— Ar Noelu Zirodū? Laikam gan… Viņš nav pelnījis nemirstību.
— Neviens no mums to nav pelnījis, Tīzvud. Bet es nerunāju par to. Mēs neesam novērtējuši briesmas… Ja nu kādreiz radīsies nepieciešamība pārliecināties, kas īsti atrodas mūsu laboratorijas elektronu aparatūrā un citur… Kas? Vai, es teiktu, kurš? Mēs nevarēsim atrisināt šo uzdevumu. Neviens nekad nevarēs to atrisināt. Mēs esam radījuši absolūtu, kuram mums ir jātic un … kuru mums jāciena.
— Kolēģi, nepārspīlējiet! Aparatūru var izslēgt.
— Tas būtu ļaunāk nekā izdarīt slepkavību. Kurš to uzdrošināsies darīt? Nav nekā briesmīgāka par autoritāti zinātnē. Jūs varat gvelzt neiedomājamas muļķības — tik un tā jūs citēja un citēs. Vēl ļaunāk: jūsu aplamības tiks interpretētas, tajās meklēs apslēptu aizplīvurotu jēgu. Un, kā jau domājams, to noteikti atradīs …
— Piedodiet, kolēģi… — Profesors Tīzvuds aiz sašutuma pat piesarka.
— Tīzvud, atļaujiet man pabeigt! Ja piemērs jums šķiet neizdevies, uzskatiet, ka esmu runājis par sevi. Lai gan jūs pats arī vienmēr neesat sludinājis patiesību, tāpat kā Noels Zirodū, kad bija dzīvs. Tagad ir citādi. Ievietojuši viņu šajā laboratorijā, mēs abi viņu paaugstinājām līdz nemirstīga ģēnija rangam. Pamēģiniet nū atspēkot to, ko izstrādājusi viņa laboratorija! Jūs izsmies, lai gan esat ģenerāldirektors institūtā, kurā atrodas šī laboratorija. Mēnesi pēc eksperimenta sākšanas vēl varēja izslēgt laboratorijas aparatūru, pat pēc pusgada, varbūt pat pēc gada … Bet tagad ir par vēlu, un jūs to zināt tikpat labi kā es. «Nemirstīgā Noela Zirodū akceptēts .. .», «Noels Zirodū rekomendējis .. .», un «Noels Zirodū uzskata …». Jūs taču zināt, cik maģisks spēks ir šīm formulām. No zinātnes jomas tās jau pārcēlušās uz politiku, uz informāciju, uz presi. Kredīta palielināšana bruņošanās vajadzībām? Lūdzu, ja šī nepieciešamība izanalizēta Zirodū laboratorijā … Izgudrojumu likteņi, izgudrojumu analīze, ieviešana? Kurš riskēs iebilst, ja «Noels Zirodū rekomen
dējis …» vai «nav rekomendējis …»? Zirodū kulta radīšanā jūs, Tīzvud, arī esat ņēmis dalību… Bet tagad mēs nespējam to likvidēt…
— Tomēr mēs, kolēģi, varam šo to regulēt… Un regulējam arī…
— Jā … Taču viss šeit balstās uz laborantiem … Uzticami laboranti, viņu kontrole … Kontrole, kontrole … Mani pājrņem šausmas, iedomājoties, kas notiks, ja viņi netiks kontrolēti…
— Tātad problēmas atrisinājums ir laboranti, mīļais kolēģi Brikij! Nevis pats dievs, bet dieva priesteri… Tādā gadījumā mums nekad nenāksies lauzīt galvu, lai atrisinātu to uzdevumu, kuru jūs nupat minējāt. Vai nav vienalga, kas atrodas tur — nemirstīgā Noela Zirodū laboratorijas dzīlēs?… Bez šaubām, kults rada elkus … Jebkurš kults… Taču elks paliek elks neatkarīgi no tā, vai tas ir no koka vai dzīvs, vai ieslēgts elektronu čaulā…