No Liepnieku autobusu pieturas 1,3 km tālāk Ģibzdes virzienā ir pagrieziens uz Priedaines mežniecības Lauksargu apgaitu. 14. gs. un agrāk lauksargi bija ordeņa algoti vietējie iedzīvotāji, to skaitā arī māju saimnieki, kam bija jāziņo par iebrukumiem, dažkārt arī profesionāli karavīri. Šāds mājvārds sastopams daudzos Latvijas pagastos. Lauksargu apgaitā, 154. kvartālā, reģistrēti senkapi.
Ja 100 m pirms Lauksargu pagrieziena pa stigu dodamies mežā pa kreisi, dzejnieka Jāņa Grota vārdiem dzejolī "Vasara Dundagas mežos" runājot9 :
Pa Dundagas lielajiem mežiem, Prom no draugiem un svešiem, Tikai zem saules un padebešiem /../
pēc diviem meža kvartāliem sākas samērā purvains apvidus, aiz tā nokļūstam pie meža ceļa. Paejot pa kreisi, pēc 200 m pamanīsim nelielu uzkalnu Jēkabkalnu, uz kura daudz laukakmeņu. Šeit bijusi sena darvas cepļa vieta, pēc nostāstiem, no hercoga Jēkaba laikiem. Rcndas mežos Kuldīgas rajonā vēl arvien atrodas no 19. gs. līdz 1927. gadam būvēto darvas cepļu paliekas. Jau 17. gs. hercogs Jēkabs noteicis, ka katrā domēnu iecirknī, kur lielāki meži, jābūt vismaz vienam zemniekam - darvas tecinātājam un ogļdeģim, kam gadā jānodod 5000 litru darvas.
Dziļāk mežā Vādzeres Anaži, kur dzimis ilggadējais Dundagas pagasta tiesas darbvedis Fricis īvnieks (1887-1954, Talsos), kurš atstājis rokrakstā izsmeļošu pagasta aprakstu.
Tālāk aiz Lauksargu pagrieziena Sumbru autobusu pietura. Blakus bijis Sumbru ciems (Sumbcre), kura iemītniekus 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Tur, bijušās Stiebru mājās, dzimis rakstnieks un žurnālists Eduards Bclars-Vaiņags (1911-1941). Dažos izdevumos viņa dzimšanas vieta kļūdaini tiek minēti Vilkrāģi, kur ģimene pārcēlās vēlāk.
1,8 km tālāk Ģibzde, kur pa labi no ceļa bijušās pusmuižas (par pusmuižu sauc saimniecisko centru bez kungu mitekļa) ēka, tūlīt aiz tās Mazlejas (1921-1922), kur dzimis teoloģijas doktors, profesors, ev. lut. baznīcas arhibīskaps (1932-1944) Teodors Grīnbergs (1870-1962, Eslingenā, Vācijā). Turpat blakus Peldangas upīte, 0,6 km tālāk ceļš sazarojas. Pa labi caur Puzi var nokļūt Popē, pa ceļam nākas šķērsot Raķupi, kuras aizaugušajos līčos pāri par 100 dižo- zolu. Pa kreisi, gar bijušo Ģibzdcs skolas ēku (1881), kur mācījies T. Grīnbergs un viņa brālis gleznotājs Jānis Grīnbergs (1877-1968), aiziet Valdemārpils ceļš.
Atgriežoties pie Liepnieku autobusu pieturas, griežamies pa kreisi, tuvumā ceļa malā redzams vecs ceļa stabs ar uzrakstu 15/18. 200 m tālāk pa kreisi nogriežas ceļš uz 2,3 km attālajām Mālēju mājām (1929), kur dzimis dzejnieks Arnolds Auziņš (1931). Kautrīgākie dzejas cienītāji gan jābrīdina, ka pirmās mājas, ko ieraudzīsiet, būs Jaunmālejas. Dzimšanas vieta ir istaba, kuras logs iznāk pa labi no durvīm. A. Auziņš uzrakstījis dzejoli "Dundagai", kuram mūziku komponējis Romualds Kalsons (2000. gadā arī Atis Frei- bergs). Šī dziesma kopš 1974. gada tiek dziedāta katrā skolas izlaiduma vakarā. 1965. gadā sacerēts arī dzejolis "Ģibzdei". Uz ZA no mājām dižozols 6,0 m apkārtmērā.
Bet ceļš tālāk aizved Labdzeres ciemā, kur no sešām mājām saglabājušās četras. J. Jaunsudrabiņš skaidro arī Labdzeres nosaukumu10 : "Kā daudzos pagastos, tā arī šeit ir bijuši novadi, kuros krietni dzerts… Saustere patiesībā nav nekas cits kā Saus- dzere, jo tur dzerts līdz galīgam sausumam. Līdzīgi vēl ciemu nosaukumi: Labdzere, Vādzere, Ildzere - kur dzerts labi, vāji vai ilgi. Vismaz tāds vietvārdu skaidrojums te pastāv".
J. Jaunsudrabiņš citē arī Sausteres dziesmu, jo, "Dinsberģa un Mālberģa ietekmēti, ar dzejošanu nodarbojušies zināmi un nezināmi dundadznicki". Šajā dziesmā iepīti māju vārdi rajonā, kas atrodas pie Talsu ceļa Kubeles skolas pagrieziena tuvumā, tā dziedama "jautros brīžos pēc kādas garīgas dziesmas meldiņa". Līdzīga dziesma zināma arī Labdzerē11 :
Mesters brauc pa Puniņ dārz, Auniņš ķer pie kažok bārd, Laustiķs brauc ar baltiem zirgiem Tēv tēv redelēm, Cēgam ir tāds saimniec Kas no rītiem nerunā. Brumfelds ved sav meitiņ Dundags krogā lecināt.
Šeit minēti māju vārdi, tikai Brumfelds ir uzvārds. Pa kreisi no ceļa redzami Dižcēģi, aiz tiem pļavas malā apmēram 800 m attālumā dravas priede ar dori. Pa labi - dziesmā minētie Mes- teri, Mazcēģi. Cēģu mājas kādreiz 110 barona rentējis E. Be- lara-Vaiņaga vectēvs, bet ieskaitīts dumpiniekos un no mājām padzīts.
500 m tālāk sākas mežs. Pa labi piemiņas akmens latviešu leģionāram, ko 1944. gadā nošāvuši vācieši. Dokumenti nav bijuši, bet uz somas rakstīts - Ozols no Tukuma. Stāsta, ka mežā te bijis bunkurs, kur dzīvojuši divi karavīri, arī otrs - A. Kalkans nošauts, bet līķis aizvests. Citā bunkurā dzīvojis ebreju pāris (Dundagā trīs koncentrācijas nometnēs bija izvietoti ap 5000 ebreju). Tālāk, dzejnieka Ērika Lejieša vārdiem dzejolī "Dzimtenes ceļos" runājot12 :
Sveic mani Dundagas meži, Pamalē blāvojot zili Ventiņu sveicienu atnes Sniegotie Kurzemes sili.
4,0 km tālāk krustojums ar Vigu-Pāces ceļu. Pa kreisi var nokļūt Kārklos (2,8 km), kur mežsarga ģimenē dzimis žurnālists Fricis Kārkluvalks (1867-1903, Rīgā), kas almanahā "Sēta, Daba, Pasaule" rakstījis par lībiešiem, publicējis daudz vērtīgu apcerējumu, parakstījies ar vairākiem pseidonīmiem, starp tiem arī Dundadznieks. Pie Kārklu mājām aug dravas priede 3,0 m apkārtmērā, tai vairāk māzeri.