4 LFK 1048, 26.
5 LFK 1960,7181.
6 LFK 1048,2.
7 LFK 981, 1158.
8 Ancītis V. Saknes un galotnes. Rīga, 1981, 135.-136. lpp.
9 LFK 350, 980.
10 Dorbe H. Uguns logā. Rīga, 1976.
11 Wischmann ]. Der unteutsche Opitz oder kurze Anleitung zur lettiscben Dichtkunst. 1697.
12 Bankovs J. Latviski svētdienas darbi. 1725.
13 Grivāns H. M. Avju gans no Jaunarājiem. Zviedrijā, 1980.
NO DUNDAGAS UZ ĢIBZDI
Kad 1938. gadā Jānis Jaunsudrabiņš Dundagā viesojās trīs dienas, toreizējā scšklasīgā pamatskolā teiktā uzruna sākās šādi: "Uz Dundagu es braucu ar sevišķu pacilātību un satraukumu. Jo Dundaga ir liels un skanīgs vārds. Acis uzmetuši Latvijas kartei mēs uzreiz jau viņu ieraugām, visaugstāk saslējušos pret ziemeļiem visā Kurzemē. Nav visā Kurzemē arī otra tik plaša pagasta, un nevienā nav tik daudz dabas dažādību kā šeit. Jūra, meži, kalni, avoti, steidzīgas upes [..)"' Taču šoreiz gribētos aicināt ne uz Dundagas pili, parku, baznīcu un citiem centra jaukumiem, bet gan izmest loku Dundagas pagasta rietumu pusē.
Dodoties ārā no Dundagas Talsu virzienā, pie tirdzniecības centram celtās ēkas (1982, arhit. J. Rauziņš) atskatīsimies pār labo plecu - uz kādreizējo šaursliežu dzelzceļa stacijas ēku, 30. gadu būvi. Stacijas apstādījumos aug gan kalnu kļava, gan parastais dižskābardis un pelēcīgā apse. Atis Freināts savā darbā "Grāmatnieki"2 raksta: "Mazais bānītis" gabalu aiz stacijas tur katru vakaru vēl reiz pietur, lai kādā dziļā grāvī ieņemtu ūdeni" [..]
Tieši uz kādreizējo sliežu vietas atrodas Dundagas baptistu baznīcas (1995, arhit. A. Lācis) ieeja. Te uzreiz jāprecizē, ka togad notika pirmais dievkalpojums, bet pilnīgi ēku pabeidza vēlāk. Dievnams kopā ar mācītāja dzīvokli un svētdienas skolas telpām uzcelts ar Zviedrijas Fjugestas draudzes palīdzību, piedaloties ari Kanādas un Anglijas ticīgajiem. Zviedru dāvāto jumtu ārzemju meistari uzlika triju dienu laikā.
0,5 km tālāk nogriežamies pa Popes ceļu. So vietu kādreiz sauc par "Pufaikciemu". Pa kreisi redzamajās Dzintaru mājās dzīvo Aina Pūliņa (1930), kura Eiropas meistarsacīkstēs senioriem Budapeštā 1990. gadā uzvarēja augstlēkšanā un ieguva otro vietu tāllēkšanā. Ceļa pretējā pusē "Bišu māja", tā celta ap 1925. gadu kā dravnieka dzīvojamā ēka, jo muižas laikos tuvumā atradusies barona bišu drava. Ēkas pirmajā stāvā no 1961. gada līdz jaunās ēkas iesvētīšanai atradās Dundagas baptistu draudzes dievnams.
Iepretī "Bišu mājai" pa kreisi taka ved Karātavu (Kar- tavu) kalnā. Te laba pastaigu vieta, kaut arī dzejnieks un Kubeles skolas pedagogs Fridrihs Mālberģis (1824-1907) dzejolī "Spoki Kāķu kalnā"3 piemin spokus, kas te spokojas līdz pirmajiem gaiļiem. Te esot nodurta kāda ļoti skaista meitene, pēc tam pakāries "junkuris". Kalna plakumā atrodas
"akmens galds" - teika4 stāsta, ka tas ir rūķīšu noburts latviešu virsaitis, kas noklausījies viņu sarunas. Cita teika5 min, kādai meitai ar bērnu par to pārgriezts vēders, izvilkts zarnas gals, piesiets pie koka, un pati meita dzīta kokam apkārt, līdz nomirusi. Tiktāl teikas, bet 1833. gadā kalnā izrakts galvaskauss, kas nodots Jelgavas muzejam. Tas bijis 18. gs. beigās sodītās Trī- nes galvaskauss, kuras galva pēc nociršanas ar lielu dzelzs naglu caurdurta no priekšas uz aizmuguri tā, ka naglas gals bijis redzams pie lielā aizmugures cauruma. Muzejā šo galvaskausu apskatījis vācu zinātnieks Rūdolfs Virhovs (1821-1902) un atzīmējis, ka šādi atradumi bijuši arī citur Baltijā un tie liecina par senu paradumu - pēc noziedznieka nāves viņa nocirstā galva tiek pienaglota baļķim un izlikta ļaužu iebiedēšanai. 19. gs. vidū kalnā bijuši lieli kartupeļu pagrabi.
Pa labi redzams Barona dīķis, to savulaik licis izrakt Dundagas barons. Arī tam sava teika par mazu baltu nosalušu kaziņu, kas runājusi cilvēka balsī un tad - "dīķī iekšā"6 . Tālāk no ceļa, aiz Galotnēm, Dīķsargi, kuru nosaukumam kādreiz bijusi atbilstoša nozīme, jo Pācē, barona dīķa sarga
ģimenē, dzimuši 1905. gada revolucionāri Kārlis Bālmanis (1862-1907) un Kristjānis Bālmanis (1887-1942).
Aiz meža, īsi pirms Sabdagu autobusa pieturas, pa kreisi varam iegriezties 150 m attālajos Sabdagu kapos, vienā no 17 pagasta kapsētām, kuru ietver akmens krāvuma žogs. Kapi plaši, nesaspiesti. Te ir 1805. un 1886. gadā darināti čuguna krusti, akmens krusts no 19. gs. beigām. Kapsētā apglabāts 1905. gada revolucionārs jumiķis Kārlis Einfclds (1869-1940) un Operetes teātra klarnetists Valters Licpkalns (1896-1980).
Aiz Kradiņmeža ir Medzeru autobusu pietura. Medzeru mājās dzimusi sava laika Talsu kultūras darbinieka, skolotāja, senvēstures pētnieka, ceļvežu autora Tica (Teodora) Dzin- tarkalna (1874-1937) māte Bille Cciģere (1847-?). Kas vēlas, var pameklēt mežā pa kreisi, puskilometru no ceļa, divus par metru augstākus dižakmeņus, kuru tilpums 10 un 14 m3 . Tie atrodas apmēram 200 m viens no otra, ļoti graudaini granīti. Bet vai zināt, kā cēlušies Dundagas apkārtnes akmeņi? Kā stāsta teika7 , vīri saveduši akmeņus un sākuši būvēt baznīcu, bet nepamanījuši, ka būvē virs Velna alas. Velns naktī pārnācis mājās, ieraudzījis uz savas alas iesākto būvi, nogāzis to zemē. Strādnieki otrā dienā domājuši, ka mūris sabrucis pats no sevis, un sākuši būvēt no jauna. Pēc trešās reizes Velns visus akmeņus izsvaidījis pa plašu apkārtni, viens pat trāpījis Lestenes baznīcas tornim.
Bet pa Dundagas mežiem klejojusi arī Skaidrīte Kaldti- pe. Dzejolī "Aicinājums" 8 viņa aicina:
Nevediet šoreiz mums grozus Ar vīnogu ķekariem ziliem, Cienastā brūklenes sniegsim, Kas smaržo pēc Dundagas siliem, /../
Turpinām iet pa Ģibzdes (Popes) ceļu. Kad tas pagriežas pa labi, tūlīt pa kreisi dodamies mežā pa stigu, starp 112. un 111. kvartāliem, kuras vienā pusē izcirtums. Stiga beidzas ar … Liepniekvalka smilšakmens atsegumiem. Te mazā valka malā ir apmēram 20 m garš, līdz 5 m augsts atsegums ar vairākām alu mutēm. Guntis Eniņš ar palīgiem 1988. gada rudenī tās papētīja, patīrīja - un Latvijai tika garākā dabīgi izveidojusies ala, visu tās eju kopgarums sasniedz 60 metrus. Šo dabas veidojumu sauc arī par Peldangas labirintu, taču šim mazajam valkani zināmi vairāki vārdi - Liepniekvalks (aiz stigas 300 m tālāk ir Liepnieku autobusu pietura), Glcitncrvalks, Zustreņu valks un Iridas valks. Pie šīm alām tika uzņemtas epizodes Gunāra Pieša mākslas filmai "Maija un Paija".