Netālu no Saldus ceļa dižozols 5,3 m apkārtmērā, saukts par Mīlestības ozolu. Pie tā brauc jaunlaulātie ne tikai svinīgajā dienā, bet arī pēc laika "atskaitīties". Parkā ir arī speciāli izveidota Mīlestības sala, caur kuru nonākam pie Medību torņa (1890), kas celts no šūnakmens, ko esot ieguvuši pie Ama- tas upes. Dīvaini, šūnakmeni taču varēja atrast daudz tuvāk - tepat Kurzemē pie Imulas. Medību tornī medniekiem esot pasniegtas pusdienas. Upīte no Mīlestības salas līdz kādreizējām slūžām bijusi izklā-
Turpinot ceļu pa mežaparku, nokļūstam pie apaļa gluda akmens, kas atrodas blakus platlapu liepai. Vēl tālāk lapenes atliekas. Tur kādreiz atradies Fridriha Mēdema krūšutēls, ko 1915. gadā sadauzījuši vācu kareivji. Stāsta, ka tur kādreiz bijusi aprakta arī nauda.
Pie bijušā deju laukuma, kas 1933. gadā šim nolūkam piešķirts Remtes aizsargu organizācijai, aug pamatīgs ozols. Savulaik cieši kopā sastādot vairākas egles, veidota īpatna daudz- žuburaina egle. Pie Remtes 1945. gadā notika pēdējā, sestā, Kurzemes lielkauja. Remtē atradās leģiona 19. divīzijas štābs un liktenīgā kārtā viņiem iznāca cīnīties pret Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpusu. Latviešu daļas abās karojošās pusēs cieta lielus zaudējumus. Padomju karaspēks aktīvu darbību pārtrauca 1945. g. 3. aprīlī. Šeit, pie deju laukuma, atradās 70 latviešu leģionāru atdusas vieta, taču pēdējā laikā mirstīgās atliekas pārapbedītas Lestenes brāļu kapos. Šajā, parka tālākajā daļā, bijuši arī akmens stabi ar uzrakstiem "1201", "1237" un akmens soli. Tuvumā ar akmens krāvumiem bijušas iezīmētas Mēdema kalpu un mīļāko zirgu kapavietas. Bet Mēdemu dzimtas apbedījumus parkā nemeklēsim, tic atrodas netālu no Remtes luterāņu baznīcas (1780) un arī paspējuši "apaugt" teikām. Sarkanarmiešu 1945. gada 10. maijā, laikam uzvaras eiforijā, nodedzinātajai un tagad atjaunotajai baznīcai tēlniece Arta Dumpe dāvājusi altāra skulptūru "Labais gans" (1999).
Gar parku iet ceļš uz Jaunpili, tā malā Smukas, kas saistītas ar rakstnieka J. Jaunsudrabiņa jaunības gadiem un tēlnieces A. Dumpes bērnību.
Vēres
1 LFK 1965, 1482.
2 LFK 1660, 1579.
3 LFK1965, 1480.
4 LFK 1965, 1614.
5 LFK 1689, 5275.
ASPAZIJAS LAUKUMS AUCĒ
Pilsētā, kas katru gadu 4. martā svin savu vārdadienu, galvenā iela nosaukta Raiņa vārdā. Varbūt tāpēc, ka pilsētas tiesības 1929. gadā tai piešķirtas tieši Raiņa dzimšanas dienā, līdz 1929. gadam tā gan bija Lielā iela, vienu laiku pat Fridriha iela (nosaukta barona Mēdema vārdā). Arī pati pirmā celtne Aucē atrodas Raiņa ielā 29, kur kopš 1897. gada atrodas aptieka (dibināta gan jau 1884. gadā, kad tā atradās Vecauces muižas doktorāta telpās).
Ja Raiņa ielas nosaukumam zināms pamatojums, tad kā radies Aspazijas laukums, kas šai ielai piekļaujas? Tas sākotnēji bijis Tirgus laukums, tad piemērots jaunam laika periodam pilsētas vēsturē kā Pionieru laukums. Varbūt tiešām izdomāts kā Rainim piemērotākais?
Tirgus vairs šeit neatrodas, tas iemitinājies pāri ielai Raiņa ielas 5/7 namā, tātad nokļuvis zem jumta (tiešā nozīmē). Pilsētiņa nav liela, senāk pietika, ka tas darbojās tikai otrdienās un
piektdienās. Pārējās dienās laukumā mazgāja automašīnas. Laukuma vidū bija apaļš paviljons ar kolonnām (redzams 20. gadu attēlos), pie kura ūdens pievads. Sākumā bijis kā tirgus paviljons, vēlāk tur tirgotas avīzes. Dažas reizes gadā laukumā viesojies cirks, gadījušies pat divi reizē. Paviljons kopā ar tualetes ēku esot nojaukts 2. pasaules kara laikā, vēl 1940. gadā pie tā teiktas runas. Kara gados pusi laukuma aizņēmusi karagūstek- ņu nometne, pēc kara - padomju karavīru brāļu kapi. Kā pirmo apglabājuši karavīru, kas mēģinājis izvarot aptiekas darbinieci, kurai izdevies iedarbināt viņa rokas granātu un abi aizgājuši bojā. Uz karavīra kapa, protams, bijis uzraksts "Kritis par Dzimteni". Vēlāk brāļu kapus pārcēla pie Albrekšu kapiem, tur tagad 3778 apbedījumi ar V. Rapiķa veidoto pieminekli.
Kad radies pašreizējais avīžu kiosks, to man neizdevās uzzināt, cilvēki atceras tikai to, ka 1952. gada vasarā tad jau izveidotajā parkā vasaras praksē studenti paņēmuši centneru smago lauvas skulptūru un uzcēluši uz kioska jumta. Laukumā bijis arī Staļina piemineklis, kas tagad esot meklējams tuvējā purva dziļumos, zēna un meitenes ģipša figūras ar pionieru kaklautiem, katrs savā parka stūrī. Kiosks remontēts 2000. gadā, lai iespējami mazāk atšķirtos no bijušā, parks ari tiek rekonstruēts.
Kā te izskatījies senāk, nemaz nav grūti uzzināt. No pīkst. 10 līdz 22 var ieiet kafejnīcā "Smidta nams" Miera ielā 25, un apskatīt senas fotogrāfijas ar aprakstiem. Pirms vai pēc apskates var ari nobaudīt "Smidta karbonādi" vai "dārzeņu karbonādi". Fotogrāfijā kafejnīcas vietā redzams otrās šķiras restorāns, Cielava apavu darbnīca un Bušmaņa ceptuve-veikals. It kā vēl senāk šeit bijis Ješu krogs. No senā uzraksta paliekām var saprast, ka ēkai ir bijis kāds sakars ar zārkiem. Kafejnīcas otrajā stāvā agrāk bijusi sarīkojumu zāle.
Iepretī Smidta namam Aspazijas laukumā 9 bijušā Auces pilsētas Namsaimnieku biedrības priekšsēdētāja Hehta nams, celts 20. gs. 20. gadu beigās, bet 70. gadu sākumā tam uzcelts vēl trešais stāvs. Augusta Hehta (1893-1936) kabinetā šajā namā stāvējis biedrības zīda karogs, gaiši zils ar mājas attēlu vidū.