Šī ceļa galā bijusi Dzelzkaļu kuģīšu pietura. Neatkarīgās Latvijas laikā biļete no šejienes līdz Rīgai maksājusi 40 santīmus, autobuss gan dārgāks - 50. Cilvēki parasti gājuši kājām uz Bi- šumuižu, jo tramvajā prasīti tikai 7 santīmi. Pašas Dzelzkaļu mājas nav saglabājušās, vecākās tuvumā ir Krieviņi (ap 1920), kuru nosaukums, domājams, radies no somugru tautas votu pēctečiem. Viņu senčus 1445. gadā pēc iebrukuma Novgorodas zemē kāds ordeņa mestrs kā gūstekņus atveda uz Latviju un nometināja karos izpostītajā Zemgalē, galvenokārt Bauskas apkaimē un izmantoja kā darbaspēku Bauskas pils celtniecībā. Vietējie iedzīvotāji atvestos votus kļūdaini nodēvēja par krieviņiem, jaucot tautību ar iepriekšējo dzīvesvietu Krieviju. Viņi centās turēties savrup, ievēroja savas tradīcijas, ticību, kā 1636. gadā atzīmējis P. Einhorns, paši savā starpā viņi sarunājoties igauniski - sajaukšanās ar latviešiem sākās tikai 19. gs. sākumā.
Smilšu ielā 3 dzīvojis Katlakalna kapos apglabātais veterinārmedicīnas doktors Arnolds Zvaigzne (1915-1994).
Šķērsojošā iela aizved pie Daugavas, kuras malā Rūtās (1980, arhit. I. Strautmanis) dzīvo vairākkārtējais PSRS čempions riteņbraukšanā, treneris Harijs Japiņš (1930).
Uz vecā ceļa atgriežamies pie Svīkuļiem, kas vecās mājas vietā celti 1936. gadā. Svīkuļu mājas un jau minētie Dzelzkaļi (Sellsgall) zināmi jau 1607. gadā. Klēts un zirgu staļļa (19. gs.) galā bija kara laikā nodegusi kūts. Pagrabs te būvēts 1873. gadā. Pakalni pie Svīkuļiem norakti, grunti izmantojot ceļu būvē. Pie Kalnasvīkuļiem arī bijuši Sibīrijas strēlnieku pulka apbedījumi.
Iepretī Svīkuļiem no jaunās šosejas pa labi nogriežas ceļš uz Skujeniekiem. Aiz Stādiņiem 55. meža kvartāla stūrī pa kreisi piemiņas akmens Raiskuma Meža skolas 1. izlaiduma audzēknim Hermanim Gailim (1906-1993), kurš godprātīgi sargājis šejienes mežu no 1930. līdz 1975. gadam. Skujcniekos bijusi strēlnieku atpūtas vieta kauju starplaikos. 600 m pirms mājām pa kreisi no ceļa 1916. gadā kritušo apbedījumi. Netālu 20. gs. sākumā izrakti milzīgi ziemeļbrieža ragi, kas toreiz tika uzglabāti Doma muzeja dabaszinātņu nodaļā. Netālu no šosejas ceļa malā Govspēda, kas agrāk tika izmantota kā zaļumbaļļu un sporta nodarbību vieta.
Uz vecā ceļa tilts pie bijušajām Titurgas dzirnavām (saspridzinātas 2. pasaules kara laikā). 8 km garās upes nosaukums lībiskas cilmes, to varētu tulkot kā "steidzīgā upīte". Pēc profesores Martas Rudzītes domām, nosaukums jāraksta ar garo "ī".
Senās kartēs gan visur rakstīts Titurga.
Pie tilta satek divas straumes. No kreisās puses Ostvalda kanāls, no labās - Titurga. Eižens Ostvalds (1851- 1932) bija augstākās mežsaimnieciskās izglītības pamatlicējs Latvijā, vēlāk LU profesors un mežzinātņu goda doktors. E. Ostvalds laikā no 1883. līdz 1906. gadam bija Rīgas pilsētas mežu pārvaldnieks. Viņa vadībā 1898. gadā sāka veidot mežu nosusināšanas sistēmu purvainajos mežos starp Ķekavu, Pla- kanciemu un Olaini, ierīkojot grāvjus
640 km garumā. Šīs ap 40 km2 lielās platības galvenā noteka - Skujenieku-Daugavas kanāls vēlāk nosaukts par Ostvalda kanālu. Šī noteka rakta rokām smilšainās, nenoturīgās gruntīs, tika izmantota arī koku pludināšanai. 50. gados, kad veica šo mežu nosusināšanas sistēmu rekonstrukciju, Ostvalda kanāla lejasdaļa bija tik labā stāvoklī, ka nebija jāatjauno. Jau Ostvalda laikā purvi (izņemot kūdras ieguvei paredzētos) bija praktiski izzuduši un to vietā izveidojušās labas kvalitātes mežaudzes. Pie Siliem kanāla malā E. Ostvaldam 2003. gadā atklāts piemineklis. To viegli var sasniegt, ja pie H. Gaiļa piemiņas akmens nogriežas pa kreisi.
Grantsbedrēs pie Damaltiem, uz Z no Titurgas ietekas Sausajā Daugavā, 1938. gadā atrasts akmens cirvis.
Blakus dzirnavām atradies Titurgas veikals (19. gs. vidus), pie tā pēc kara uzņēma kinofilmu "Mājup ar uzvaru". Te jāpiebilst, ka Baložu pilsētā blakus Rāmavai ir kafejnīca "Tīturga" un ari Uzvaras iela, tikai tai pavisam cita nozīme, kā kinofilmā - iela veltīta uzvarai pār Mēdema purvu. Bet "kinolaikos" veikalam vēl bijusi stiklota veranda, kas tagad skatāma tikai filmā. Māju senākā daļa nojaukta 90. gadu beigās. Tīturgās ceļa tuvumā 1916. gada vasarā bijis 3. Sibīrijas strēlnieku pulka pārsiešanas punkts. Šo apkārtni krievu armija jau bija stipri izpostījusi, vēl pirms te radās frontes līnija. Vārds Aleksandram Čakam dzejolī "Marta kauja"33 :
Bāl debesis kā noziestas ar kaļķi. Pie Pundiņu - Titurgu mājām, Kur vienā jūklī ceļš ar gurdām kājām, Nīkst gāzti žogi, peļķes, kaili baļķi. Vēl kāda ēka Postā, kā bez spēka. Pa starpām teltis.
Aiz Anužām atkal abi celi saplūst. Tālāk sena ēka Ķilp-Pun- diņi (19. gs.), no Ķilpēm vecais ceļš atkal atdalās. Ķilpe (tā izcelsme saistāma ar somugru vārdu "peldēt") ir ļoti populārs uzvārds Katlakalnā (arī Raiņa dzimtas saknēs atrodams šis uzvārds). Tie parasti ir liela auguma cilvēki. Raiņa tēvs un viņa senči dzimuši Stelpē, tad tēvs atnācis uz Ķekavas Martaskalna pusmuižu par vagaru. Arī Raiņa māsa Līza kristīta Doles-Ķekavas baznīcā. Vēlāk tēvs gan aizgājis uz leišmali, kur piedzimis Rainis.
Pirms pagrieziena uz Ķekavas putnu fabriku (celta 1964,- 1968. gadā) pa labi Vadoņi (1939, karā nodeguši, atjaunoti), kur pagrabā, dienā, kad Sarkanā armija strauji uzbruka no Baldones puses, dzimusi keramiķe Gunta Graudiņa (1944).
Šosejas pretējā pusē apmēram 1 km garumā 1944. gadā gāja bojā visas ēkas. No tām kādreizējās Būmaņu mājas (tik garas, ka sauktas par krogu), kuru vietā tagad uzcelti Liepkalni, bija pirmā profesionālā latviešu arhitekta J. F. Baumaņa tēva Jēkaba Daniela mājas. Pēdējais dzimtas loceklis no šejienes aizgājis 1820. gadā. Būmaņu uzvārdu Jānis nomainīja pret Bau- mani pēc pārcelšanās uz Rīgu namdara mācekļa amatā.