Visi pamata un papildus ziņojumi bija par vienu un to pašu tēmu. Es sīki, ar entuziasmu klāstīju, apspriedu un biju sašutis. Es uzrakstīju milzīgu variantu skaitu visdažādākajās formās. Es gribēju, lai informācijas jēga tādā vai citādā veidā nokļūtu visās avīzēs un žurnālos šīs paplašinātās sfēras ietvaros.
— Ko tas viss, sasper jūs zibens, nozīmē? — rūca kapteinis Stengs.
Viņam bija garlaicīgi, viņš pat atteicās piedalīties šai operācijā, uzskatot to par bezjēdzīgu. Un lielāko daļu laika pavadīja savā kajītē, lādējot visu uz pasaules. Garlaicības vai arī ziņkārības dzīts, viņš iz-!asīja vienu no maniem ziņojumiem.
— Miljardieris personiskās pasaules meklējumos …Pasakaini krāšņa kosmiskā jahta… — kapteiņa seja pieņēma tumši sārtu nokrāsu.
— Kāds gan visām šīm muļķībām ir sakars ar slepkavu notveršanu?
Kad mēs atradāmies kopā. viņš bija pieklājīgs, bet pēc dažām
pazīmēm varēja manīt, ka viņš mani uzskata par viltus admirāli. Neapšaubāmi es paliku vecākais, tomēr attiecības bija tīri formālas.
— Šīs muļķības un blēņas arī ir tā ēsma, uz kuras uzķersies zivtiņa, mūsu zivtiņa — es viņam teicu. — Lamatas Pepem un viņa partnerei.
— Un kurš ir tas mītiskais miljardieris?
— Es, — atbildēju. — Es vienmēr esmu gribējis būt bagāts.
— Bet tas kuģis, kosmiskā jahta, kur ir tā?
— Tiek būvēta Udrātas kosmodokos. Mēs dosimies turp tūlīt pat, tiklīdz būsim beiguši sagatavošanās darbus.
Kapteinis Stengs nosvieda manu šedevru uz galda un tik rūpīgi noslaucīja rokas, it kā baidītos inficēties. Viņš godīgi centās saprast manas idejas, bet bez mazākajām sekmēm.
— Nekas neizdosies, — viņš norūca. — Kādēļ jūs esat tik pārliecināts, ka viņi izlasīs vismaz vienu no šīm piezīmēm? Bet, ja arī izlasīs, tad kādēļ viņiem par to vajadzētu ieinteresēties? Manuprāt, jūs zaudējat laiku, un viņš izslīd jums no pirkstiem. Vajag izziņot trauksmi un paziņot visiem kuģiem. Flotei jābūt kaujas gatavībā, jāizsūta patruļas pa visām kosmolīnijām…
— No kurām viņš var viegli izvairīties vai gluži vienkārši iznīcināt, kas ir visticamākais. Tā, ka tā nav izeja, — es viņam atbildēju. — Šis Pepe ir ļoti veikls un viltīgs, viņš darbojas kā spēļu automāts. Šai faktā ir viņa spēks un vienlaicīgi arī vājums. Tādi kā viņš uzskata, ka neviens cits nav spējīgs domāt tāpat. Bet es varu!!!
— Aiz kautrības jūs nenomirsiet, — Stengs izmeta.
— Ļoti pareizi, — es atbildēju. — Viltus kautrība rada nekompetenci. Es gatavojos noķert to nelieti un pastāstīšu jums, kā to izdarīšu. Viņš ļoti drīz atkal izdarīs kādu noziegumu un tur, kur tas notiks, būs prese ar maniem ziņojumiem.
— Neatkarīgi no uzbrukuma mērķiem, viņš pievāks visas avīzes un žurnālus, ko vien spēs atrast. Vienā ziņā, lai apmierinātu savu patmīlību, bet, galvenokārt tādēļ, lai būtu lietas kursā par jautājumiem, kas viņu interesē. Piemēram, kuģu virzīšanās maršruti.
— Jūs tikai tā iedomājaties, taču visu noteikti nevarat zināt.
Viņa dziļā pārliecība par manu nekompetenci jau sāka krist uz
nerviem. Es savaldīju dusmas un pēdējo reizi centos ko darīt.
— Jā, es tikai domāju, taču domāju pamatoti, balstoties uz faktiem. No kravas kuģa viņš bija savācis visu, ko vien varēja lasīt, tas man tūlīt dūrās acīs. Mēs nevaram novērst jaunu linkora uzbrukumu, tomēr pēc tā varam pārliecināties, vai tālāk viss notiks, kā es domāju.
— Es nezinu, — kapteinis teica, — tas, man liekas, līdzinās…
Es tā arī nekad neuzzināju, kam tas līdzinās pēc kapteiņa domām, un tas ir labi, jo tūlīt pēc saviem vārdiem viņš būtu nokļuvis nokautā, bet es ar to pašu zaudētu savu pseidotitulu. Sirēnas rēkoņa viņu pārtrauca, un mēs metāmies uz radiokabīni.
Kapteinis Stengs vinnēja mani par puskorpusu, tas tomēr bija viņa kuģis, un viņš ceļu zināja labāk. Psīgrammists turēja rokā atšifrētu tekstu, bet viss bija jau skaidrs pēc viņa sejas izteiksmes. Viņš paskatījās manī ar ciešu un aukstu skatienu.
— Viņi atkal ir uzbrukuši, sagrāvuši piegādes pavadoni un nogalinājuši 34 cilvēkus.
— Ja jūsu plāns neizdosies, admirāli, — kapteinis aizsmacis man iečukstēja ausī, — es personīgi noskatīšos, kā jums dzīvam nodīrās ādu!
— Ja mans plāns neizdosies, kapteini, nebūs vairs ko dīrāt. Bet tagad, ar jūsu atļauju, mēs dosimies uz Udrātu pēc manas jahtas, un nekavējoties.
Šis naids un nicīgums pret manu rīcību satracināja un izveda no pacietības. Manu darbību tagad vadīja niknums, bet ne loģika. Es saņēmu sevi rokās un sakārtoju domas.
— Aizturiet pēdējās pavēles izpildi, — es uzsaucu atkal atgriežoties veca kosmosa vilka lomā. — Nodibiniet sakarus un noskaidrojiet, vai kāds nav apstājies pavadoņa tuvumā?
Kamēr psīgrammists nodarbojās ar mana uzdevuma izpildi, es apskatīju dažus papīrus. Ierindnieki un virsnieki saspringti gaidīja, vāji mēģinot izrādīt man savu naidu. Atbildei bija jāpienāk desmit minūšu laikā.
— Tieši tā, — beidzot atbildēja psīgrammists.
— Rezerves kuģis bija tur apstājies divpadsmit stundas pirms uzbrukuma. Līdz ar visu pārējo tur tika atstātas avīzes ar jūsu ziņojumiem.
— Ļoti labi, — es teicu. — Atdodiet vispārēju pavēli pārtraukt dažādu ziņojumu pārraidīšanu. Pavēli nododiet vienīgi ar psīgrammistu palīdzību, neizmantojot nekādas cita veida signālierīces. Nedrīkst pieļaut, ka mūs noklausītos.
Es lēnām, gluži kā apstākļu saimnieks, izgāju. Seju tomēr nedaudz pagriezu sānis, lai viņi uz tās neieraudzītu aukstus sviedrus.
Mēs nekavējoties devāmies uz Udrātu, kur mani gaidīja miljardiera jahta «Eldorado». Doka priekšnieks, izrādot man kuģi, ļoti delikāti mēģināja apmierināt savu ziņkāri. Bet, sadistiski atriebjoties Flotei, es viņam ne vārda neteicu par savu misiju. Pēc aparatūras un vadības sistēmas pārbaudes, es palūdzu visus attīrīt kuģi. Astronavigatorā bija ielādēta lenta, kura izvedīs mani pierakstos minētajā kursā. Vajadzēja tikai nospiest podziņu. Un es nospiedu.