Atbildība par šīm kļūdām gulstas tieši uz mani, jo es biju Otrā Fonda vadītājs tolaik, kad jūs iekarojāt Kal-ganu. Mēs atklājām šos faktorus tad, kad jūs iznīcinājāt Pirmo Fondu, bet tas bija pārāk vēlu, un šo kļūdu dēļ uz Tazendas ir miruši daudzi miljoni cilvēku.
- Un tagad jūs cerat labot savas kļūdas? - Mūļa plānās lūpas nicīgi savilkās, un no viņa strāvoja naids. - Ko jūs darīsiet? Uzbarosiet manu kārno ķermeni? Iedēstīsiet manī vīrišķo spēku? Izdzēsīsiet no manas pagātnes ilgos bērnības gadus atsvešinātā vidē? Vai jums rūp manas ciešanas? Vai jums rūp mani pārdzīvojumi? Es nenožēloju to, ko esmu darījis savā labā! Lai Galaktika aizstāvas pati, ja tā nenieka nepūlējās aizstāvēt mani, kad man tas bija vajadzīgs!
- Jūsu emocijas, protams, ir radījusi jūsu izcelsme un dzīves apstākļi, - Pirmais Runātājs teica, - un par tām jūs nevar nosodīt, tās var vienīgi mēģināt mainīt. Tazendas iznīcināšana bija neizbēgama. Pretējā gadījumā vairāku gadsimtu gaitā tiktu iznīcināta daudz lielāka Galaktikas daļa. Savu iespēju robežās mēs centāmies postu mazināt. Evakuējām no Tazendas tik daudz cilvēku, cik bija mūsu spēkos. Decentralizējām tās teritoriju. Diemžēl mūsu rīcība ne tuvu nebija pietiekama.
Bojā gāja miljoniem cilvēku - vai jūs par to nejūtat nekādu žēlumu?
- Absolūti nekādu. Tāpat kā nejūtu žēlumu pret tiem simt tūkstošiem, kuri tuvāko sešu stundu laikā ies bojā uz Rosemas.
- Uz Rosemas? - Pirmais Runātājs ātri pārjautāja.
Viņš pagriezās pret Čannisu, kas ar pūlēm bija uzslējies pussēdus, un iedarbināja savas psihiskās spējas. Čanniss juta, kā par viņu cīnās divi spēki, un tad ar īsu rāvienu pārtrūka kāda saite, jaujot vārdiem neveikli plūst pār viņa lūpām: - Ser, es esmu cietis pilnīgu neveiksmi! Viņš izvilka to no manis desmit minūtes pirms jūsu ierašanās! Es nebiju spējīgs pretoties, un man nav attaisnojuma. Viņš zina, ka Tazenda nav Otrais Fonds. Viņš zina, ka tā ir Rosema!
Un saite atkal sakļāvās.
Pirmais Runātājs sarauca pieri. - Skaidrs! Un ko jūs tagad plānojat darīt?
- Vai tiešām jums tas vēl jājautā? Vai tiešām jūs nespējat uztvert to, kas ir acīm redzams? Visu šo laiku, kamēr jūs man lasījāt lekciju par emocionālo kontaktu dabu, visu šo laiku, kamēr apmētājāt mani ar tādiem vārdiem kā lielummānija un paranoja, visu šo laiku es aktīvi darbojos! Es sazinājos ar savu floti un devu tai rīkojumus. Tuvāko sešu stundu laikā, ja vien kāda iemesla dēļ es neatsaukšu savu pavēli, tā bombardēs visu Rosemu, izņemot tikai šo vientuļo ciematu un simt kvadrātjūdžu teritoriju tam apkārt. Kad darbs būs galā, viņi nolaidīsies šeit. Jūsu rīcībā ir tikai sešas stundas, un sešās stundās jūs nevarat ne uzvarēt mani, ne izglābt pārējo Rosemu!
Mūlis izpleta rokas un vēlreiz iesmējās, bet Pirmais Runātājs, šķiet, ar grūtībām centās aptvert jauno situāciju.
- Kāda ir alternatīva? - viņš jautāja.
- Kāpēc lai te vispār būtu jebkāda alternatīva? Neviena alternatīva man vairs nevar dot nekādu labumu! Par rosemiešu dzīvībām man nav ne mazākās bēdas. Nu, varbūt, ja jūs ļautu maniem kuģiem nolaisties un pakļaut jūs visus - visus Otrā Fonda cilvēkus -tādai emocionālai apstrādei, kāda man būtu pa prātam, es varētu atsaukt bombardēšanas pavēli. Savā ziņā nebūtu slikti iegūt kontroli pār tik daudziem cilvēkiem ar augsti attīstītu intelektu. Tomēr tas prasītu ievērojamu piepūli, un rezultāts varbūt nemaz nebūtu tā vērts, tāpēc es neesmu noskaņots mudināt jūs uz tādu vienošanos. Nu, ko teiksiet, Otrā Fonda cilvēk? Kas ir jūsu rīcībā? Kādu ieroci jūs varat likt pretī manam prātam, kas ir vismaz tikpat spēcīgs kā jūsējais, un maniem kuģiem, kas ir stiprāki, nekā jūs jebkad esat iztēlojies sapņos?
- Kas ir manā rīcībā? - Pirmais Runātājs lēni atkārtoja. - Laikam nekas liels. Ja nu vienīgi kāda sīka zināšanu drumstala, kuras jums joprojām pietrūkst.
- Klājiet vaļā! - Mūlis smiedamies atsaucās. - Un dariet to pēc iespējas aizraujoši! Tik un tā jums neizdosies izlocīties!
- Nožēlojamais mutant, - Pirmais Runātājs teica, - man ne no kā nav jāizlokās. Pajautājiet pats sev: kāpēc uz Kalganu par pievilinātāju tika nosūtīts Beils Čanniss? Jā, Beils Čanniss ir jauns un drosmīgs, taču psihisko spēju ziņā atpaliek no jums gandrīz tikpat pamatīgi kā šis jūsu aizmigušais virsnieks Hans Pričers.
Kāpēc turp nelidoju es pats vai kāds cits no mūsu vadoņiem, kurš veiksmīgāk spētu ar jums mēroties?
- Varbūt tāpēc, ka jūs nebijāt pietiekami neaptēsts. - Atbildē skanēja neizmērojama pašpārliecība. - Un mēroties ar mani, visticamāk, nebija spējīgs neviens no jums.
- Patiesais iemesls ir loģiskāks. Jūs zinājāt, ka Beils Čanniss ir Otrā Fonda cilvēks. Viņš neprata no jums to noslēpt. Un jūs zinājāt arī to, ka esat daudz stiprāks par viņu, tāpēc nebaidījāties spēlēt viņa spēli un izlikties, ka viss notiek pēc viņa ieceres, jo jums jau pašā sākumā bija skaidrs, ka vēlāk tikpat viņu pārspēsiet. Ja uz Kalganu būtu aizlidojis es, jūs mani būtu nogalinājis, jo es jums nozīmētu patiesus draudus, bet, ja man būtu izdevies noslēpt savu identitāti, es nebūtu panācis, lai jūs sekojat man kosmosā. Jūs pievilināja vienīgi apziņa, ka jūsu pretinieks ir ievērojami vājāks. Un, ja jūs būtu palicis uz Kalgana, nekāds Otrā Fonda spēks jums neko nevarētu nodarīt, jo jūs sargāja jūsu vīri, jūsu tehnika un jūsu psihiskās spējas.
- Manas psihiskās spējas arī tagad nav mani atstājušas, slīpētais blēdi! - Mūlis attrauca. - Un mani vīri un mana tehnika atrodas pavisam tuvu!
- Taisnība, bet jūs neatrodaties uz Kalgana. Jūs esat šeit, Tazendas karalistē, kas jums loģiski tika aprakstīta kā Otrais Fonds - ļoti loģiski aprakstīta. Tas bija vajadzīgs, jo jūs esat gudrs cilvēks, Pirmais Pilsoni, un vienmēr sekosiet loģikai.
- Pareizi, un tā jūsu pusei bija īslaicīga uzvara, tomēr man pietika laika izdabūt patiesību no jūsu aģenta Čannisa un pietika arī gudrības paredzēt, ka tāda patiesība patiešām kaut kur slēpjas!
- Un mūsu puse, Nepietiekami Attapīgais Pilsoni, savukārt paredzēja, ka jūs varat spert šādu soli, tāpēc Beils Čanniss bija tam gatavs.
- Gatavs viņš nepavisam nebija, jo es atsedzu viņa smadzenes kailas kā noplūktu cāli! Tās gulēja manā priekšā kā uz delnas, un, kad viņš izpauda, ka Otrais Fonds esot Rosema, tā bija patiesība, jo es biju tiktāl saplacinājis un nogludinājis viņa apziņu, ka tajā nebija nevienas mikroskopiskas rieviņas, kurā varētu patverties kaut sīkākā melu drumstala!
- Arī taisnība. Tas vēl jo vairāk apliecina mūsu tālredzību. Es jums jau teicu, ka Beils Čanniss bija brīvprātīgais. Un vai zināt, kāds brīvprātīgais? Pirms viņš devās no mūsu Fonda uz Kalganu un pie jums, viņš pakļāva sevi radikālai emocionālai operācijai. Vai jūs domājat, ka mums būtu pieticis jūs vienkārši piemānīt? Un vai jūs domājat, ka Beils Čanniss ar neietekmētu psihi būtu spējīgs jūs piemānīt? Protams, ne, un tāpēc bija nepieciešams piemānīt pašu Beilu Čannisu, un viņš tam piekrita. Beilā Čannisā līdz pat dziļākajiem apziņas nostūriem tika iedvesta pārliecība, ka Otrais Fonds atrodas uz Rosemas.
Jau trīs gadus mēs, Otrais Fonds, esam stiprinājuši šķietamību, ka atrodamies šeit, Tazendas karalistē, un gatavībā gaidām jūsu ierašanos. Un mums tas ir izdevies, vai ne? Jūs izlauzāties līdz Tazendai un pēc tam līdz Rosemai, taču tālāk vairs netiekat.