Kungu sols novietots blakus kancelei. Ari tā kolonnas, logu un durvju pildiņi veidoti rokoko formās. Zelminī smalka mono- gramma ar uzrakstu u ANNO 1766". Kanceles korpusu balsta kolonna ar rokajiem - galvenajiem rokoko stila dekoratīvajiem elementiem. Aiz kungu sola novietots 1766. gadā darinātais krucifikss, kas savulaik stāvējis aiz altāra.
Pretī kancelei pie pretējās sienas 1935. gadā uzstādīta un iesvētīta piemiņas plāksne Latvijas Brīvības cīņās un 1. pasaules karā kritušajiem draudzes locekļiem. So plāksni atklāja armijas štāba priekšnieka palīgs ģenerālis R. Dambītis un iesvētīja prāvests A. Jaunzems. Tajā pašā gadā mākslinieka K. Miezīša vadībā telpas pārkrāsotas, pieskaņojot altārgleznai.
Baznīcas ērģeles ar 15 reģistriem būvētas 1859. gadā, tās darinājis draudzes loceklis Ansis Dinsbergs - viens no pirmajiem latviešu ērģeļbūvētājiem, tas ir vienīgais viņa darinājums, kas saglabājies. Muzikālās kopskaņas ziņā ērģeles ir sulīgas, spēcīgas, reģistros saskaņotas, izceļas ar kuplu un samtainu toni. 19. gs. ērģeļu prospektu apdare vienkāršojas, bet te mūs pārsteidz prospekta barokālā forma, vienkārša latviešu zemnieka mākslinieciskā intuīcija. Vēl jāpiebilst, ka A. Dinsbergs, vietējā skolotāja un rakstnieka Ernesta Dinsberga brālis, ērģel- būvi nav speciāli mācījies, tik "turējis acis vaļā". Metāla stabules gadsimta pirmajā pusē nomainītas ar Vācijā ražotajām. Ērģeles remontētas 1899., 1921.,' 1935. un 1992. gadā. Par to iesvētīšanu dažādi avoti min gan 1859. gada 6. oktobri, gan 1860. gada Lieldienas.
Savulaik par Dundagas baznīcas ērģelēm pierakstīta arī teika9 , ka vienkāršu ļaužu vīrs, kas uztaisījis brīnišķīgas ērģeles, paredzējis arī taustiņu, kuru nospiežot, no ērģelēm iznākuši divi eņģeļi un dziedājuši līdz. Kungi gan skauduši, jo vācu ērģeļ- meistari nemācējuši tādas iztaisīt un izdūruši vai izdedzinājuši vīram acis un mūža otro pusi viņš pavadījis aklībā. Kad jutis pēdējo stundiņu tuvojamies, lūdzis, lai aizved pie ērģelēm, bet tad viņš izņēmis no tām dažus kauliņus, pazudusi skaistā skaņa un arī eņģeļi vairs nenākuši no ērģelēm. Līdzīga teika ir arī par 2. pasaules karā izpostītās Lestenes baznīcas ērģelēm (Lestenes baznīcas interjera fragmenti redzami ekspozīcijā Rundāles pils kompleksa staļļos).
Latvijas Vēstures muzeja kokskulptūru kolekcijā izstādīti trīs darbi no 1721. gadā celtās Dundagas baznīcas - divas tikumu alegorijas (ticība un cerība), kuras nav veidojis profesionāls koktēlnieks un, iespējams, ka tās darinātas pēc grafiskiem paraugiem. Vēl neprofesionālāks ir Osten-Zakenu un Brīlu laulību ģerbonis. Izteiktas domas, ka tie varētu būt koktēlnieka Joha- na Mertensa agrīnie darbi.
Baznīcas ciemiņi var atstāt atsauksmi viesu grāmatā, kurā pirmo ierakstu 1936. gada 2. augustā izdarījis tās dāvinātājs Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Draudze ir atguvusi ēkas Pils ielā 10 un 12, kā arī mācītājmuižu (18. gs. beigas) Vīdāles ielā 5 ar tās ēkām. Šo pastorātu rakstnieks Herberts Dorbe raksturojis šādi10 : "Mācītājmāja bija veclaicīga māja, celta "mūžīgiem laikiem" ar mansarda izbūvi, vienstāva, ar apakšstāvu - pagraba telpu, abos galos ieejas kalpotājiem un apmeklētājiem. Uz galveno parādes ieeju veda akmens kāpnes f..]". Šajā pastorātā dzimis ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Kārlis Bērends (1887-1987, Parīzē, apglabāts Londonā), savulaik Latvijas sūtniecības padomnieks Parīzē.
Jāpiemin vēl daži Dundagas mācītāji. No 1672. līdz 1699. gadam (citi avoti min darbības sākumu 1696. g.) te kalpojis Johans Višmanis, kas bija pirmais latviešu dzejas teorētiķis, vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors. Viņš sarakstījis "Nevācu Opics jeb īss ievads latviešu dzejas mākslā"11 .
No 1711. līdz 1725. gadam Dundagas mācītājs ir vācietis Jākobs Bankavs, kuru jau pieminējām iepriekš. Viņš sarakstījis savulaik populārāko sprediķu grāmatu latviešu valodā12 , kuras pēdējais izdevums iznāca 20. gs. sākumā.
Kārlis Glēzers ir Dundagas mācītājs no 1830. gada līdz pat savai nāvei 1873. gadā. Viņam ir nopelni Kubeles skolas dibināšanā un K. Dinsbcrģa izglītošanā, kurš 5 gadus bija viņa kučieris. Mācītājs darbojies ari Izglītības ministrijas sistēmā par skolu referentu.
Noslēgumā - vēl pavisam īsi par Dundagas pagastā dzimušajiem garīdzniekiem.
Kubeles skolā dzimis teoloģijas doktors Ludvigs Adamo- vičs (1884-1942), kas bijis arī izglītības ministrs; pētījis Latvijas baznīcas vēsturi. Mācītājs Hugo Maksimilians Grīvāns (1901) no 1977. gada pēc Krievijas soda nometnēm dzīvo Zviedrijā; publicējis grāmatu "Avju gans no Jaunarājiem"13 (1980). Ģipkā (tagad Rojas pagastā) dzimis Kandavas iecirkņa prāvests Voldemārs Frišenfelds (1902-1991). Pūcēs dzimis mācītājs Kārlis Krūmājs (1909-1999), kurš strādājis par mācītāju līdz 85 gadu vecumam. Dundagā dzimis baptistu mācītājs Valdis Landmanis (1906-1994, ASV), viņš darbojies arī Vīdālē un Dundagā par jaunatnes pulciņa priekšnieku. Dundagas muižas dārznieka dēls Kārlis Ditrihs Vērts (1747-1811) bijis mācītājs Baldonē, Vecaucē un Īlē. Ģibzdē dzimis teoloģijas doktors, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs (1870-1962).
Vēres
1 Dondangen, besungen im Jnbre 1721 vom Pastor Bankau. Žurnālā "Das Inland», 1855, 14.-16.
2 Laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", 1862, 21.
3 Dondangen, Ritterscbloss und Privatgut in Kurland. Dorpat, 1855.