Uz rietumiem no Mazajiem apm. 1 km attālumā Kaijas, kur Janeku ģimene savulaik ieguvusi pirmo vietu par skaistāko sētu pagastā. Pirms kara tur dzīvojis "pātarnieks" Kārlis Bariss. Tā šeit sauca izvadītāju bērēs, kas aicināts itin bieži, jo tā bijis lētāk.
Iepretī Zvaigznēm 1. pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi, kurus 70. gadu beigās nopostīja, neskatoties uz to, ka uz pāris pieminekļiem bija uzraksti vācu valodā "nezināms krievs". Nojauca arī ķieģeļu iežogojumu un pieminekļus nostūma sāņus, kur tie vēl tagad mētājas. Aiz krievu karavīru apbedījumiem savulaik bijusi kapela ar Kristus figūru. Kā stāstīja Antonija Jansone (1929), viņas skolas gados bērni divas reizes gadā nākuši ravēt, no Vācijas par kopšanu skolai sūtīta nauda.
Apmērām 150 m tālāk pie vecā ceļa, kas te atrodas vairāk uz upes pusi, uz pamatnes uzstādīts liels akmens - kādreizējās Grienvaldes muižas ēkas stūra akmens. Tas tiek saukts arī par Svētakmeni. 1. pasaules kara laikā sagrautās muižas ēka atradusies paralēli ceļam.
Esam nonākuši Grienvaldes ūdensdzirnavās, kas celtas ap 1860. gadu, cietušas 1. pasaules karā 1916. gadā, 1930. gadā
rekonstruētas. Pašreizējais dambis darbojas kopš 80. gadu sākuma. Tagad malšanai daļēji izmanto ūdeni, daļēji elektrību. Ja esat dzirnavās, neaizmirstiet apskatīt 1930. gadā uzstādīto, Rīgā, Rūpniecības ielā 12, izgatavoto, griķu un putraimu maļamo mašīnu ar kārtas numuru 359. 1930. gadā dzirnavas pārgāja turīgā iecavieša Dindoņa īpašumā, kuram pieder ari Lejasdzirnavas iepretī Iecavas baznīcai. Pie dzirnavām 1978. gadā ticis spēlēts literāri muzikāls uzvedums "Muzikālās ūdens dzirnavas".
Majoru mājās pirms 1. pasaules kara atradies "laderlangs" - alus sadales punkts. Turpat ari savdabīgs pagrabs ar klēti augšstāvā.
Atgriežoties Iecavā, pievēršam uzmanību mājai E. Virzas ielā 53, kurai pildrežģis ēkas galos. E. Virzas ielā 42 Ulda un Dzintras Dredžeļu diždārzs ar skulptūrām. Tā vairākkārt atzīta par sakoptāko sētu Iecavā. Noslēdzot mūsu ceļojumu ar skatu pagātnē, apstāsimies E. Virzas ielā 25. Te vēl daļēji saglabājušies mācītājmuižas apstādījumi. Pati muiža celta 1821. gadā pēc arhitekta H. E. Dihta projekta, taču nojaukta pirms apm. 25 gadiem. Fotogrāfijā mēs šo klasicisma stila ēku redzam 1949. gadā kā garenu vienstāva būvi ar kolonnu portiku fasādē un jumta izbūvi ar pusapaļu logu virs tā. Pirmoreiz te mācītājmuiža uzcelta jau 1699. gadā.
Vēres
1 LFK 1600, 14108.
2 LFK2049, 184. ,
3 I,.ūdens V. Vairogi. Rīga, 1980.
4 LFK2049, 185.
PAR LINDES LIEPĀM
Ogres rajona apdzīvotā vieta Linde atrodas Daugavas malā, iepretī Lielvārdei. Šis vietvārds gan parasti saistījies kopā ar Birzgali, un ne tikai tāpēc, ka Linde patreiz atrodas Birzgales pagastā. Pazīstamas vārdkopas ir Lindes-Birzgales draudze, Birz- gales-Lindes skola.
Cilvēkam, kas prot vāciski, liekas pavisam vienkārši: dic I.inde- liepa. Zinot, ka savulaik apdzīvoto vietu vāciskie nosaukumi bija pavisam atšķirīgi, pārbaudām arī to. It kā skaidrs. Tomēr latviešu rakstnieks, etnogrāfs un grafiķis Mikus Skruzītis (1861 -1905) Lindes nosaukuma1 skaidrojumā min veselu birumu leišu vārdu, kā "lendu, līdu" u. c. un izsaka pārliecību, ka latviskajai formai vajadzētu būt "liede, Līde". Latvijā ir jau arī Liede - upe Madonas rajonā. Tomēr vai piekritīsim M. Skruzīdm, ja bijušās Lindes muižas parkā stādīti galvenokārt lapu koki un visvairāk liepas?
Parks atrodas Daugavas palu terases krastā. Kādreiz Jaunjelgavas ceļš atradās starp to un Daugavu, tagad to applūdinājusi Ķeguma HES ūdenskrātuve, un jaunais ceļš pārnests krietni nostāk no upes. Pa to braucot, uz Lindi jānogriežas netālu aiz krustojuma ar Bauskas (Birzgales) ceļu pie rādītāja "Lindes parks" pa asfaltētu ceļu ar vītolu aleju.
No kultūras nama redzamas tikai drupas, kas gan šeit nav vienīgās, ari Lindes muižas pils pašlaik redzama tikai fotouzņēmumos pirms 1915. gada. Vai arī varam lasīt Kārļa Jēkabso- na romānu "Heinrilis Rauten- felds"2 , kur Lindes pils atzīmēta kā "divstāvu ēka, kuru grezno tornīši. Šī muižnieciskā celtne ir tikpat balta kā Lielvārde, un tāpat kā Lielvārdei tai ir ne mazāk kā 25 istabas (īstenībā 29)… Istabās ir gleznas, dārgas dienvidu palmas". 1905. gadā Linde, tāpat kā Lielvārdes un Rembates muižas, nav dedzināta, jo to "kungi uzskatīti par labiem". Blakus autostāvvietai redzamas pils stūra atliekas. Iepriekšējās koka apbūves vietā 1762. gadā celta jauna vienstāva mūra ēka,
divstāvīgā pils uzcelta, domājams, 1861. gadā. Stāvot pie pils drupu stūra, iedomāsimies skaru pāri Daugavai no pils balkona (tādi bijuši gan pirmajai, gan otrajai mūra pilij). Tāpat jāiedomājas greznais koka tilts pār Jedes upes uzpludinājumu zivju audzēšanai, kurš izveidots nelielas upītes gravā. To vietējie sauca par muižas ezeru. Tur vienmēr bijis daudz zivju, 2. pasaules kara laikā lielākās no tām pat šautas ar šautenēm.
Uz Daugavas pusi no pils drupām (atcerēsimies, tur kādreiz gāja Jaunjelgavas ceļš) saglabājušies muižas iebraucamie vārti -greznākie Latvijā3 , un to dēļ vien ir vērts Lindi apmeklēt. Vārti celti triumfa arkas veidā ar barokālu jumta izbūvi, tie bija iekļauti kādreizējā mūra žogā, tādā veidā ansamblim atgādinot nocietinātas pils izskatu (muiža hronikās minēta jau 13. gs.). Vārtu būves datējums lasāms to D pusē virs pilastriem - 1767. Virs arkas Pletcnbergu dzimtas ģerbonis, jo vārti celti to saimniekošanas laikā. Tornī ierīkotais pulkstenis noteicis dzīves ritmu tuvējā apkārtnē. Bet pirms Pletenberga, 16. gs., muiža piederējusi Lindu dzimtai (vēl viens arguments pret iVl. Skruzīti).