- Un ko jūs būtu darījusi manā vietā?
- Ja es gribētu tikties ar kādu, lai pārrunātu sevišķi slepenu jautājumu, es būtu iepazinusies ar viņu atklāti un satiekoties apspriedusi tikai to, kas ir absolūti likumīgs. Un tad, kad visi to zinātu un uzskatītu mūsu pazīšanos par ikdienišķu un lietišķu, mēs varētu droši runāt par slepeniem jautājumiem, un nevienam vairs nenāktu prātā pievērst tam uzmanību.
Antors savādi paskatījās uz meiteni un pēc tam pievērsās doktoram Darellam. - Iesim! - viņš teica. - Dārzā guļ mans portfelis, un es gribu to paņemt. Pagaidiet! Vēl pēdējais jautājums. Arkādij, vai jums zem gultas patiešām glabājas beisbola nūja?
- Nē! Man tādas nav.
- На! Tā jau es domāju.
Pie durvīm doktors Darells apstājās un paskatījās atpakaļ. - Arkādij, - viņš teica, - kad tu pārrakstīsi savu sacerējumu par Seldona Plānu, neiepin tajā noslēpumainus mājienus par savu vecmāmiņu! Nav nekādas vajadzības šo apstākli vispār pieminēt.
Doktors Darells un Antors Pelleass klusēdami devās lejā pa kāpnēm. Tad viesis mazliet saspringtā balsī pajautāja: - Vai drīkstu jums kaut ko pavaicāt, ser? Cik viņai gadu?
- Aizvakar palika četrpadsmit.
- Četrpadsmit? Augstā Galaktika... Sakiet, vai viņa ir ieminējusies, ka domā kādreiz precēties?
- Nē. Vismaz man viņa neko tādu nav teikusi.
- Nu, ja viņa sadomās to darīt, nošaujiet viņu! Tas ir, to, kuru viņa gribēs precēt. - Viņš dedzīgi ieskatījās vecajam vīrietim acīs. - Es runāju nopietni. Dzīve kopā ar tādu sievieti, kāda viņa būs divdesmit gadu vecumā, būtu daudz briesmīgāka! Protams, es nepavisam negribu jūs aizvainot.
- Jūs mani neaizvainojāt. Es laikam saprotu, ko jūs ar to domājāt.
Augšstāvā abu vīriešu iejūtīgā vērtējuma objekts gurdā sašutumā apsēdās pie transkribētāja un vienmuļi noskandēja: - Seldonaplānanākotne. - Transkribētājs ar neizmērojamu pašapziņu pārvērta teikto elegantu, izsmalcināti veidotu virsraksta burtu virknējumā:
“SELDONA PLĀNA NĀKOTNE.”
Matemātika. Tam, ko Seldons savā laikā sauca par “savu mazo cilvēces algebru”, pamatā ir n-mainīgo lielumu analīzes un n-dimensiju ģeometrijas sintēze...
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA
8 SELDONA PLĀNS
Iztēlojieties šādu istabu!
Istabas atrašanās vieta šobrīd nav svarīga. Pietiek ar ziņu, ka tajā mājo Otrais Fonds un risinās tā galvenā darbība.
ŠI istaba daudzu gadsimtu gaitā bija kalpojusi par patvērumu tīrajai zinātnei, un tomēr tajā nebija nevienas no daudzajām ierīcēm, kas ilgstošu asociāciju gaitā ir kļuvušas par zinātnes neatņemamu sastāvdaļu. Tā bija zinātne, kas strādāja ar matemātiskiem jēdzieniem līdzīgi senseno rasu prātojumiem primitīvajos, aizvēsturiskajos laikos pirms tehnoloģijas dzimšanas, pirms Cilvēka iziešanas ārpus vienīgās, tagad nepazīstamās pasaules robežām.
Pirmkārt, šajā istabā - mentālās zinātnes pagaidām droši aizsargāts pret pārējās Galaktikas apvienota fiziskā spēka uzbrukumiem - atradās Interaktīvais Projektors, kas glabāja sevī neskartu un pilnīgu Seldona Plānu.
Otrkārt, šajā istabā atradās kāds cilvēks - Pirmais Runātājs.
Viņš bija divpadsmitais Plāna galveno sargu virknē, un viņa titula būtība izpaudās vienīgi tajā apstāklī, ka Otrā Fonda vadoņu sapulcēs viņš runāja pirmais.
Viņa priekštecis bija uzvarējis Mūli, tomēr vērienīgās cīņas gruveši joprojām apgrūtināja Plāna taku. Divdesmit piecus gadus viņš un viņa sabiedrotie bija pūlējušies panākt, lai stūrgalvīgu un nesaprātīgu cilvēku apdzīvotā Galaktika atgrieztos uz šīs takas. Uzdevums bija ārkārtīgi smags.
Pirmais Runātājs paskatījās uz tikko atvērtajām durvīm. Jau tobrīd, kad viņš istabas vienatnē bija apcerējis savu saspringtā darbā aizvadīto ceturtdaļgadsimtu, kas tagad lēni un neizbēgami tuvojās kulminācijai, viņa domas ar patiku bija kavējušās pie gaidāmā jaunatnācēja. Iespējams, ka tieši šis jauneklis, šis spējīgais students kādreiz pārņems notikumu vadību.
Jaunais cilvēks nedroši kavējās durvīs, un Pirmajam Runātājam vajadzēja paieties viņam pretī, draudzīgi uzlikt roku uz pleca un ievest istabā. Students bikli pasmaidīja, un Pirmais Runātājs teica: - Vispirms man jums jāpastāsta, kāpēc jūs esat šeit.
Stāvēdami katrs savā rakstāmgalda pusē, viņi uzlūkoja viens otru. Sākās saruna, kuru par sarunu neuzskatītu un nesaprastu neviens Galaktikas cilvēks, kurš pats nebūtu Otrā Fonda piederīgais.
Savas izcelsmes pirmsākumos runa bija līdzeklis, ar kuru Cilvēks mācījās nodot tālāk savas domas un emocijas, cīnīdamies ar daudzām nepilnībām. Patvaļīgi radīdams skaņas un skaņu kombinācijas, kurām jāatspoguļo konkrētas psihisko un garīgo norišu nianses, viņš izveidoja saziņas metodi, taču tās primitīvā, stūrainā neatbilstība pārvērta apziņas smalko tīklojumu rupjās, vienkāršotās rīkles skaņās.
Ieskatoties dziļāk, arvien dziļāk un dziļāk pagātnē, iespējams izsekot šai gaitai; un visas ciešanas, kādas
г
cilvēce jebkad pazinusi, sakņojas tajā vienīgajā apstāklī, ka neviens cilvēks Galaktikas vēsturē pirms Hari Sel-dona patiesībā nespēja saprast otru, un arī pēc viņa to spēja tikai retais. Ikvienu cilvēcisku radījumu ieskāva necaurejama, smacējoša migla, kurā mājoja tikai un vienīgi viņš pats. Retumis pienāca neskaidri signāli no citas noslēgtas kūniņas dzīlēm, kurās mājoja cits cilvēks, un ļāva tiem taustīties vienam pēc otra. Bet, tā kā viņi nepazina viens otru, nespēja saprast viens otru, neuzdrīkstējās uzticēties viens otram un jau kopš dzimšanas juta vientulības uzspiestos biedus un nedrošību, viņos saglabājās vajāta cilvēka bailes no otra cilvēka, mežonīgas būtnes agresivitāte pret otru būtni.
Desmitiem tūkstošu gadu garumā kājas bija stigu-šas un slīgušas dubļos - un vilkušas līdzi lejup prātus, kuri visu šo laiku būtu pelnījuši draudzēties ar zvaigznēm.
Drūmā neatlaidībā Cilvēks instinktīvi meklēja iespējas pārvarēt cietuma restes, ko uzspieda ikdienišķā runa. Semantika, simboliskā loģika, psihoanalīze - tie visi bija līdzekļi, ar kuriem iespējams pacelt valodu augstākā pakāpē vai arī sazināties bez tās.
Psihovēsture bija mentālās zinātnes sasniegums vai, precīzāk izsakoties, tās laika gaitā sasniegtais matemātiskais pilnveidojums. Attīstot matemātikas aspektus, kuri nepieciešami, lai izprastu neirofizioloģijas un nervu sistēmas elektroķīmijas faktus - kuri paši par sevi jāizpēta, jāizpēta līdz pašiem pirmsākumiem -, pirmoreiz radās iespēja patiesi attīstīt psiholoģijas zinātni. Un, vispārinot psiholoģijas zināšanas pārejā no indivīda uz grupu, arī socioloģija ieguva matemātisku pilnveidojumu.
Arvien lielākas grupas - miljardi, kas apdzīvoja planētas, triljoni, kas apdzīvoja Sektorus, kvadriljoni, kas apdzīvoja visu Galaktiku, - pārtapa nevis vienkārši cilvēciskās būtnēs, bet gigantiskos spēkos, kas pakļaujami statistiskai apstrādei, un tādējādi Hari Seldonam nākotne kļuva skaidra un nenovēršama, ļaujot izstrādāt Plānu.
Tā pati mentālās zinātnes pilnveidošanās, kas bija noteikusi Seldona Plāna attīstību, bija likvidējusi Pirmā Runātāja nepieciešamību sarunā ar Studentu izmantot ikdienas vārdus.
Ikviena reakcija uz stimulu, lai cik niecīga tā būtu, pilnībā uzrādīja visas sīkās pārmaiņas, visas vibrējošās straumes otra cilvēka prātā. Pirmais Runātājs nespēja instinktīvi sajust Studenta apziņas emocionālo saturu, kā to būtu varējis Mūlis - jo Mūlis bija mutants, apveltīts ar spēku, kuru līdz galam nespēja izprast neviens parasts cilvēks, pat Otrā Fonda pārstāvis ne, - taču intensīvu treniņu rezultātā viņš spēja tās atvasināt dedukcijas ceļā.