— Es patiešām esmu Ostrovs, ser, bet baidos, ka jūs mani pazīstat labāk, nekā es jūs.
— Piedod. Nevar jau gaidīt, lai tu mani uzreiz pazītu ar manu īsto seju. Kad pēdējo reizi mani redzēji, tu domāji, ka esmu briesmonis vārdā Krajs, bet pirms tam pazini mani kā Vasjku Huļu.
— Vasjka — nevar būt! Kā, es ticu, ticu, protams. — Viņa balss pieklusa līdz čukstam. — Es ceru, ka tagad jūs pieņemsiet, lai gan ar nelielu nokavēšanos manu atvainošanos. Es nekad nejutos labi, palīdzot Krajam jūs noķert. Lai gan pēc tam pusotru dienu atrados bezsamaņā, tik un tā biju laimīgs, kad jūs aizbēgāt. Es zināju, ka esat spiegs un tā tālāk, taču…
— Nevajag vairāk runāt. Jautājums ir izsmelts. Es labprātāk domāju par tevi kā par pudeles brāli un kompanjonu.
— Ļoti jauki. Vai parādīsiet man godu, paspiežot roku?
Mēs apmainījāmies rokasspiedieniem un es ar interesi viņā paskatījos.
— Tu esi izmainījies uz labo pusi: pieņēmies svarā, noslīpējis manieres.
— Atmetu dzeršanu, tagad nākas ievērot diētu, un man vairs nav jāuztraucas par lidojumiem tajos pretīgajos kosmosa kuģos! Manos senčos vienmēr bijuši viesnīcu kalpotāji, ģimenes tradīcijas un viss pārējais. Kamēr mani neķēra iesaukums. Patīkami atgriezties darbā, kuru pazīsti, pie kam arī labā amatā. Tagad ir kvalificētu viesnīcas darbinieku deficīts. Parakstieties, lūk, šeit.
Viņš pasniedza man pildspalvu un turpināja tajā pašā neitrālajā tonī, vienīgi krietni klusāk.
— Ceru, ka jūs piedosiet manus vārdus, bet situācija ir ārkārtēja, tādēļ neleciet gaisā un neatskatieties. Bet šeit kopš brīža, kad mēs atvērāmies, ir apstājies viens cilvēks no Kraja ļaudīm, kā es uzskatu, un viņš ir iebiedējis visus manus kalpotājus. Līdz šai minūtei nezināju, kas viņam vajadzīgs. Bet tagad uzskatu, ka viņš medī jūs, un ļoti ceru, ka esat apbruņots. Viņš nāk šurp no labās puses, aizmugurē. Ģērbts tumši violetā uzvalkā un dzeltenā platmalē ar svītriņām.
Man bija atvaļinājums un pirmo reizi daudzu gadu laikā biju neapbruņots. Domās nozvērējos, ka tas ir pēdējo reizi. Pēc tam atcerējos par Anželu un ieraudzīju, ka viņa atkal noliekusies pār roboratiņiem.
— Negribu tevi traucēt, dārgā, — es ierunājos, sajuzdams, kā pa ādu tekalē skudriņas, — bet no aizmugures mums tuvojas slepkava. Vai tu nevarētu ko iesākt un, ja iespējams, atstāt viņu dzīvu?
— Cik jauki, ka tu lūdz! — viņa iesmējās, paplikšķinājusi pa autiņu kaudzi ratiņos.
Es pakāpos atpakaļ pie reģistrācijas galda, vērodams viņu: apburoša, smaidoša, atslābinājusies, pieglauž savus blondos matus.
Turklāt viņa arī nesteidzas. Pavēru jau muti, lai atgādinātu šo faktu, kad viņas roka strauji šāvās lejup. Aizmugurē atskanēja kauciens un pieliecies pagriezos atpakaļ.
Tumši violetajā uzvalkā tērptais pazaudēja ne vien savu platmali, bet arī pistoli, kas tagad mētājās uz grīdas. Viņš ar nevarīgu skrāpējošu kustību stiepās pēc plecā iedurtā naža. Anžela pieleca klāt un, iegāzusi pa kaklu, noguldīja viņu zemē.
— Neko teikt, planēta atpūtai, — viņa nospraustajās, bet es gan zināju, ka viņa izklaidējas.
— Par to tu, mans prieks, saņemsi medaļu. Korpuss parūpēsies par šo puisi un, man šķiet, viņi izspiedīs no tā informāciju par pelēko ilvēku dzimto planētu, kas mums lieti noderēs.
Es atkal pievērsos Ostrovam.
— Pateicos jums par manas dzīvības izglābšanu.
— Es vienmēr esmu uzskatījis, ka rēķinā ietilpst arī sīki pakalpojumi. Vai tagad drīkstu pavadīt jūs uz numuru?
— Turklāt drīkst arī iedzert Tu taču iedzersi at mums kādu glā/īti. vai ne?
— Nu, vienīgi šoreiz. Un jāsaka, ka jums ir ļoti paveicies ar tik talantīgu, kā jau arī jūs pats, sievu.
— Šīs laulības bija sacensība noziedzībā, un varbūt es tev kādreiz par to pastāstīšu.
Maigi paskatījos uz Anželu, kura rūpīgi tīrīja nazi pret samaņu zaudējušā kreklu, bet pēc tam noslēpa to starp autiņiem. Biju pārliecināts, ka, bērniem izaugot, tie spēs pienācīgi novērtēt mātes talantus.
Anžela bija māte, kādu vajadzētu ikvienam zēnam.
SATURS
NERŪSĒJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKA………………………. 3
NERŪSĒJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKAS ATRIEBĪBA. 121
Harijs Harisons Nerūsējošā tērauda žurka
Mākslinieks — Andris Nikolajevs Kompjūtermaketēšana — Viktors Adamovičs
Formāts 60x84/16. izdevniecība «Gulbis» Ltd, LV-1001. Rīgā, a.k. 428. Reģistrācijas apliecība Nr. 2-0793 Iespiests tipogrāfijā «Lapa», LV-4201, Valmierā. A.Upiša ielā 7. Līgumcena Pasut. Nr.