(1903, Podolijā Ukrainā - 2004), kas ir K. Ulmaņa prēmijas (1936) laureāte. Par viņu lasāms I. Kārkliņas grāmatā "Прекрасное за стеклами витрин", kas izdota Samarā, Krievijā, 2000. gadā.
Tālāk ceļa malā bijušās klēts (kungu magazīnas) ēka. No 1872. gadā celtās kūts jau sen palikušas tikai drupas. Magazīnas vienā galā aug liepa 4,3 m apkārtmērā, par kuru dzirdēts nostāsts, ka to esot stādījusi ķeizariene Katrīna. Koks vēl zaļo, taču jau bez galotnes.
Par Pučurgas muižu teika" stāsta arī, ka sens muižas īpašnieks bijis "pajucis prātā" un taisījis ceļu no Pučurgas līdz Rīgai, bet tālāk nav ticis, kā "līdz krustiem".
Nākošās mājas aiz pagrieziena pa labi - Vinnēni (1926). Kāpēc šāds neparasts nosaukums? Ernests Ozols (1X99-1986) šīs mājas dabūjis par piedalīšanos Brīvības cīņās, bet ari kāds cits tās gribējis, nācies tiesāties - un vinnēts12 . Un cits diezgan kuriozs patiess gadījums13 : Vinnēnu Ozols pēc kara braucis uz Rīgu pēc bišu mātēm. Tās kastītes ir jātur siltumā, tāpēc viņš tās iebāzis biksēs zem jostas. Vilcienā viņš jūt, ka bites izlīdušas no kastītēm un iekļuvušas biksēs. Viņš ieiet vilciena atejā un krata tās bikses pa logu laukā, taču vējš aizrauj bikses pa gaisu un viņš paliek vilcienā pliks. Pienāk Valmiera, jākāpj ārā, bet viņš tāds nevar rādīties. Nāk vilciena pavadone, tā ir krieviete, saimnieks nemāk labi krieviski un saka: "bites, bikses". Pavadone domā, ka vīrs dumjš un izsauc miliciju un tā viņu aiztur. Kad atbraukusi sieva, tad viņu atlaiduši. Vinnēnos saglabājusies kūts ar uzbraucamo tiltu (1939).
Skats uz Vinneniem (2001) Vinnēnu kuts (vēst. foto)
Ap 300 m uz priekšu ceļa malā kādreizējo vējdzirnavu vieta. Pučurgā līdz 1928. gadam uz Dronas upes bijušas arī ūdensdzirnavas, tieši iepretī vējdzirnavām, dzirnavu ezers sniedzies līdz Kociņu mežam.
Tālāk - Vaivaru jaunsaimniecība, kas piederēja Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jūliusam Būmanim (1886, Ungurpils pag. - 1961, Farclē, Vācijā). Viņš apbalvots ari ar Viestura ordeni, bija skolotājs Bauņu pamatskolā, vēlāk Valmieras 1. pamatskolas pārzinis. Savulaik viņš saimniecības tīrumā uzaris senkapus, kur apbedījumi bijuši pārklāti ar plakaniem akmeņiem. Ceļa malā pamatīga saimniecības ēka, celta no laukakmeņiem, ķieģeļiem, vietām apmesta, pat ar apmetumā veidotu stūra rustojumu. Blakus durvīm saglabājies riņķis zirgu piesiešanai.
Līdz nākamajam zemesceļu krustojumam 800 m. Ceļā vietām labi saskatāms Burtnieku ezers. Pa kreisi var nokļūt atpakaļ Matīšos, taisni - pēc 700 m iznākt uz Matīšu-Mazsalacas šosejas 400 m no Tālavām, kur bijusi Bauņu pagastskola. Vienstāva koka ēka tikusi uzcelta 1855. gadā, mūra piebūve - 1894. gadā. Pēc jaunās skolas uzcelšanas ēka izmantota par Bauņu aizsargu namu. Tagad celtnes būvapjoms samazināts.
Unguri (2001)
Gleznojumi Unguros (2001)
Zemesceļu krustojumā pagriežoties pa labi nonākam Unguru mājās (19. gs.), kuras no pārējām atšķir vairāku logu aiļu dekoratīvā apdare. Arī iekštelpās zemnieku mājai neraksturīgas dekorētas durvis un, galvenais, vienas telpas griestu gleznojumi, kurus ap 1910. gadu darinājis vietējais mākslinieks Jānis Zvirbulis. Gleznojumā attēloti fantastiski augi, drakoni, Amors, meža dievs Fauns. So gleznojumu autora dēls, arī Jānis Zvirbulis, jau kļuva par profesionālu mākslinieku.
Nākošajā saimniecībā, Mazjāņos, savukārt interesi izraisa senā saimniecības ēka ar velvētu pagrabu galā. Tālāk ceļš pagriežas pa labi uz kilometru attālo Ķēkuru saimniecību. Tur liela dzīvojamā ēka ar nošļauptām jumtgalēm un rūpīgi celtu verandu. Tālāk pāri Ķēkuru lejai ceļa nav, tāpēc jāgriežas atpakaļ, jo šajā pusē visi ceļi galvenokārt iet viens paralēli otram, lai nebūtu jāšķērso purvainās ieplakas, kas šķir drum- linus - vaļņveida zemes paaugstinājumus, kas orientēti kādreizējā ledāja kustības virzienā. Burtnieku drumlinu lauks stiepjas 82,5 km garumā, sasniedzot pat 45 km platumu. Tas ir viens no ievērojamākiem drumlinu rajoniem Eiropā.
Iekšdurvis Unguros (2001)
1766. gadā nošaujas Pučurgas stārasts, Vīriņu māju saimnieks. Viņa līķis pēc zemes tiesas lēmuma tika ierakts purvā aif
Pučurgas muižas. Pēc gadiem purvā uziets viņa līķis, kas bijis uzsiets uz ragaviņām.
Aiz Ķēkuru lejas bijusī Celmu slaucamo govju ferma, kas celta 1960. gadā, tajā pašā gadā Celmu dzīvojamai mājai tika izbūvēts arī otrais stāvs. Kādreiz tā piederēja ārstam Kārlim Kalniņam. Kompleksā arī klēts un 1933. gadā celtā laukakmeņu mūra kūts. Kad 1940. gadā zeme tika pārdalīta, kūts bija pilna ar šķirnes lopiem, bet kopēju vairs nebija, saimniece viena pati, depresijā, pēc lielas baurošanas govis nosprāga badā. Savulaik Celmos bijis arī brāļu draudžu saiešanas nams, kas sabrucis un noplēsts. Zināms, ka Celmu brāļu draudze dibināta 1769. gadā.
Aiz Celmiem jau pavisam labi redzams Burtnieku ezers (40,06 km2 ), tieši iepretī tā dziļākā vieta (3,3 m). Vai visi zina, ka 1925. gadā ezerā noķerts plaudis ar divām galvām, ka 1939. gada ziemā uz Burtnieku ezera ledus nolaidies padomju divmotoru bumbvedējs, kas atgriezies no Somijas bombardēšanas? Viens no motoriem bijis bojāts, bet tā karošanas griba neesot bijusi diezcik liela, "gluži miermīlīgi" nodzīvojuši līdz pavasarim, tikai, kad ledus jau sācis liekties, tad aizlidojuši. Poļitruks gan neesot ļāvis lidotājiem satikties ar vietējiem, bet gluži bez tiem nav tomēr iztikuši - lidmašīnu salabojis Martinsons no Ancīšu mājām.