Palikdams sev uzticīgs, Velss galvenokārt interesējās par zinātnes un kultūras stāvokli Padomju Krievijā. Viņš ar dziļu apbrīnu piemin savu veco draugu Gorkiju, kas meties kultūras cīņā, stāsta par Zinātnieku namu, kur Pavlovs sevišķi grūtos apstākļos risina augstākās nervu sistēmas problēmas. Velsam par brīnumu, skolās notiek mācības, teātros — izrādes. Velss beidzot satiekas ar Ļeņinu, kas viņu pārsteidz ar saviem drosmīgajiem sapņiem, savu vienkāršību un cilvēcīgumu. Velsu nepārliecina, taču sajūsmina Ļeņina valsts elektrifikācijas plāns un viņa ticība Krievijas nākotnes varenajām perspektīvām.
Ar visu savu cieņu pret jauno sociālistisko republiku Velss tomēr apgalvo, ka rietumu pasaulei revolūcija nav piemērojama, to var glābt vienīgi reformu ceļš. Izglītot cilvēku, pareizi mācot vēsturi, — šī ir viena no Velsa mīļākajām idejām; viņš arī pats mēģina pāraudzināt cilvēku, rakstīdams grāmatas par pasaules vēsturi. 1920. gadā viņš Gorkija dzīvokli raksta, ka īsts miers un internacionālisms lielā mērā atkarīgi no šādas Izglītības.
Taču, šķiet, mūža beigās Velss pats šaubījies, vai viņam bijusi taisnība. Stāstā «Zaudētais mantojums» Velss dzēlīgi izsmej vecu savādnieku, kas visu mūžu rakstījis, lai mācītu cilvēkus, lai cīnītos pret «karu un valodām par karu, un… sociālisma maldiem, un savtīgu kapitālu…», bet neviens nelasa viņa grāmatas, un viņš nomirst, apzinādamies, ka dzīvojis veltigi.
Divdesmito gadu beigās un trīsdesmitajos gados, kad Eiropai uzbrūk fašisms, viss Velsa literārais darbs veltīts cīņai pret šīm briesmām. Balss, kas romānā «Neredzamais cilvēks» brīdina no rupja spēka, no' «terora valsts», vēl skaidrāk un zīmīgāk skan romānā «Misters Bletsvertijs Rempola salā». Romāns uzrakstīts 1928. gadā, kad šāds terors jau valdīja Eiropā. Interesanti, ka te Velss atkal pievēršas fantastikai kā kritikas metodei — tāpat kā antifašistiskajā stāstā «Dzelžotje».
1934. gadā viņš apmeklē Padomju Savienību otru reizi, redz pārmaiņas, kas dziļi ietekmē viņu, redz, ka Ļeņina lielais sapnis pakāpeniski kļūst īstenība.
Trīsdesmito gadu beigās Velss ir viens no aktīvākajiem un drosmīgākajiem angļu inteliģentiem, kas atklāti protestē pret rietumvalstu valdību noziedzīgo neiejaukšanās politiku, kas īstenībā ir izdabāšana fašismam.
Kad sākas otrais pasaules karš, Velss jau ir labi gados. Tomēr pat tad, 75 gadu vecumā, viņš spēj pārvērtēt savu nostāju. Referātā, kas nolasīts 1941. gada 27. septembri Britu Zinātnes Veicināšanas biedrības sasauktajā konferencē, Velss vēršas ne tikai pret hitle- rismu, bet ari pret rietumu pasaules «irstošo, novecojušo sociālo un politisko kārtību». «Mums, garīga darba strādniekiem, jāizlemj,» viņš raksta, «vai būsim līdzīgi grieķu vergiem un darīsim, ko pavēlēs mūsu kungi, gangsteri un peļņas rausēji, vai ieņemsim savu likumīgo vietu kā pasaules kungi un kalpi!»
1945. gada maijā, īsi pirms nāves, Velss raksta avīzei Daily Worker, paziņodams savu lēmumu gaidāmajās vēlēšanās «aktīvi •atbalstīt atdzimstošo komunistisko partiju un nodot savu balsi tās labā».
Herberts Velss ar saviem zinātniski fantastiskajiem sacerējumiem uztvēris zinātnes attīstības nākotnes virzienu. Daudz kas no viņa sapņiem ir īstenojies, kļuvis daļa no mūsu dzīves.
Velsa sacerējumi vēl arvien modina interesi par pasauli, rosina domu, iesilda mūs līdzcietībā pret cilvēkiem, liek kopā ar autoru raizēties par cilvēces nākotni, vērsties pret stingumu, aizspriedumiem un reakciju.
T. Zālīte
SATURS
NEREDZAMAIS CILVĒKS I. Dīvainā svešinieka ierašanās ….
II. Mistera Tedija Henfrija pirmie iespaidi .
III. Tūkstoš un viena pudele ……
IV. Mistera Kasa saruna ar svešinieku . .
V. Zādzība mācītāja mājā …………………………..
VI. Mēbeles kļūst trakas .«„,,..«
VII. Svešinieku atmasko . ……………………………….
VIII. Ceļā ………………………………………………………
IX. Misters Tomass Marvels…………………………..
X. Misters Marvels dodas uz Aipingu . ,
XI. Viesnīcā «Pie četrjūga» …………………………..
XII. Neredzamais cilvēks zaudē pacietību . .
XIII. Misters Marvels grib tikt vaļā . . . ,
XIV. Stouvas ostā……………………………………… .
XV. Bēglis …………………………………………………….
XVI. «Pie jautrajiem sportistiem»……………………..
XVII. Doktora Kempa viesis………………………….. .
XVIII. Neredzamais cilvēks guļ…………………………….
XIX. Galvenie principi …………………………………….
XX. Pētnieka dzīvoklī ………
XXI. Oksfordstrītā ………..
XXII. Universālveikalā ……………………………………..
XXIII. Kādā šķērsieliņā . …………………………………..
XXIV. Neizdevies nodoms………………………………….
XXV. Neredzamo cilvēku vajā . . . . •
XXVI. Vikstīda nogalināšana…………………………. .
XXVII. Kempa māja ielenktai ……………………………..
XXVIII. Vajātāju vajā ……… «
Epilogs . … »….
Herberts Džordžs Velss (1866—1946) T. Zālite .
H. Velss LAIKA MAŠĪNA
Redaktore I. Kalnciema Maksi, redaktors V. Setkovs Tehn. redaktors J. Čakšs Korektore V. Frldrihsone Nodota salikšanai 1962. g. 12. decembri. Parakstīta iespiešanai 1963. g. 25. janvāri. Papīra Formāts 84X108«/S J. 11,5 fiz. Iespiedi.; 18,86 uzsk. iespiedi.; 19,79 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Maksā 69 kap. Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 16212-J1485. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 3. tipogrāfijā Rīgā, Ļeņina iela 137/139. Pašūt. Nr. 966. A (Angļu)
THE TIME MACHINE and
THE ISLAND OF DOCTOR MOREAU by H. G. W e 11 s
Leipzig Bernhard Tauchnitz THE INVISIBLE MAN by H. G. W e II s Leipzig, Bernhard Tauchnitz
Г. Д ж. Уэллс Машина времени. Остров доктора Моро. Человек-невидимка.
Латвийское государственное издательство
На латышском языке
[1] pret visu pasauli. tulk.