Выбрать главу

No Liepnieku autobusu pieturas 1,3 km tālāk Ģibzdes vir­zienā ir pagrieziens uz Priedaines mežniecības Lauksargu apgaitu. 14. gs. un agrāk lauksargi bija ordeņa algoti vietējie iedzīvotāji, to skaitā arī māju saimnieki, kam bija jāziņo par iebrukumiem, dažkārt arī profesionāli karavīri. Šāds mājvārds sastopams daudzos Latvijas pagastos. Lauksargu apgaitā, 154. kvartālā, reģistrēti senkapi.

Ja 100 m pirms Lauksargu pagrieziena pa stigu dodamies mežā pa kreisi, dzejnieka Jāņa Grota vārdiem dzejolī "Vasara Dundagas mežos" runājot9 :

Pa Dundagas lielajiem mežiem, Prom no draugiem un svešiem, Tikai zem saules un padebešiem /../

pēc diviem meža kvartāliem sākas samērā purvains apvidus, aiz tā nokļūstam pie meža ceļa. Paejot pa kreisi, pēc 200 m pamanīsim nelielu uzkalnu Jēkabkalnu, uz kura daudz lauk­akmeņu. Šeit bijusi sena darvas cepļa vieta, pēc nostāstiem, no hercoga Jēkaba laikiem. Rcndas mežos Kuldīgas rajonā vēl arvien atrodas no 19. gs. līdz 1927. gadam būvēto dar­vas cepļu paliekas. Jau 17. gs. hercogs Jēkabs noteicis, ka katrā domēnu iecirknī, kur lielāki meži, jābūt vismaz vienam zemniekam - darvas tecinātājam un ogļdeģim, kam gadā jā­nodod 5000 litru darvas.

Dziļāk mežā Vādzeres Anaži, kur dzimis ilggadējais Dun­dagas pagasta tiesas darbvedis Fricis īvnieks (1887-1954, Talsos), kurš atstājis rokrakstā izsmeļošu pagasta aprakstu.

Tālāk aiz Lauksargu pagrieziena Sumbru autobusu pie­tura. Blakus bijis Sumbru ciems (Sumbcre), kura iemītnie­kus 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Tur, bijušās Stiebru mā­jās, dzimis rakstnieks un žurnālists Eduards Bclars-Vaiņags (1911-1941). Dažos izdevumos viņa dzimšanas vieta kļū­daini tiek minēti Vilkrāģi, kur ģimene pārcēlās vēlāk.

1,8 km tālāk Ģibzde, kur pa labi no ceļa bijušās pusmui­žas (par pusmuižu sauc saimniecisko centru bez kungu mi­tekļa) ēka, tūlīt aiz tās Mazlejas (1921-1922), kur dzimis teoloģijas doktors, profesors, ev. lut. baznīcas arhibīskaps (1932-1944) Teodors Grīnbergs (1870-1962, Eslingenā, Vācijā). Turpat blakus Peldangas upīte, 0,6 km tālāk ceļš sazarojas. Pa labi caur Puzi var nokļūt Popē, pa ceļam nākas šķērsot Raķupi, kuras aizaugušajos līčos pāri par 100 dižo- zolu. Pa kreisi, gar bijušo Ģibzdcs skolas ēku (1881), kur mācījies T. Grīnbergs un viņa brālis gleznotājs Jānis Grīn­bergs (1877-1968), aiziet Valdemārpils ceļš.

Atgriežoties pie Liepnieku autobusu pieturas, griežamies pa kreisi, tuvumā ceļa malā redzams vecs ceļa stabs ar uzrak­stu 15/18. 200 m tālāk pa kreisi nogriežas ceļš uz 2,3 km attālajām Mālēju mājām (1929), kur dzimis dzejnieks Ar­nolds Auziņš (1931). Kautrīgākie dzejas cienītāji gan jābrī­dina, ka pirmās mājas, ko ieraudzīsiet, būs Jaunmālejas. Dzim­šanas vieta ir istaba, kuras logs iznāk pa labi no durvīm. A. Auziņš uzrakstījis dzejoli "Dundagai", kuram mūziku komponējis Romualds Kalsons (2000. gadā arī Atis Frei- bergs). Šī dziesma kopš 1974. gada tiek dziedāta katrā sko­las izlaiduma vakarā. 1965. gadā sacerēts arī dzejolis "Ģibzdei". Uz ZA no mājām dižozols 6,0 m apkārtmērā.

Bet ceļš tālāk aizved Labdzeres ciemā, kur no sešām mā­jām saglabājušās četras. J. Jaunsudrabiņš skaidro arī Labdzeres nosaukumu10 : "Kā daudzos pagastos, tā arī šeit ir bijuši novadi, kuros krietni dzerts… Saustere patiesībā nav nekas cits kā Saus- dzere, jo tur dzerts līdz galīgam sausumam. Līdzīgi vēl ciemu nosaukumi: Labdzere, Vādzere, Ildzere - kur dzerts labi, vāji vai ilgi. Vismaz tāds vietvārdu skaidrojums te pastāv".

J. Jaunsudrabiņš citē arī Sausteres dziesmu, jo, "Dinsberģa un Mālberģa ietekmēti, ar dzejošanu nodarbojušies zināmi un nezināmi dundadznicki". Šajā dziesmā iepīti māju vārdi rajonā, kas atrodas pie Talsu ceļa Kubeles skolas pagrieziena tuvumā, tā dziedama "jautros brīžos pēc kādas garīgas dziesmas meldiņa". Līdzīga dziesma zināma arī Labdzerē11 :

Mesters brauc pa Puniņ dārz, Auniņš ķer pie kažok bārd, Laustiķs brauc ar baltiem zirgiem Tēv tēv redelēm, Cēgam ir tāds saimniec Kas no rītiem nerunā. Brumfelds ved sav meitiņ Dundags krogā lecināt.

Šeit minēti māju vārdi, tikai Brumfelds ir uzvārds. Pa kreisi no ceļa redzami Dižcēģi, aiz tiem pļavas malā apmēram 800 m attālumā dravas priede ar dori. Pa labi - dziesmā minētie Mes- teri, Mazcēģi. Cēģu mājas kādreiz 110 barona rentējis E. Be- lara-Vaiņaga vectēvs, bet ieskaitīts dumpiniekos un no mā­jām padzīts.

500 m tālāk sākas mežs. Pa labi piemiņas akmens latviešu leģionāram, ko 1944. gadā nošāvuši vācieši. Dokumenti nav bi­juši, bet uz somas rakstīts - Ozols no Tukuma. Stāsta, ka mežā te bijis bunkurs, kur dzīvojuši divi karavīri, arī otrs - A. Kalkans nošauts, bet līķis aizvests. Citā bunkurā dzīvojis ebreju pāris (Dundagā trīs koncentrācijas nometnēs bija izvietoti ap 5000 ebreju). Tālāk, dzejnieka Ērika Lejieša vārdiem dzejolī "Dzim­tenes ceļos" runājot12 :

Sveic mani Dundagas meži, Pamalē blāvojot zili Ventiņu sveicienu atnes Sniegotie Kurzemes sili.

4,0 km tālāk krustojums ar Vigu-Pāces ceļu. Pa kreisi var nokļūt Kārklos (2,8 km), kur mežsarga ģimenē dzimis žurnālists Fricis Kārkluvalks (1867-1903, Rīgā), kas alma­nahā "Sēta, Daba, Pasaule" rakstījis par lībiešiem, publicē­jis daudz vērtīgu apcerējumu, parakstījies ar vairākiem psei­donīmiem, starp tiem arī Dundadznieks. Pie Kārklu mājām aug dravas priede 3,0 m apkārtmērā, tai vairāk māzeri.