Avīzes apšauba visu, ceļ gaismā pretrunas un neskaidrības: kāpēc Skulme tik slepenas vēstules ar roku rakstījis? Kā uz Zviedriju sūtītā vēstule nonākusi tiesā? Ja vēstules vedējs to būtu iemetis Zviedrijas pastā, tā nokļūtu pie adresāta, nevis tiesā! Un ko darījis aizstāvis? Kāpēc nav cīnījies un protestējis?! Varbūt advokāts kalpojis čekai? Pildījis drošībnieku uzdevumus? Pierunājis Skulmi atzīties un visu nožēlot?!
Varbūt padomju vara grib iebaidīt ārzemju latviešus? Negrib, ka tie uz Latviju brauc!251
Jautājumu un pārmetumu daudz... Tos lasot, tā vien šķiet, ka visa latviešu emigrācija sacelta kājās... Cilvēki sašutuši par čekas rīcību...
Vara Rīgā sāka nervozēt. Neviens nebija gaidījis, ka protesti būs tik apjomīgi. No latviešu avīzēm ziņas par Skulmes notiesāšanu pārceļoja uz vācu, zviedru un citu valstu laikrakstiem. Arī ārzemju radio par to vien kladzināja. Pietika jau ar ebreju protestētājiem! Un te vēl Skulme?! Kaut kas bija jādara! Drošības komiteja laida darbā savus aģentus...
Sevišķi izcēlās divi ziņotāji. Kāds aģents ar segvārdu "Krista". Lai jūs nemaldina šis skaistais sievietes vārds... Aiz tā slēpās kāds Latvijas Operas un baleta teātra solists... Cilvēks fiziski pievilcīgs un izskatīgs. Strādāja čakli. Kad mūsu baleta trupa septiņdesmit septītā gada augustā viesojās Latīņamerikā, solistam dubultslodze. Jāzvana uz Eiropu. Jāsarunā randiņš. Pēc atgriešanās Eiropā tikšanās ar kādu radio Brīvība latviešu nodaļas redaktori Bungs. Abi tikās Amsterdamā. Redaktore solistam stāstīja, ka radio līdzstrādnieks Egils Švarcs (*Egils Švarcs, dzimis 1934. gada — bijušais Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs. Izceļojis no PSRS 1973. gadā.) esot sācis interesēties par Jurģi Skulmi. Teicis, ka pēc augusta procesa neko nezinot par mākslinieku...
Arī viņai Skulme interesē. Tāpēc lūgusi solistam ievākt ziņas par mākslinieku. Tikai jāievēro piesardzība. Nekādā gadījumā nedrīkst tikties ar pašu Skulmi! Tas esot bīstami. Varbūt Jurģis padarīts par ziņotāju? Viss varot gadīties... Cilvēks jau pēc dabas vājš. Un ja vēl viņam izrāda kādu pretimnākšanu. Atvieglo soda režīmu... Tāds vīrs var būt gatavs uz visu! Stāstīs un ziņos par tiem, kuri to apmeklējuši... Apmeklētāju taču netrūkst. Uz disidentiem cilvēki kā traki... Krīt kā mušas uz medu...
Solists jeb aģents "Krista" bija ļoti vērtīgs kadrs. Izskatīgs vīrietis. Ne velti redaktore Bungs viņā samīlējusies.252 Tas aģenta darbu tikai sekmēja.
Izpildot redaktores lūgumu, aģents "Krista" septiņdesmit septītā gada divdesmit sestajā oktobrī tikās ar Valdu Vilīti... Taču Valda tāda nerunīga. Tik vien pateica, ka Skulme sēžot Daugavpilī. Lai prasot citiem. Jurģim tagad citas simpātijas...153
Bija vēl kāda aģente ar segvārdu "Ieva". Ļoti enerģiska sieviete. Ziņojumu veselām kaudzēm. "Ieva" komitejai kalpo jau piecus gadus. Viņai dots uzdevums dezinformēt emigrantus.
Septiņdesmit septītā gada oktobrī "Ieva" tikās ar Šiliņu pāri no Amerikas. Satikās tepat Rīgā. Labi patērzēja un pie reizes uzdevumu izpildīja. Stāstīja, ka nav labi taisīt troksni Skulmes lietA. Lai šo ziņu nodod emigrācijas vīriem — J. Staprānam un U. Bluķim. Lai viņi saprot. Lieks troksnis var tikai kaitēt Jurģim. Ierosinās vēl jaunu lietu. Ņems un otrreiz notiesās...254
Aģente "Ieva" bauda īpašu komitejas uzticību. Viņa braukā pa ārzemēm, tiekas ar cilvēkiem un strādā. Septiņdesmit septītā gada astotajā septembrī "Ieva" Amerikā satikās ar U. Bluķi... Tas, naivs būdams, lūdza parūpēties par Skulmi... Varbūt māksliniekam nepieciešama kāda palīdzība, morāls atbalsts? Kad "Ieva" atgriezīsies Rīgā, lai apmeklē Astrīdu Peku vai Rūtu Muižnieci... Lai nodod sveicienus no Ilzes Lakstīgalas un Ausmas Nonāts... Šoreiz sveiciens būs kā nosacīta parole... Tāds kā lojalitātes signāls...
Pēc Bluķa vārdiem, gan Astrīda Peka, gan Rūta Muižniece ir tuvi cilvēki Jurģim... Ja izdosies kaut ko uzzināt, lai izstāsta Šiliņu pārim no Amerikas. Tie pašreiz viesojas Rīgā. Kad atgriezīsies, varēs pastāstīt...255
Drošības komiteja cīnījās, kā mācēja. Lai aizvērtu muti šiem ārzemju protestētājiem un bļāvējiem, laida darbā "smago artilēriju"...
Septiņdesmit septītā gada septiņpadsmitajā decembrī Latvijas televīzijā sākās iknedēļas raidījums Pasaule un politika. Vada pats Edvīns Freidenfelds. Raidījums populārs. Vizuāli ļoti interesants. Līdzās ekspertu viedokļiem dažādi dokumentāli kadri. Šoreiz pārraide veltīta Jurģim Skulmem.
Raidījuma sākums intriģējošs. Freidenfelds stāsta par Bruno Kalniņu. "Emigrācijas barvedis tēlojot strādnieku partijas vadītāju... Kas viņš par vadītāju?!" lielā dedzībā iesaucās Freidenfelds. "Visa viņa partija viena vienīga izkārtne! Aiz tās slēpjas spiegu grupa!!!"
Balss Freidenfeldam tāda, ka nobīsies... Uzreiz pielēksi no dīvāna un skriesi uz durvīm... Ja nu pēkšņi kāds ārzemju spiegs ielavās?!
Tūlīt aiz Bruno Kalniņa — radiostacija Brīvība un Ķīnas Tautas Republika... Jā, tieši Ķīna! Tobrīd Padomju Savienības ienaidniece...
Tad daži vārdi par Gorkija ielas tiltu. Diktors stāsta, ka tas nesabojās Vecrīgu...
Un tad vērsim pie ragiem. Pa visu ekrānu Izabellas Genmarkeres portrets. Filmējuši drošībnieki. Rāda, kā Iza Rīgas lidostā izkāpj no lidmašīnas.
Pāris vārdos piemin Agni Balodi. Nākamajā kadrā jau tiesas sēde: Raimonds Daudišs skarbā tonī lasa apsūdzības rakstu. Dažas minūtes rāda prokuroru, tad uz ekrāna slavenā Jurģa Skulmes vēstule...
"Darbs rūpīgs..." komentē Freidenfelds. "Redzat, cik glītā rokrakstā uzrakstīts?"
Tālāk diktora Valda Čukura perfektā balss. Tāda raksturīga vien padomju diktoriem. Čukurs ar izteiksmi lasa fragmentus no vēstules: par Daugavpili, Liepāju, streikiem, skrejlapām un vagoniem, kuru riteņi piemetināti sliedēm...
Pēc brīža vēstuli nomaina jauns kadrs. Uz ekrāna vecais latviešu virsnieks Jānis Zemītis. Stāsta kā Jurģis no viņa memuārus prasījis.
Televīzijas ļaudis aizbraukuši pat pie vecā vīra... Saorganizējuši interviju. Zemītis stāsta, ka naudas dēļ gribējis memuārus publicēt. Iztikšana esot vāja...
Tālāk sižets par Agni Balodi. Liecinieki stāsta, kā Jurģis ar viņu ticies. Arī piefilmējums labs. Rāda Jurģa darbnīcu. Tad Valsts Mākslas akadēmijas, kur Jurģis strādājis, logus. Citē liecinieku liecības. Teksti ņemti no drošības komitejas papīriem... Lietā tādu dokumentu nav...
Vēlāk operators atgriežas tiesas sēdē. Kamerai slīdot, rāda tiesnešus, lieciniekus, advokātu Briģi un, protams, prokuroru. Citē kādu fragmentu no apsūdzības runas. Slavē prokuroru un advokātu. Esot augstas raudzes juristi. Visu izdarīs precīzi un likumīgi. Tā, lūk! Lai ārzemnieki neuztraucas. Padomju tiesa strādā objektīvi un taisnīgi.
Sižets beidzas ar spriedumu. Uldis Krastiņš visā nopietnībā lasa sprieduma rezolutīvo daļu:
"Sodīt Jurģi Skulmi ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem..."
Pats interesantākais kadrs pietuvināts raidījuma beigu daļai. Jurģis Skulme Daugavpilī. Būvmateriālu noliktavā. Stāv "pufaikā" un atbild uz korespondenta jautājumiem:
"Ko jūs, Skulme, varat teikt cilvēkiem, kas gribētu darīt apmēram to pašu, ko jūs... izdarījāt?"
Skulme uz brīdi koncentrējas un tad mierīgā un pārliecinošā balsī saka: