīmi - krūmi. 30. gados pēc pašu vēlēšanās tie pārdēvēti par Vaivaricm, tagadējā adrese - Bukaišu iela 28. Blakus mācītājmuižai bijušais zirgu stallis Valdlauči 11, kam 20. gs. 40. gadu beigās uzcelts vēl viens stāvs. Savulaik bijis pat Katlakalna mācītājmuižas pagasts (starp Piena kombinātu un uzņēmumu "Ci- do"), jo ap 1790. gadu pagastus daudzkārt nosauca muižu vārdos, vēlāk to apvienoja ar Katlakalna pagastu, bet 1974. gadā pievienoja Ķekavas ciema padomei.
Varbūt vecais ceļš gājis te? Rīgas rāte veltīja uzmanību satiksmes ceļu stāvoklim pilsētas apkaimē. 1794. gada 28. septembrī tā izdeva pavēli par ceļu un tiltu uzraudzību, kurā minēta Bauskas iela, Katharinenhof (Bišumuiža), Katlakalna pasto- rāts, Ramas muiža, Depkina un Krūzes muižas, caur kuru teritoriju šis ceļš caurvijas. Tomēr jau 1668. gada kartē pastorāts iezīmēts sānis no Bauskas ceļa.
Pēc tam kad mācītājs A. Treijs 1944. gadā no mācītājmuižas izlikts, viņš dzīvojis Strausos (1937) - mājas tagadējā adrese Bauskas iela 185. Bet pie Strausu autobusu pieturas (Rīgas virzienā) pāri ielai priede it kā saaugusi kopā ar diviem bērziem. Sākumā minētā konstruktoru biroja ēkā bijusi firma Gutta, tagad to izmanto Unibanka. Bet par konstruktoru laikiem rakstījis Visvaldis Lācis2 , kas pats tur strādājis no 1965. gada.