posmā līdz Olcktci pāriet alejā. Šobrīd bez galvenās ēkas (otrais stāvs celts ap 1959. gadu) redzama ari ēka Nr. 2 (1938- 1939) un no koka celtā guļbūve - strādnieku māja (Nr. 3; 1927- 1938), kā arī vairākas saimniecības ēkas. Pirms dažiem gadiem nodega bijusī kroga ēka pāri ceļam. Pie Olcktes upītes būvfirma "Kolonna" ceļ Mākoņkalna savrupmāju ciematu (arhitekts H. Dzirķalis).
No Šmigasa muižas (tas bija Depkina muižas nosaukums 16. gs.) nodalīta Krūzes muiža, kurai piederējis Krūzes krogs, pie kura arī nopelnīts viens Lāčplēša Kara ordenis. Muiža atradusies pie vecā Bauskas ceļa deviņarpus verstis no Rīgas (Depkina muiža - astoņas verstis), no tās nekas nav saglabājies. Tā atzīmēta 1904. gada kartē, bet 1918. gada kartē vairs nav. Tiesa, Krasta ielā uz senas ēkas (muižas?) pamatiem uzceltas divas individuālās ēkas, pie kurām aug arī liela liepa.
Tālāk pa kreisi no ceļa Iklāvkroga vieta, kur no 1983. gadā nojauktās kaķētās baļķu būves manāms tikai pagrabs. Savulaik tur bijusi gan stadula, gan bode, gan kalēja dzīvoklis un smēde. R. Gabra vecaistēvs mīlējis gari stāstīt, kā tur kādreiz viesojies burvju mākslinieks, kas bāž dunci rīklē un kuram nauda birst no deguna22 .
Viena no senākajām mājām Katlakalnā bijušas Ādiņas, kas redzamas jau 1668. gada kartē ar nosaukumu Addinjj. Pašreizējā māja gan gadus 100 veca, pirms gadiem 30 apšūta. Apmetums klāj arī 20. gs. 30. gados no dolomīta celto kūti. Pie mājām dižozols 4,6 m apkārtmērā. Tā galotne cietusi - tur 1944. gadā vācieši bija ierīkojuši sēdekli - novērošanas posteni. 19. gs. beigās ceļš gājis citur - gar Gabru mājām, caur mežu un gar tagadējo ūdenssūkņu staciju, tuvāk pašreizējai šosejai, kas uzbūvēta 1928. gadā. Ādiņās savulaik dzīvojis Cālītis, kuram krastmalā piederējis kaļķu ceplis, viņš bijis arī "ceļa uz- pasētājs", kurš skatījies, lai nezog akmeņus, kaļķus un mālus. Vissenākais ceļš gājis pār kalniem, jo citur pavasaros un rudeņos nav varēts izbraukt.
Esam krustojumā pie 26. līnijas autobusa pieturas. Pa kreisi ccļš iet gan uz Rudzu muižu un Katlakalna baznīcu, gan uz
Ģipšustūri, kur bijusī dolomīta atradne izmantota jau sen. Kaļķi šeit dedzināti līdz 1961. gadam. 1668. gada kartē aiz Ādiņām šis vecais ceļš savienojies ar citu, kas gājis tālāk no Daugavas.
Pa labi var nokļūt uz Bauskas šosejas, kur 110 vecajām Cālīš- sila mājām saglabājušās četras. Krimberģus ap 1880. gadu cēlis kapteinis Kislcrs. Gabri būvēti 1855. gadā, bet pārbūvēti 1961.- 1965. gadā, tad likvidējot veco apvalkdūmcni. To izdarījis šajās mājās dzimušais Roberts Gabris (1903-2000), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Viņš atmiņu grāmatā "Latvju virsnieks Nr. 35473"23 aprakstījis apstākļus Noriļskas lēģerī, uz kurieni tika izsūtīti ap 500 latviešu virsnieki, no kuriem atgriezušies tikai ap 100. Induļa Kažociņa vērtējums: "Sī grāmata būtu jāizlasa katram latvietim, it sevišķi tiem, kas paši nav pārdzīvojuši padomju varmācības"24 . Tas nav vienīgais viņa publicētais darbs, kā R. Gabris pats apgalvoja25 - "Purvmalē" aprakstīta dzīve Katlakalnā 20. gs. sākumā. Tikai Vilis Lācis to rediģēja un nodeva laikrakstam "Jaunākās Ziņas", kjir tas tika publicēts 1939. gada beigās - ar Viļa Lāča vārdu. ► l
20 m no Gabru māju durvīm gājis šaursliežu_zirgu dzelzceļš, kura līnija stiepās 33 km garumā. Nācis no Torņakalna stacijas, ar atzarojumiem uz kaļķu cepli, uz pozīcijām pie Sku- jenļekicm, pie baznīcas un kapiem pāri Daugavai. Bijusi liela platforma, divi zirgi, braucējs un bremze. 1. pasaules kara laikā pa dzelzceļu apgādāja armiju ar pārtiku, kā sanitārais transports dzelzceļa platforma tricināja ievainotos krietni mazāk, un 15 km garajā ceļā 1 īdžTlQ5^ālim _Rīgā, tā izglāba daudzas dzīvības26 . Trīs reizes Katlakalna pagastā bijis tilts pāri Daugavai, tagadējās šosejas 13. vai 14. km gājis tilts uz Doles salu, vēl viens salas pretējā pusē uz Parumbi27 , kas atradās starp Daugavu un tagadējo Rumbulas staciju.
Agrāk abi Daugavas krasti šeit bija saistīti daudz ciešāk kā mūsdienās, jo Katlakalna pagasts izvietojās abos Daugavas krastos. Ari gleznotāja J. H. Baumaņa dzīvesvieta mūža nogalē - Mazjumpravas muiža, kas 80. gados pārbūvēta par atpūtas iestādi, atrodas Daugavas pretējā krastā kādreizējā padomju gadu lidlauka teritorijā. Latvijā ir vairākas Jumpravas. 1259. gadā bīskaps dāvina Rīgas cisterciešu klosterim zemi gan Rīgas tiešā tuvumā, gan pie Lielupes un aiz Lielvārdes. Lai atšķirtu klostera īpašumus, to pie Lielupes sāka saukt par Jumpravu, Rīgas patrimoniālajā apgabalā - par Mazjumpravu, bet zemes aiz Lielvārdes par Lieljumpravu. Mazjumpravas muižas robežas stiepās no Olaines līdz Biķerniekiem. Kopš seniem laikiem te vienmēr bija viena no Rīgas pārceltuvēm. Nemēģiniet šeit meklēt Katlakalna pagasta Kapsilu kapus, tie, tagad gan ar citu nosaukumu (Rumbulas kapi), atrodas Daugavas labajā krastā, arī Katlakalna iela atrodas vēl tālāk - pie Jāņavārtu dzelzceļa stacijas.
Arī gleznotājs un dekorators Jānis Sakne 1868. gadā dzimis Katlakalna Ķcngaragā. Bet Katlakalna pagasta Grāvīšos 1946. gadā dzimusi tckstilmāksliniccc Astrīda Bērziņa. Mājas nav saglabājušās, to vieta tagad atrodas Stopiņu pagastā. Tātad katlakalniešiem novadnieki jāmeklē uzmanīgi.
Skosāni (1963) esot uzcelti vienā vasarā, kā neparasts rekorda darbs. Oskars Skosāns (1912) pa dienu gājis valsts darbā, māju būvējis pa naktīm. Iznāk piemērs savulaik populārajam sauklim "padomju cilvēks var visu".
Priekšā Katlakalns (saukts arī par Pļavnickkalnu), kur vecākās mājas ir Saliņas (ap 1890, 1971. gadā tai apkārt uzbūvēta jauna ēka, tagadējā adrese Pļavniekkalna iela 56), Dravas, Pļavnieku Skultes. Pa labi t. s. Līvānu mājas. Pa kreisi aiz apbūves Olekte tek cauri Melnezeram, tagad tas vairs nav vietējā peldvieta, pamatīgi aizaudzis, piesārņots ar kanalizācijas "produktiem". R. Gabris pats redzējis, kā Olekte tek pret straumi, tas noticis 1917. gadā, kad bijusi sniega bagāta ziema bez atkušņiem. Ledus salauzis Parumbes tiltu un tas uznests uz dzelzceļa tilta. Atdūries pret ledus masu, ūdens atgriezies un Olektē tecējis pret straumi28 . Aiz Melnczera bija padomju armijas raķešu bāze, tur bijuši arī kādreizējo Rumbulas aerodromu apkalpojošie radiolokatori.