- Kas tad tas ir?
- Un kā jūs domājat? Jūsu hiperviļņu komunika-toru es atklāju jau pirmajā izlidošanas dienā. Bet man nenāca ne prātā, ka tas ir Mūļa darbs. Viņam nebija iemesla izmantot tādus apkārtceļus. Vai jūs neredzat, cik tas būtu muļķīgi? Ja es būtu nodevējs un viņš to zinātu, mani varētu pārvērst tikpat viegli kā jūs, un viņš izdabūtu no manis Otrā Fonda atrašanās vietas noslēpumu, nesūtot mani ceļojumā pa visu Galaktiku. Vai jūs spējat kaut ko noslēpt no Mūļa? Un, ja es šo atrašanās vietu nezinātu, es viņu nevarētu turp aizvest. Ne vienā, ne otrā gadījumā nebūtu jēgas mani kaut kur sūtīt.
Acīmredzot hiperviļņu komunikatoru ir uzstādījis kāds no Otrā Fonda aģentiem. Un tas pats cilvēks šobrīd mums seko pa pēdām. Un vai viņi jūs varētu piemuļķot, ja jūsu spožais prāts nebūtu apstrādāts? Vai jūs var saukt par normālu cilvēku, ja acīmredzamu muļķību jūs noturat par gudrību? Lai es vestu Otrajam Fondam kosmosa kuģi? Ko viņi iesāktu ar tādu kuģi?
Viņiem vajadzīgs esat jūs, Pričer! Jūs zināt par Savienību vairāk nekā jebkurš cits, ja neņem vērā Mūli, un atšķirībā no Mūļa jūs viņiem neesat bīstams. Tāpēc viņi iedvesa manī domu par meklējumu virzienu. Skaidrs, ka es pats nekad neatrastu Tazendu, taustoties pa Lēcu uz labu laimi. To es zināju. Bet es zināju arī to, ka mums seko Otrais Fonds, un zināju, ka viņi ir izplānojuši šo spēli. Kāpēc lai es nespēlētu līdzi? Tā bija blefu spēle. Viņiem vajadzēja mūs, un man vajadzēja viņu atrašanās vietu, un lai Visums aprij to, kurš paliks zaudētājos!
Bet zaudētāji būsim mēs, ja jūs turpināsiet turēt mani stobra galā. Un tā acīmredzami nebija jūsu vēlme. To panāca viņi! Dodiet man savu blasteru, Pričer, un stāsimies pretī turpmākajiem notikumiem abi kopā!
Pričers ar šausmām apjauta savu augošo apjukumu. Dzirdētais izklausījās ticams! Vai tiešām viņš varēja tik ļoti maldīties? Kāpēc viņu moka nemitīgas šaubas par sevi? Un kāpēc Čannisa stāsts izklausās tik ticams?
Ticams!
Vai varbūt iemesls ir viņa paša samocītais prāts, kas cenšas pretoties svešinieku iedarbībai?
Vai viņš ir kļuvis par dubultu personību?
Kā pa miglu viņš redzēja Čannisu stāvam sev pretī ar izstieptu roku un nākamajā mirklī saprata, ka atdos viņam blasteru.
Bet, kad viņa rokas muskuļi savilkās tā, kā tiem pienācās savilkties, aiz muguras nesteidzīgi atvērās durvis, un Pričers pagriezās atpakaļ.
* * *
Iespējams, Galaktikā mīt cilvēki, kurus var savstarpēji sajaukt pat mierīgos apstākļos, kad apziņa nav sasprindzināta. Un tikpat labi iespējams tāds apziņas stāvoklis, kad kļūdīties var pat ar gluži atšķirīgiem cilvēkiem. Taču Mūļa gadījumā nebija iespējama neviena no abu šo faktoru kombinācijām.
Pat Pričera mokošais izmisums nespēja nomākt atvēsinošo garīgās enerģijas vilni, kas acumirklī ieskāva viņu no galvas līdz kājām.
Fiziskā nozīmē Mūlis nespēja pārvaldīt nevienu situāciju. Tas nenotika arī šoreiz.
Viņš izskatījās diezgan smieklīgs zem daudzajām apģērba kārtām, kas darīja apjomīgāku viņa kārno ķermeni, tomēr nespēja piešķirt tam dabisku izskatu. Viņa seja bija daļēji ievīstīta apsegā, un milzu knābim līdzīgais deguns pietvīcis tumši sarkans.
Glābēja vīzijai tāda parādība izskatījās ārkārtīgi nepiemērota.
- Paturiet blasteru pie sevis, Pričer! - viņš teica.
Pēc tam viņš pievērsās Čannisam, kurš bija tikai
paraustījis plecus un apsēdies. - Izskatās, ka emocionālajā kontekstā šeit valda pilnīgs sajukums un vienas vienīgas pretrunas, - viņš teica. - Ko nozīmē izteikums, ka jums seko kāds cits, nevis es?
Pričers steigšus iestarpināja jautājumu: - Vai hiper-viļņu komunikators uz mūsu kuģa tika uzstādīts pēc jūsu rīkojuma, ser?
Mūlis pievērsa viņam saltu skatienu. - Protams! Vai to būtu iespējams izdarīt kādai citai Galaktikas apvienībai kā vienīgi Pasauļu Savienībai?
- Viņš teica...
- Viņš atrodas tepat, ģenerāli. Nav nekādas vajadzības runāt netieši. Vai jūs kaut ko teicāt, Čannis?
- Jā. Bet acīmredzot es maldījos, ser. Biju iedomājies, ka hiperviļņu komunikatoru ievietojis kāds Otrā Fonda aģents un viņi mūs atveduši šurp paši savos nolūkos, kuriem es biju gatavs stāties pretī. Turklāt man radās iespaids, ka ģenerālis ir nokļuvis viņu ietekmē.
- Izklausās, ka tagad jūs tā vairs nedomājat.
- Laikam gan ne. Ja tā būtu patiesība, jūs šeit nestāvētu.
- Nu tad mēģināsim tikt skaidrībā. - Mūlis novilka vairākas polsterētā, elektriski apsildītā apģērba kārtas. - Jūs taču neiebildīsiet, ja es apsēdīšos? Nu tā... pašlaik mēs varam justies pilnīgi droši un neviens mūs netraucēs. Neviens šī ledus gabala iedzimtais nejutīs vēlēšanos tuvoties šai vietai. Par to varat nešaubīties! -Viņa balsi skanēja drūms lepnums par savu spēku.
Čanniss neslēpa nepatiku. - Kāpēc vajadzīga tāda nošķirtība? Vai te kāds grasās piegādāt tēju un atsūtīt dejotājas?
- Diezin vai. Tātad kāda bija jūsu teorija, jaunais cilvēk? Otrā Fonda aģents ir izsekojis jūs ar ierīci, kas pieejama vienīgi man, un... kā jūs teicāt, kādā veidā atradāt šo vietu?
- Fakti diezgan skaidri liecina, ser, ka manā apziņā tika iedvestas dažas idejas...
- Un to izdarīja tie paši Otrā Fonda cilvēki?
- Neko citu es nevaru iedomāties.
- Tātad jums neienāca prātā vienkārša doma: ja Otrā Fonda cilvēks spētu piespiest, pavedināt vai pierunāt jūs doties uz Otro Fondu pats savu mērķu dēļ -un acīmredzot jūs iedomājāties, ka viņu metodes ir līdzīgas manējām, tomēr iegaumējiet, ka es varu iedvest tikai emocijas, nevis idejas, - ja viņš to spētu, tad nebūtu nekādas vajadzības izsekot jūs ar hiperviļņu komunikatoru?
Čanniss strauji pacēla galvu un viscaur nodrebēja, sastapdams sava pavēlnieka lielo acu skatienu. Pričers nosēcās, un viņa atslābinātā poza pauda acīmredzamu atvieglojumu.
- Nē, - Čanniss atbildēja, - tas man neienāca prātā.
- Un jūs neiedomājāties vēl kaut ko: ja viņiem vajadzētu jums sekot, tad viņi nespētu jūs vadīt, un bez vadības jūs diezin vai atrastu ceļu uz šejieni. Vai tas jums ienāca prātā?
- Nē.
- Un kāpēc ne? Vai jūsu intelekta līmenis ir noslīdējis līdz tīro minējumu pakāpei?
- Es varu atbildēt vienīgi ar pretjautājumu, ser. Vai jūs, tāpat kā ģenerālis Pričers, uzskatāt mani par nodevēju?
- Ja tā būtu, vai jūs varētu to atspēkot?
- Vienīgi tā, kā jau sacīju ģenerālim. Ja es būtu nodevējs un zinātu Otrā Fonda atrašanās vietu, jūs varētu iedarboties uz manu apziņu un uzzināt visu tiešā ceļā. Ja jutāt nepieciešamību man sekot, acīmredzot man iepriekš nebija tādu zināšanu un es nevaru būt nodevējs. Es atbildu uz jūsu paradoksu ar citu paradoksu.
- Un kāds ir secinājums?
- Ka es neesmu nodevējs.
- Tam man jāpiekrīt, jo jūsu argumenti ir neapgāžami.
- Vai tādā gadījumā drīkstu jautāt, kāpēc jūs pavēlējāt mūs slepeni izsekot?
- Tāpēc, ka visiem faktiem ir trešais izskaidrojums. Gan jūs, gan Pričers izskaidrojāt faktus katrs savā individuālā veidā, bet tas nav viss. Ja laipni atvēlēsiet man laiku, es visu paskaidrošu. Darīšu to īsi, tāpēc garlai-košanās nedraud. Apsēdieties, Pričer, un dodiet man savu blasteru! Nekādi uzbrukumi mums vairs nedraud. Ne no iekšpuses, ne no ārpuses. Pat no Otrā Fonda ne. Pateicoties jums, Čannis!