Es alku darbības. Un ļoti baidījos, ka neizdaru kļūdu. Sīkulis Pepe izrādījās arī nežēlīgs slepkava. Ja kaut ko ievajagas, viņš vienkārši pienāk un paņem to, sagraujot visu savā ceļā. Vēl ļoti daudziem cilvēkiem nāksies iet bojā, un mans uzdevums bija šo skaitli padarīt pēc iespējas mazāku.
Pēc idejas man vajadzēja, lielgabalus rībinot, rauties realizēt atriebību. Lieliska doma, un arī vēlēšanās man ir. Nezinu vienīgi — kur viņš atrodas. Linkors, protams, ir gigantisks kuģis, taču visuma mērogos gluži kā puteklis. Kamēr viņš turēsies ārpus komercmaršrutiem, tālu no planētām un stacijām ar radariem, to atrast būs neiespējami.
Bet, ja es arī to atradīšu, kā lai sagrābju? Pēc jaudas tas elles izdzimums taču nepiekāpjas nevienam kuģim. Šis jautājums mocīja mani dienu un nakti, bet atbildi atrast nespēju.
Daži fakti bija man par labu. Piemēram, tas, ka es piespiedu viņu uzsākt spēli, pirms viņš bija tam pilnībā gatavs. Skaidrs, ka viņš nebija gatavojies laisties prom tai dienā, kad es ierados. Taču ikviens plāns, sevišķi tik rūpīgi izstrādāts kā viņam, noteikti paredz arī darbības briesmu gadījumā. Dzinēji, vadība un bruņojums uz linkora bija uzstādīti jau ilgi pirms manas ierašanās, tomēr daudzi darbi vēl bija nepabeigti. Viens no lieciniekiem, piemēram, ziņoja, ka redzējis, kā starta brīdi no kuģa korpusa nokarājušies spēka un padeves kabeļi.
Mana ierašanās izsita Pepi no līdzsvara, un šai ziņā man bija pār viņu priekšrocības. Tagad man vajadzēja domāt tāpat kā viņam, paredzēt nākošo soli un … noķert viņu lamatās. Aizsūtīja zagli ķert zagli. Teorētiski jau viss izskatījās lieliski, bet, tiklīdz es sāku domāt par praksi, kļuva neomulīgi ap dūšu.
Es iedzeru un aizpīpēju. Paiaižu dūmu gredzenus un novēroju, kā tie kustas. Tas ļauj man atslābināties. Galu galā, ko vispār var darīt ar linkora palīdzību? Tas, protams, ir labi piemērots kosmosa pirātismam, bet tas taču nav viss.
— Lieliski, lieliski, bet kādēļ linkors?
Es sāku sarunāties pats ar sevi, parasti tā ir slikta zīme, taču tagad man tas bija vienalga. Doma par kosmosa pirātismu man ilgi likās vienīgā pareizā, līdz acīs neiekrita brēcošā nejēdzība.
Kādēļ linkors? Kādēļ visi šie pūliņu un smaga darba gadi, lai iegūtu kuģi, kuru ar grūtībām var vadīt divi cilvēki. Pat desmitās daļas no šīm pūlēm būtu Pepem pieticis, lai uzceltu kreiseri, kurš pirātismam noderētu tikpat labi.
Pirātismam, bet ne Pepes mērķiem. Viņš gribēja linkoru, un viņš dabūja linkoru. Tas nozīmē, ka bez pirātisma viņam prātā arī vēl kas cits. Bet kas? Acīm redzams, ka viņš ir maniaks un nenormāls un nav svarīgi, kā viņš spējis izslīdēt no oficiālās testēšanas tīkliem. To nāksies vēl noskaidrot. Taču vispirms vajadzētu viņu noķert.
Manā galvā jau sāka veidoties rīcības plāns, taču es vēlējos dot tam laiku — lai nobriest! Pirmkārt, man jābūt pārliecinātam, ka labi zinu Pepi. Neviens cilvēks, kuram izdevies apmānīt veselu pasauli kuģa būves laikā, bet pēc tam arī nospert to, mūžīgi nepaliks ēnā. Kuģim nepieciešama komanda, bāze degvielas uzpildei un remontam.
Par degvielu viņam nāksies parūpēties pirmām kārtām, uzšķērstais kravas kuģis tam ir mēms liecinieks. Par bāzi var tikt izmantota kāda neapdzīvota planēta.
Šajā mierīgajā laikā sadabūt komandu ir visai grūti, taču arī te es varētu izdomāt vairākus variantus. Piemēram, reids pa cietumiem vai psihiatriskajām slimnīcām un dziedinātavām. Darbojoties šādi, jūs iegūsiet komandu, kura būs gatava uz visa veida pirātiskiem uzbrukumiem. Tomēr pirātisms, protams, ir pārāk sīka lieta šī jaunekļa ambīcijām. Viņš droši vien grib pārvaldīt veselu planētu… bet varbūt pat veselu sistēmu? Vai vairāk? Es pat nodrebēju no šīs domas. Vai kas tamlīdzīgs jau nav bijis pagātnē? Karalisko Karu laikā daži cilvēki ar pāris kuģiem un mazāku kopējo smadzeņu tilpumu, nekā Pepem, izveidoja kaut ko impērijai līdzīgu. Viņus visus galu galā gāza, tomēr par to tika samaksāta visaugstākā cena.
Plāns nobrieda, un es instinktīvi jutu, ka tas ir labs. Var jau būt, ka dažās detaļās arī pavājš, taču tas nebija svarīgi. Man bija skaidrs pamatmērķis un doma, ideja un tās realizēšanas veids. Noziegumos eksistē dabiskie likumi, gluži tāpat, kā citās cilvēku darbības sfērās. Es zināju, ka viss būs kā nākas.
— Nekavējoties pie manis sakaru virsnieku! — es iebļāvu interko- mā. — Un pāris klerkus ar transkiberiem. Un ātri — runa iet par dzīvību vai nāvi!
Bet pēdējo gan es pateicu lieki, tas nesaskan ar manu tēlu. Es aizpogāju apkaklīti, sakārtoju atšķirības zīmes un iztaisnoju piecus. Kad viņi ienāks, es atkal pilnībā būšu admirālis.
Pēc manas pavēles kuģis iznira no hipertelpas, lai mans psīgrammists varētu sazināties ar citiem operatoriem. Kapteinis Stengs ņurdēja, ka mēs apstādinam dzinējus un zaudējam dārgas dienas tai laikā kad viņa komanda izpilda nenormālas pavēles. Mans plāns bija ārpus viņa saprašanas. Viņš, protams, ir kapteinis, bet es tomēr admirālis, kaut arī tikai uz laiku.
Pēc manas pavēles navigators izveidoja bēgšanas sfēru, kura atpalika no iespējamās kuģa atrašanās vietas ne vairāk kā par vienu diennakti. Shēma ietvēra vairākas zvaigžņu sistēmas, kuru gan nebija īpaši daudz, un psīgrammists varēja tās izsaukt visas pēc kārtas un nodot ziņojumus, kurus nodeva tālāk Starpplanētu Attiecību virsniekam.
Paplašinoties sfērai, psīgrammists pārgāja pie jauniem objektiem. Es vajadzīgajā brīdī sagatavoju pamatziņojuma tekstu un pārraides virzienu un papildus ziņojumu, ko psīgrammists sūtīja uz Centrālo 14. Tur psīgrammistu grupa sazinājās ar atsevišķām planētām, nepārtraukti papildinot to sarakstu.