Viņš bijis profesionāls cīkstonis grieķu-romiešu cīņā; apglabāts Sniķerkalna kapos.
Ēka Aspazijas laukumā 10 saistīta ar aktrises Veras Griba- čas bērnību. Sen jau aizmūrētas durvis pirmajā stāvā pa labi uz bijušo frizētavu - vienu no 8 Auces frizētavām. Tur strādāja labs un dārgs meistars - Veras tēvs, kurš savu salonu iekārtojis 1922. gadā. Bērnībā viņa mazgājusi baltās linu salvetes, kuras bija vajadzīgas bārdas skūšanai. Tad viņa sapņoja dzīvē kļūt par veļas mazgātāju, varētu būt arī sētniece - paticis tai palīdzēt. Ja nu tas nesanāk, nekas nebūtu pretī arī studēt - par saldējuma pārdevēju. Ēkā (1894) Aspazijas laukumā 5 tagad atrodas Silvas Bronušas frizētava salons "Aspazija", kas vairākkārt ieguvusi pirmo vietu Latvijas konkursā.
Veikala Fortūna vietā tagad grūti iedomāties kādreizējo astoņgadīgās skolas ēku.
Latgale un Augšzeme
RIKAVA
Rikava atrodas Rēzeknes rajonā. Nosaukums viegli sajaucams ar Bikavu (Bvkova- latgaliešu izloksnē), kas ir agrākais Gaigalavas pagasta nosaukums. Latvijas valsts pastāvēšanas sākuma posmā vietvārdus centās latviskot, tā radās Gaigalavas vārds, kas varētu būt bijis pat kāds šīs vietas senāks nosaukums. Tāpat Rikavu iespējams sajaukt ar Preiļu rajona Bikovu, Šķilbēnu pagastā savukārt atrodas Rekava. Runā, ka Rjkavas īpašniekam Rikām ar Rekavu varētu būt bijušas kādas īpašuma attiecības. Rekavā ir 32 km gara upīte, vārdā Rika.
Visā Latvijā pazīst ansambli "Rikava", ko jau 1954. gadā nodibināja folklorists Dr. Jānis Rozenbcrgs, kas savdabīgajos llikavas ļaudīs saklausīja bagātu folkloras materiāla avotu. Ansambli tālāk pašaizliedzīgi pilnveidoja skolotāja Tekla Tcicā- ne. Šis ansamblis nav vienkāršs folkloras ansamblis, jo neaprobežojās ar dziedāšanu vien, bet jau no 1958. gada veidoja arī vietējo ļaužu dzīves etnogrāfiskus uzvedumus. Jāpiemin arī ilggadējais ansambļa dalībnieks Antons Plots, kas ansambļa, skolas, baznīcas un citus vietējos notikumus iemūžina fotogrāfijās un filmiņās. Viņš dzīvo Rikavas Kalvu Mogonu (Magoņu) kalnā savā sētā, kuru varam uzskatīt par saglabājamu etnogrāfisku Latgales sētu. Ansamblī piedalījusies ari dziesmu un teiku teicēja Fransuse Pekele (1886-1978).
Vecrikavā saimniekoja polis Riks. Nav īsti skaidrs, vai viņš uzvārdu pārņēmis no apdzīvotās vietas nosaukuma, vai Rikava savu nosaukumu guvusi no kunga uzvārda. Mēdz būt gan tā, gan otrādi. Ir ziņas, ka kādreiz Rikavu sauca par Baltiņu. Viļānu muižas īpašnieks Feliciāns Riks 1832. gadā, kad cara valdība
klosteri Viļānos slēdza, pārcēlās uz šejieni, vietu, kas jau 1731. gadā bija atpirkta no Ja- novska, uzcēla pagaidu muižu un 1870. gadā sāka celt ari jauno muižu - Rikavu.
1875. gadā pabeigtā pils ir sarkanu ķieģeļu divstāvu ēka ar grezni veidotu parādes fasādi un trīsstāvu ncogotiskas formas centrālo zelmini. Sākotnēji trešajā stāvā atradās vasaras dārzs. Tūlīt aiz parādes durvīm, pie kurām ved zirgu uzbrauktuve, ieejam palielā gaitenī, no kura uz otro stāvu ved parādes kāpnes ar virpotām koka koloniņām. Stāsta1 ka pilnmēness naktīs baronese Rika pieceļoties no kapličas un ejot augšā pa kāpnēm uz savu guļamistabu. Otras, t. s. ķēķa kāpnes, uz otro stāvu ir vienlaidus kāpnes, bez pagrieziena to vidusdaļā. Greznā "spoguļu" zāle saglabājusies tikai atmiņās. 1. pasaules kara laikā zālē bija stallis, 1944. gadā pilī bija vācu hospitālis. Apsildāmajos pagrabos sākotnēji dzīvojuši kalpotāji.
1926. gadā Riks ēku atdāvināja mežniecībai, bet 1927. gadā uz pili tika pārcelta 1914. gadā dibinātā Rikavas
pamatskola (sākotnēji atradusies Casnovkā, tad Jaunrikavas Žagai nes), kas 1927. gadā pārorganizēta par sešklasīgu skolu. Tad tika pārmainīts ēkas plānojums. 1968. gadā skolai uzcelta piebūve no silikātķieģeļiem. Nevienai citai Rēzeknes rajona skolai, kā tikai Rikavā, uz jumta nedzīvo stārķi, bet citur Latvijā gan redzēts.
Saglabājies viens muižas vārtu stabs (droši vien citādi mūslaiku transportam bijis par šauru), otrpus piebraucamajam ceļam atrodas bijusī pagaidu dzīvojamā ēka (19. gs. sākums). Tai iepretī bij. muižas kalpu māja, kas izmantota arī malkas glabāšanai (tagad zēnu darbmācības kabineti). No muižas apbūves saglabājies mūra stallis-kūts un pārvaldnieka māja. Ne miņas vairs no apaļās koka klēts dārza malā ābolu uzglabāšanai. 2003. gadā pie pils atklāts Sv. Trīsvienības krusts (autors R. Dančs).
Starp pili un Livžankas upi, ko vietējie parasti sauca Lyu- zeņa, bijis rožu laukums, kuram apkārt celiņš. Tur, gaidīdams braucējus, kučieris parasti izvingrinājis zirgam kājas, jo labi barots zirgs jau nevar mierā nostāvēt2 .
Interesanti, ka 1925. gadā, kad Rikava ietilpa Viļānu pagastā, 63,9% pagasta iedzīvotāju bija katoli, bet luterāņi tikai 0,1%. Vēlāk Rikavā reģistrēti arī 6 Mozus ticīgie.
Rjkavas Romas katoļu Dieva apredzības baznīca veltīta dievišķās providences gādībai. Pirmā baznīca te celta 18. gs. otrajā pusē, tā bija Sv. Lavrentija kapela, kas atradās Viļānu-Bika- vas ceļa malā. Pašreizējā baznīca ir vienjoma ēka, kas celta no tuvējās Uguļovas māla ķieģeļiem 1829. gadā, Antonija Rika laikā (viņam baznīcas iekštelpās veltīta piemiņas plāksne altāra labajā pusē). Tās galvenajā fasādē katrā pusē divi pilastri, starp kuriem barokālas nišas, virs dzegas klasicisma frontons, virs kura neliels četrstūrains tornītis.
Baznīcas iekštelpās gar altāra un sānu sienām pilastri. Logus ietver pusloka arkas, virs tiem urnas motīvs reljefa atveidojumā. Altāra rctablu veido divas kolonnas ar dorisko kapiteli, kas balsta uz priekšu izvirzītu frizi un dzegu. Lielajā altārī Dievmātes glezna. Prezbiteriju atdala no čuguna lieta balustrāde. Kreisajā sānu altārī glezna "Kristus parādīšanās Marijai Magdalēnai" -