Arī pārliecība dzelžaina. Kaut gan Daukšis brīvi runā latviski, uzskata sevi par krievu. Tāds cilvēks bauda pilnu jaunās varas uzticību.
Daukša labā roka — izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Rita Aksenoka. (*Rita Aksenenoka-Aksenoka. Dzimusi 1936. gadā. Prokuratūras sistēmā strādājusi no 1962. gada. 1976. gadā iecelta par LPSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci. Organizējusi prokuroru brigādi, kura kopā ar VDK darbiniekiem veica J. Skulmes un citu lietas figurantu kratīšanas. Atšķirībā no kolēģa V. Daukša 1990. gadā pārgājusi uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru (sk. LRPA, R. Akscnokas personas lieta, 4.-7., 43., 46., 137. lpp.) īsts padomju veiksmes stāsts. Tēvu nošāvuši vācieši, māte pārliecināta komuniste. Ar izcilību beigusi universitāti. Čakla kā bitīte. Darbs līdzinās apsēstībai. Sēdēs no rīta līdz naktij. Izlasīs katru protokolu, katru vārdu un zilbi. Faktiski pildīs izmeklētāju darbu. Dos norādījumus un izrīkos. Ļoti apzinīga un mērķtiecīga. Arī mēle savā vietā. Aizrunās katru. Visu zinās un sapratīs. Nedod Dievs — nokļūt viņas nagos. Laimīgs nejutīsies.
Tāds savdabīgs tandēms — Daukšis un Aksenoka. Viens ar iztēli, otrs ar darbīgumu. Saskaņa pilnīga. Uzticība garantēta. Abi kopā tie kalnus gāzīs. Visu, ko zināja Daukšis, zināja arī Aksenoka. Pie viņas nāca gan komitejas izmeklētāji, gan operatīvie. Stāstīja lietas, kas parastam mirstīgajam nav lemtas. Brīžiem Rita zināja vairāk par savu priekšnieku. Tas viņas pašlepnumu tikai cēla. Arī godkāres netrūka. Citu novērtējums prokurorei svarīgs. Tāds smalks un sprigans sievišķis. Mati blondi, sejas vaibsti pareizi. Tikai acis aukstas...
Par Skulmes lietas izmeklētāju ar Ritas Aksenokas gādību nozīmēja Gunti Grutupu. Cilvēks paklausīgs un izpildīgs. Izdarīs visu. Divreiz nebūs jāsaka. Arī dzīves kredo vienkāršs: pavēles neapspriež, tās... izpilda. Izpildīs jebko. Izstiepsies un sarausies, bet izdarīs... Ritai paklausīs uz vārda. Pēc dabas nedaudz uzspēlēts un manierīgs. Taču apzinīgs. Arī savu lietu zina. Kolēģu aprindās tiek cildināts kā veiksmīgs "koļītājs". It sevišķi jau slepkavību lietās. Nav ko piebilst — drēbi jūt. Zina, kad "piespiest" un kad "atlaist". Ja vajadzēs, parunāsies "no sirds". Varbūt cilvēks pats izstāsta. Tā vienkārši — ņem un pastāsta... Visādi dzīvē gadās.
Ir arī dažas vājības: ja vakarā kas atzīmēts un paņemts pār mēru, no rīta būs mīksts kā vasks... Mūžīgas sirdsapziņas mokas. īsta priekšnieka rokās tas ir varens ierocis. Ar to var valdīt un regulēt.
Izmeklētājam palīgos nozīmēja divus drošības komitejas operatīvos pilnvarotos — Dzintaru Līni un Pēteri Mazo. (*Pēteris Mazais (1932—1989). Sešdesmitajos gados strādājis VDK 2. daļā. Vēlāk norīkots uz 5. daļu. Strādājis arī VDK inspekcijā un par VDK pilnvaroto LVU. Vecākais operatīvais. Majors. Nodarbojies ar Jurģa Skulmes operatīvās izstrādes lietu — bijis atbildīgs par noklausīšanās iekārtās fiksēto informāciju. Lidz ar Līni pratinājis J. Skulmes lietas figurantus (sk. Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram; GAPA, VDK bijušo darbinieku atmiņu pieraksti, 64. lpp.) Bez "operiem" izmeklētājs nav nekas. Ar plikiem argumentiem tālu netiksi. Vajag arī faktus. Par tiem jāgādā komitejas vīriem. Viņi noteiks, kādus cilvēkus saukt un ko tiem prasīt. Arī pierādījumi un argumenti viņu ziņā. Izmeklētājs tikai tāds noformētājs. Viņš pierakstīs liecības, noformēs protokolus un citus papīrus. Strādās tādu kancelejas darbu. Visu galveno paveiks Līnis ar Mazo.
Dzintars Līnis — pilnīgs pretstats savam priekšniekam Voldemāram Gothardam. Cik Gothards noslēgts un skarbs, tik Līnis elastīgs un sabiedrisks." Savu karjeru sācis četrdesmit devītajā... Tieši no vidusskolas sola nokļuvis čekas skolā... Viņš viens no lielā latviešu iesaukuma čekā... Nepilnu gadu mācījies ārējās novērošanas gudrības Kijevā. Studējis okšķerēšanas un izsekošanas paņēmienus. Pēc tam jau praktiskā darba gaitas. Nodarbošanās trula un riebīga. Jāizseko savi tautieši. Vai auksts, vai karsts, jādzīvo pa ielu: jāglūn, jāseko, jāgaida un jāfiksē... Pēc tam vēl jāraksta atskaite. Un tā dienu no dienas. Traks var palikt! Lūk, tev slavenā 7. daļa jeb "semjorka"! Savu pieredzi jau ieguva. Arī asināja. Taču sirds vilka uz kaut ko citu. Vīri ieteica pamēģināt 1. daļā. Tā čekistu elite. Izlūkdienests. Tas prasa erudīciju un intelektu. Taču Līnim nepadevās valodas. Bija vien jāsamierinās ar pretizlūkošanu. No 1967. gada viņš — pilntiesīgs 5. daļas darbinieks. Līņa pārziņā mākslinieki, aktieri un citi garīgā darba veicēji. Šis darbiņš viņam gāja no rokas. Aģentu kaudžu kaudzēm. Savervēs jebkuru. Paņems labu konjaku, dzers visu nakti, bet no rīta, skat, — uzdevums jau izpildīts. Izstrādāja pats savu metodi: jociņi, anekdotes, solījumi, sīka šantāža un citi pigori. Plus vēl pabaidīja, nostrostēja un karjeras izaugsmi apsolīja. Un lieta darīta. Arī vide pateicīga — mākslas cilvēki. Ļaudis emocionāli, naivi, bailīgi un pakļāvīgi. Katram sava uts un vājība. Savs pašlepnums un muļķība.
Un kur tad vēl slavenās Līņa burtnīcas! Tur viņš reģistrēja uzticības personas. Trīs lielie sākuma burti: vārds, uzvārds, tēva vārds, un cilvēks iegrāmatots. It kā neskaitās nemaz aģents. Taču cilvēks nāk un stāsta — ko redzējis, dzirdējis un jutis. Pašam nav pat jāraksta, tikai jāstāsta. Tā maz pamazām cilvēks pārdeva velnam dvēseli. Nodeva savus kolēģus, radus un draugus. Kļuva par nodevēju un stukaču.
Darba rezultāti majoram Līnim izcili. Arī pats jautrs, sabiedrisks un čomisks. Ar katru izrunāsies, kādu anekdoti izstāstīs un uzjautrinās. Kompānijas dvēsele. Tādam var piedot arī grēkus. Dzirdīdams citus, pats pamazām nodzērās.
Līnim palīgos vēl viens opers — Pēteris Mazais. Augums atbilst uzvārdam: maziņš, ļoti kustīgs un ass. Tāda pati arī valoda. Vienīgi raksturs riebīgs. īstens "ļeņinietis". Ja vajadzēs, nosūdzēs pat draugus un kolēģus. Visur saskatīs pretvalstisku darbību. Cilvēks bez līdzjūtības. Arī darba biedru vērtējums paskarbs.9 Ja prasīsi par Mazo, atbilde viena — "parasts opers". Ne uzslavu, ne cildinājumu. Vien nievas un piesardzība. Ja nu vienīgi Līnis. Tas pratīs sadzīvot ar visiem. Tāds smalks un elastīgs.
Drīz Skulmem dziesma būs ciet. Slazds pamazām aizcērtas. Pierādījumi savākti. Termiņi noteikti. Arī apsūdzētāju komanda nokomplektēta. Spēki vareni. Visu nostrādās: izkratīs, nopratinās, pantu atradīs un sodu piemeklēs. Izdarīs visu, kā pienākas... i gailis pakaļ nedziedās! Lai pārējie zina un saprot... Nebūs nekādu vaļību. Tikai miers un kārtība...
***
Operācija ieplānota divdesmit piektajā aprīlī. Tūlīt pēc Jurģiem... Sāks ar kratīšanām. Tā izlēmusi vadība. Pasākums efektīvs. Tas iedvesīs bailes... Arī pārsteiguma moments svarīgs...
Upuru loks jau iezīmēts. To noteikusi drošības komiteja. Paredzētas sešas kratīšanas. Visas vienā dienā. Sāks ar pašu Jurģi Skulmi. Izkratīs gan mājas, gan darbnīcu. Tad vēl pieķers brāļus Pumpurus — Arvīdu un Robertu. Pārbaudīs Kultūras ministrijas ierēdni Valdu Vilīti un kādu Zinātņu akadēmijas laborantu Modri Slavu.
Arī kratītāju brigāde nokomplektēta. VDK mobilizēs gandrīz vai visu piekto daļu. Operatīvie plāni jau akceptēti, un darba uzdevumi pārrunāti. Uz katru objektu pa diviem operiem. Vienīgi Skulmem paredzēts vairāk. Pie viņa brauks veseli četri. Tur darba apjoms lielāks. Arī atbildība smagāka. Viņš viens no galvenajiem.